Evolucionisti saka, ka kolibri ir evolucionējuši no svīrēm (latīniski apus). Kā jau tas evolucionistiem pieklājas, fakti priekš viņiem ir tikai lieka un nevajadzīga greznība, jo var taču vienkārši pateikt, ka tā bija un viss. Svīres pārtapšana par kolibri ir visai spocīgs pasākums, jo evolucionēt gribošā svīre nomaina ar olbaltumvielām bagāto barību (kukaiņus), pret nektāru, kas nesatur olbaltumvielas. Varbūt kolibri evolucionē joprojām un mēģina atteikties pavisam no kukaiņiem un iztikt, kā īsti kukaiņi tikai no nektāra vien?
Vācijā ir atrasts apmēram 29 miljonus gadu vecas kolibri fosilās atliekas. Kā paši evolucionisti kautrīgi saka, ka kolibri šai laikā gandrīz nav mainījies. Pareizāk būtu lietot vārdu nemaz nav mainījies, jo pretējā gadījumā tiktu ar putām uz lūpām sludināts, lūk, redziet kā, Darvins taču teica ... Ja jau 29 miljonu gadu laikā gandrīz nav mainījies kolibri, tad cik tad laika vajadzīgs bija svīrei, lai tā pārvērstos par kolibri, vai 300 miljoni gadu, varbūt 3000 miljoni gadu. Būs vien jāpiekrīt viedoklim, ka evolūcija ir tik lēns process, ka vēl nav sācies.
Mēģināsim izprast, ko tad īsti evolucionisti šai video fragmentā mums grib iestāstīt sakot: "Kolibri ieguva spēju turēties vienuviet gaisā, lai varētu baroties ar nektāru." Sacīts, darīts. Jābūt apveltītam ar ļoti bagātu fantāziju, lai pateiktu šādu teikumu. Tas ir tāpat, kā pateikt, ka putniņš, kas gatavojas kļūt par kolibri atlido uz veikalu pie Evolūcijas un paziņo man, lūdzu, sagādājiet iespēju turēties gaisā, lai es varētu pārtikt no nektāra, bet tev taču kuņģis nav piemērots nektāram, nu un tad dot arī to kuņģi, kas spējīgs to pārstrādāt, vēl vajadzēs garāku knābi un mēli, vajadzēs citus spārnus, saistaudus un muskulatūru u.t.t. Ko lai saka, šādas lietas notiek tikai pasakās. Evolucionisti pat nepiepūlas pateikt, kā putniņš ieguva šo burvīgo spēju turēties vienuviet gaisā, jo evolūcijas sludinātāju galvenais uzdevums, kā mantru atkārtot vārdu evolūcija, nejauši, pats no sevis, pateicoties evolūcijai u.t.t., lai tas iesēstu cilvēka zemapziņā. Kā parasti visu šo evolucionāro murgojumu pasniedz ar "mērci" miljoniem gadu izskatā. Vēl joprojām tiek atgremots sen noraidītais La Marka primitīvais priekšstats par to, ka kāds dzīvnieka orgāns vai daļa var pārveidoties pateicoties tam, ka dzīvnieks stiepj kaklu vai mēģina ar knābi aizsniegt tam nepieejamu barību. Ģenētika tādu iespēju ir noraidījusi sen, bet murgošana un tautas muļķošana turpinās joprojām. Kad šis arguments nenostrādā, tad ķeras pie modernizētas versijas, runājot par gēnu mutāciju, kas izsauca labvēlīgas mutācijas, kuru rezultātā putniņš ieguva šīs spējas. Jājautā: "Ko tad darīja pa to laiku, tos miljonus gadu koki un augi, kurus vēl tikai grasījās apputeksnēt šie topošie kolibri, kas neprata lidināties uz vietas un kurus vēl neinteresēja nektārs." Šie koki un augi pa to laiku būtu iznīkuši, jo nebūtu neviena, kas tos apputeksnē. Secinājums ir ļoti vienkāršs, šīm vairāk nekā 8 tūkstošiem koku un augu sugām un vairāk kā 300 kolibri sugām vajadzēja jau eksistēt "pabeigtā" formā, ko arī pierāda foslīlijas.
Apmēram 24 miljonus gadu vecs kolibri dzintara gabalā un nemaz nav izmainījies par spīti evolucionistu cerībām.
Kolibri barojas tikai dienas laikā un patērē ļoti daudz enerģijas, tāpēc apēd divas reizes vairāk nekā paša putniņa svars un ir spiesti baroties katras desmit minūtes. Ja cilvēkam būtu tikpat strauja vielmaiņa, kā kolibri viņam nāktos vienā dienā apēst 1300 hamburgeru un izdzert 60 litrus ūdens. Šis fakts norāda uz to, ka šim mazajam putniņam nepieciešams kāds mehānisms, kas nakts laikā samazinātu vielmaiņu un ļautu no rīta pamosties. Evolucionisti kārtējo reizi piesauc burvju vārdiņu "Evolūcija": "Un pateicoties evolūcijai kolibri atrisināja šo problēmu." Lūk, cik vienkārši. Tas atgādina anekdoti par skopu saimnieku, kas gribēja iemācīt zirgu neēst. Kāds skops saimnieks pārskaita salmiņu daudzumu kaudzē, ko viņš parasti deva zirgam vienā ēdienreizē un nosprieda, ka katrā nākamajā ēdienreizē dos par vienu salmiņu mazāk un tā pēc noteikta laika zirgs pieradīs neēst. Pēc kāda laika zirgs tomēr nosprāgst un saimnieks dusmās saka: "Būtu izturējis vēl trīs dienas un būtu iemācījies neēst." Pafantazēsim, kā evolūcija piespieda kolibri izveidot mehānismu, kas samazina vielmaiņu un no rīta pamodina putniņu ar pietiekamu daudzumu enerģijas, lai tas vēl paspētu "uzpildīties". Pirmā kolibri paaudze nomira miegā, bet viņu izperētajiem putniņiem jau izveidojās enerģijas saudzēšanas mehānisms. Izklausās neloģiski vai ne, protams, ka nē jo to saka evolucionisti. Kur dabiskie spēki ir bezspēcīgi Evolūcija veic brīnumus un beigtie kolibri izperē jaunu paaudzi un evolūcija turpinās!