Vai Baznīcai nav pienākuma rūpēties par latgaliešu valodas saglabāšanu?

Ko nozīmē 2026. gada 5. janvārī priesteru konferencē bīskapa Jāņa Buļa paziņojums: Baznīcai nav pienākuma rūpēties par latgaliešu valodas saglabāšanu? Jo tas jāpamet kultūras darbiniekiem. Te nu atklājas bīskapa Buļa attieksme, jeb ar ko varētu aizvietot vārdu salikumu - naids pret latgaliešu valodu?

Te varētu atminēties latgaliešu izdevumu KATŌĻU DZEIVE, ko sāka izdot 1926. gada martā. To atsāka izdot vēl Atmodas laikā 1989. gadā un ko bīskaps Bulis veiksmīgi piebeidza 2014. gadā. Vēl pirms tā piebeigšanas, kādā priesteru konferencē bīskaps Bulis izteicās: Nu varbūt, kāds priesteris uzņemsies KATŌĻU DZEIVE izdošanu? Tas bija vairāk retorisks jautājums, jo bīskaps gribēja parādīt, kam ir teikšana. Pietam KATŌĻU DZEIVE radošā komanda pieļāva nevienu vien 'NĀVĪGU GRĒKU' - piemēram nopublicēja priestera Feliksa Šneveļa 25. gadu priesterības jubilejas svinību aprakstu.

Pieminēšanas vērta ir arī jaunā misāle, ko es novērtēju, kā pāvesta Franciska atraugas, kura laikā tika daudz runāts par sinodalitāti, jeb par to, ka vajag ieklausīties priesteru un pat laju viedoklī. Bet rezultātā kāds, kaut ko izfantazēja un realizēja bez viedokļa prasīšanas. Kā pretēju piemēru var minēt kādu ārzemju diecēzi, kur uz vienkārša un lēta papīra izdrukāja jaunos liturģiskos tekstus un izdalīja visiem priesteriem un bīskapiem, lai tie iepazīstas un izsaka savu viedokli un tikai tad drukāja uz laba papīra. Turpretī bīskaps Bulis par tādu iespēju izteicās, kā par maz produktīvu jeb citiem vārdiem būtu: LIELA BRĒKA UN MAZA VILNA.

Bīskapam Bulim patīk lielīties, ka Rēzeknē ir katoļu skola, kurā varētu kopt latgaliešu valodu, bet nu lai ar to nodarbojas kultūras darbinieki. Tāpēc vieglāk taču izdot jaunus liturģiskos tekstus ar sagrozītu latgaliešu valodu nekā iemācīt TĀVS MYUSU lūgšanu. Un kā argumentu vienreiz izmanto vajadzību tuvināt latīņu tekstam otrreiz vajadzību tuvināt latviešu valodai.

Ņemsim TĒVS MŪSU itāļu valodā:

Padre nostro, che sei nei cieli,

sia santificato il tuo nome,

venga il tuo regno,

sia fatta la tua volontà,

come in cielo così in terra.

Dacci oggi il nostro pane quotidiano,

e rimetti a noi i nostri debiti

come anche noi li rimettiamo ai nostri debitori,

e non abbandonarci alla tentazione,

ma liberaci dal male.

Itāļi saka: rimetti – atlaid, bet Buļa kungs skaita pīdūd – perdona (tulkojums itāliski)

TĒVS MŪSU latīņu valodā:

Pater noster, qui es in cælis:

sanctificétur Nomen Tuum:

advéniat Regnum Tuum:

fiat volúntas Tua,

sicut in cælo, et in terra.

Panem nostrum

cotidiánum da nobis hódie,

et dimítte nobis débita nostra,

sicut et nos

dimíttimus debitóribus nostris.

et ne nos indúcas in tentatiónem;

sed líbera nos a Malo.

Amen.

dimítte, dimittere – atlaist

Doma ir tāda, ka mēs lūdzam ne tikai grēku piedošanu, bet arī soda par grēkiem atlaišanu.

pr. Felikss Šneveļs

kas jauns