Mans ticības apliecinājums naidīgā vidē – Padomju armijā.
Padomju laikos bija obligātais kara dienests, ko piedzīvoju arī es.
Par to, kā es nokļuvu celtniecības bataljonā var izlasīt šeit, bet tagad neliels ieskats tam, kā man klājās KARALISKAJĀ KARASPĒKĀ – tas bija humoristisks celtniecības bataljona apzīmējums, jo atšķirībā no citām karaspēka daļām mūs baroja labāk.
Savāca mani KRIEVOS – t.i. Padomju armijā no Rīgas katoļu garīgā semināra pirmā kursa 1981. gadā. Visi oficieri un komandējošais sastāvs zināja no kurienes es esmu. Politiskās daļas vadītājs mana dienesta sākumā mēģināja mani iebiedēt.
Viņš teica, ka bataljonā esot kāds baptists, kas mani nositīšot. Bija tur kāds baptists vai nebija nezinu, visdrīzāk tas bija tikai agresīvs mēģinājums mani notestēt, toties labi zinu, ka bataljonā bija daudz musulmaņu.
Vēl pirms zvēresta salikšanas pie mums atbrauca augsta ranga oficieris no politiskās nodaļas, sakarā ar ko tika sarīkota sapulce. Karavīri tika sapulcināti zālē un šis augsta ranga politruks iesāka sapulci ar vienu jautājumu: Vai starp jums ir ticīgie? Daudz neprātojis piecēlos, jo pie sevis biju nodomājis, ka labāk vienu reizi dabūt pa 'galvu' nekā mēģināt noslēpt, jo oficieri tāpat zina. Zālē iestāja pilnīgs klusums, kas ilga varbūt sekundes trīs, jo tad kājās piecēlās divas trešdaļas karavīru – tie bija musulmaņi. Ar šo sapulce arī beidzās, bet es pie musulmaņiem ieguvu respektu, viņi no šī brīža mani sauca: латышский мулла.
Šie musulmaņu karavīri neēda cūkas gaļu. Viņi to izķeksēja no savas bļodas un atdeva man, bet apmēram pēc pusgada mūs sūtīja uz virtuvi un cūkgaļa vispār pazuda, jo viņi gatavoja plovu ar aitas gaļu un aicināja mani kādreiz atbraukt pie viņiem nobaudīt īstu plovu.
Ja visi cilvēki vai vismaz lielākā daļa ar pārliecību turētos pie ticības un to apliecinātu mēs dzīvotu pavisam citā sabiedrībā. Par nožēlu ļoti liela daļa neuzņemas atbildību un peld pa straumi, arī garīdznieki un kāpēc gan laicīgajiem rīkoties citādāk, labāk taču piemēroties karjeristam - diktatoram un būt godā un apkārt staigāt ar portfeli un tēlot svarīgu personu.
Bet Es jums saku: katru, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā; bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā.
Interesanti gan, kā Bula kungs aizdienējās līdz praporščikam?
pr. Felikss Šneveļs
