Ir dažādas alerģijas un starp tām var ierindot kādu ļoti agresīvu paveidu – bīskapa Jāņa Bula alerģija.
Bīskaps Jānis Bulis bija sarīkojis vizitāciju Rikavas draudzē, ko toreiz apkalpoju. Pēc sv. Mises bija organizēta fotografēšanās. Foto attēlā redzams, ka es esmu blakus bīskapam pa viduci. Bīskaps Jānis Bulis sāka purpēt, ka es esot izjaucis simetriju, t.i. divi VIŅAM no vienas puses un divi no otras puses un vēl pietam es viņam ielīdu pa labajai rokai, bet nabaga Varakļānu dekāns pa kreisajai rokai malā no centra.
Es tomēr neaizgāju projām un ietiepīgi paliku uz vietas, vēl jo vairāk tāpēc, ka es apkalpoju Rikavas draudzi. Pie pusdienu galda viņš atkal purpēja.
Bīskapam Jānim Bulim acīmredzot pret mani ir kāda mistiska alerģija. Iepriekš jau biju aprakstījis kādu ļoti izteiksmīgu Bula kunga alerģijas izpausmi ar ko var iepazīties šeit. Pieminēšu vēl kādu Bula kungam raksturīgas mistiskas alerģijas lēkmes gadījumu.
Toreiz par dekānu Daugavpilī bija Aleksandrs Madelāns. Bīskapa Jāņa Bula alerģiskā lēkme izpaudās vēl pirms Daugavpils dekāns Aleksandrs Madelāns mani publiski apmeloja un starp mums vēl neeksistēja kādas acīmredzamas domstarpības. Tagad jau neatceros, kas tas bija par pasākumu Daugavpils sv. Pētera ķēdēs draudzes baznīcā, bet pēc tā sekoja pusdienas pie dekāntēva. Madelāna kungs kā parasti bija savā elementā un norādīja, kur un kas sēdēs pie galda. Madelāna kungs norādīja uz mani un pateica, lai es apsēstos blakus viņa augstībai Bula kungam. Es izdarīju, kā tika norādīts, bet viņa ekselence demonstratīvi piecēlās un aizgāja uz citu vietu it kā es būtu spitālīgs. Šoreiz bīskapa Jāņa Bula alerģija neaprobežojās ar purpēšanu vien.
Tagad aplūkosim foto ar karavīriem. Pirmajā rindā pa centru sēž praporščiks, jefreitors un leitnants. Var manīt, ka gan praporščiks, gan leitnants ir 'izplētušies' t.i. nosedz jefreitoru ar ko norāda uz savu dominējošo stāvokli.
Bīskaps Jānis Bulis bija izkalpojies līdz praporščikam, kas norāda uz viņa vēlmi pēc karjeras un dominēšanas pār citiem. Bula kungs šo Padomju armijas praksi viens pret vienu pārnesa uz Rēzeknes – Aglonas diecēzes dzīvi, t.i. Bula kungs ciena tikai tos, kas viņa iegribas pilda bez kādas savu smadzeņu ieslēgšanas. Ja priekšnieks grib, tad darīsim, kā viņš grib. Neiesi taču zaudēt savu posteni kāda sīkuma dēļ, vēl jo vairāk tāpēc, ka kaut kad taču galu galā aizies pensijā vai arī nomirs un viss varbūt pats par sevi sakārtosies. Manis teikto apstiprina daudzi jo daudzi fakti un spilgtākais no pēdējiem ir jaunā MISĀLE vai arī TĀVS MYUSU lūgšana.
pr. Felikss Šneveļs
