Baložu dzimta ir īpaša ar to, ka tai nav radniecīgu saišu ne ar vienu citu putnu dzimtu, kur nu vēl ar rāpuļiem.
Parastais balodis, jeb mājas balodis (Columba livia)
Viktorijas vainagbalodis (Goura victoria)
Bronzspārnu balodis (Phaps)
Baloži ir apbrīnojami radījumi, kas dzīvo mums blakus, tie apdzīvo gan pļavas, gan tuksnešus, gan mežus un arī pilsētas. Baloži dzīvo visos kontinentos izņemot Antarktīdu. Baloži mūs pārsteidz ar savu dažādību.
Baložiem tāpat kā cilvēkiem ir binakulāra redze, pat vēl vairāk, baložu redzesloks ir 340 grādi, tāpēc tie redz pat to kas notiek tiem aiz muguras. Baloži redz arī ultravioleto gaismu, tāpēc pat stipri mākoņainā laikā zina, kur atrodas saule un var orientēties pēc tās, šī iemesla dēļ baloži nelido naktīs.
Baloži ir apveltīti ar neparastu dzirdi, viņi dzird 200 reizes zemāku skaņu nekā cilvēks un tas savukārt nozīmē, ka tie nojauš par tuvojošos negaisu vai arī zemestrīci.
Baloži ir apdāvināti ar labu redzi, iegaumē atgriešanās ceļu orientējoties pēc objektiem, veidojot savā atmiņā virtuālās kartes, bet vispārsteidzošākā ir īpašība atgriezties mājās lidojot virs teritorijas, kuru balodis nekad nav redzējis.
Palaid balodi kaut vai 1000 km tālu no mājas un tie veiksmīgi atradīs mājupceļu, šo īpašību izmantoja pasta pārsūtīšanai. Kara laikā 95% pasta baložu sasniedza galamērķi un tādā veidā palīdzēja cilvēkiem svarīgas informācijas pārsūtīšanā.
Pasta baložu efektivitāte slēpjas ātrumā, lai nogādātu ziņu 80 km attālumā labi trenētam skrējējam tas aizņems gandrīz piecas stundas, ar zirgu šādu ziņu var nogādāt apmēram divu stundu laikā, bet balodis šo ziņu aiznesīs mazāk kā par stundu.
Dievs ir iekārtojis tā, ka baložiem pasaulē nāk divi putnēni, tāpēc baloži būs spējīgi pabarot savas atvases un nevienam nebūs jāmirst bada nāvē. Baloži ir vieni no retajiem putniem, kas spēj bez izšķirības uz dzimumu barot putnēnus ar "pienu", jo tie ir apgādāti ar maisiņiem, ko sauc par guzu. Guzā veidojas putnu piens, pēc konsistences līdzīgs biezpienam, kas ir ļoti barojošs tāpēc baložu jaunā paaudze ļoti strauji aug un patērē gandrīz tikpat daudz cik sver paši. Divu nedēļu laikā baložu putnēni sasniedz pusi no pieauguša putna lieluma, bet pēc 25 dienām tie jau ir pieauguši un var paši iegūt barību un pēc 35 dienām tie pamet savu vecāku mājokli un kļūst pilnīgi neatkarīgi.
Frankfurtes universitātes profesore Greta Flaisnere (Greta Fleissner) atklāja, kā putni orientējas apkārtējā vidē un var atgriezties mājās lidojot pār nepazīstamai vietai. Profesore Greta atklāja baloža knābī trijās vietās magnetītu - smalkus metāliskus kristāliņus izkārtotus trijās plaknēs, šie metāliskie kristāliņi ir savienoti ar nervu šūnām, kas nodot putna smadzenēm saņemtos signālus no šiem kristāliņiem. Putna smadzenes apstrādā šo signālu un putns tādā veidā iegūst informāciju par zemes magnētisko lauku. Uzreiz jāatzīmē, ka šis orgāns, kas darbojas kā navigācijas sistēma nevarēja rasties nejaušu un pakāpenisku mutāciju rezultātā, jo saskaņā ar paša Darvina teikto dabiskā atlase patur tikai derīgās izmaiņas organismā. Ja parādās jaunas nervu šūnas, kurām klāt nav magnetītu, tad dabiskā atlase šādas nervu šūnas atmestu, jo tām nav nekādas nozīmes un atkal, ja organisms kaut kādā veidā tiktu pie magnetītiem, bet tiem nebūtu pievienoti nervi, kas informāciju nosūta uz smadzenēm, tad arī nebūtu nekādas jēgas un dabiskā atlase šos magnetītus izmestu laukā un beidzot pats galvenais arguments, pat ja iedomātos, ka knābī uzreiz trijās vietās parādās magnetīti, kas ir precīzi orientēti, katrs savā plaknē un apbrīnojamā kārtā šie magnetīti ir sasaistīti ar nervu šūnām, kas informāciju nogādā uz smadzenēm, bet ja smadzenēs nebūtu instrukcijas, kā šo signālu apstrādāt un interpretēt tad šiem signāliem nebūtu nekādas nozīmes. Šo situāciju varētu salīdzināt sekojoši: sāk zvanīt jūsu telefons jūs paceļat klausuli un ierastās balss vietā dzirdat īsu un garu signālu kombināciju. Lielākā daļa cilvēku klausuli vienkārši noliks, jo nepazīst Morzes ābeci.