iz dzīves
Non propter Jesum, sed propter esum.
Vaduguns 2019. g. 15. novembrī tika publicēts raksts, kas nobeidzas ar ‘vēlos arī dzirdēt priestera skaidrojumu par katru teikumu, kas vērsts pret mani.’ Šo skaidrojumu jau varēja izlasīt, kas arī tika no viņas puses izdarīts http://paxvobis.lv/vita/vita08.htm, jo biju uz savu e-pastu no šīs kundzes saņēmis sekojošu e-pasta vēstuli uz kuru arī atbildēju, bet šī kundze ir tik bezkaunīga un aroganta, ka nevēlējās izpildīt šos noteikumus, bet iesāka visāda veida pasākumus, lai mani ietekmētu.
1. Sūdzējās bīskapam, bet par cik bīskaps pats ar mani nekontaktē, viņš šo uzdevumu pāradresēja citiem padotajiem uz ko es atbildēju, kā e-pastā rakstīts
2. Iesniedza sūdzību policijai, bet pēc sarunas ar policiju savu sūdzību izņēma, jo nepatikšanas būtu viņiem pašiem, bet policists apsolījās atbraukt un parunāt ar mani, lai es izņemtu šo rakstu un video no interneta. Arī uz šo lūgumu es atbildēju tāpat kā rakstīts e-pastā.
3. Tad tiek iesniegta melīga sūdzība Datu valsts inspekcijā, jo tiek apgalvots, ka nav uzstādīta zīme, kas brīdinātu par notiekošo video novērošanu, lai gan apmeklējot http://paxvobis.lv/vita/vita08.htm un aplūkojot pirmo video var uzreiz konstatēt, šī apgalvojuma melīgumu. Lasīt atbildi. Starp citu Datu valsts inspekcija pati neuzskata par vajadzīgu pildīt Iesniegumu likumu un neskatoties uz nepārprotamu lūgumu atsūtīt iesnieguma otru eksemplāru ar izdarītu atzīmi par tā saņemšanu tā arī netiek izpildīts.
4. Datu valsts inspekcija vairs ar mani nekomunicē, jo saprot, ka ir pārsteidzīgi, neizskatot visu materiālu pēc būtības ir uzrakstījusi draudu vēstuli, tāpēc tiek apelēts pie EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS uz tiesībām tikt aizmirstam. Lasīt atbildi.
Tagad stādīšu lasītāju priekšā pierādījumus, kas liecina par meliem un provokāciju.
I. Citāts no avīzes: ‘Centos pret kameru stāvēt ar muguru un mazdēlam teicu, lai nekavējoties izbeidz tā uzvesties! Pie sevis vēl arī nodomāju, ka videoierakstā varbūt dzirdama arī skaņa, tādēļ centos runāt klusāk.’ Man gan liekas būtu loģiski runāt pietiekami skaļi, bez bļaušanas, bet ar stingru pārliecību, ka tā rīkoties nedrīkst, lai varētu būt tieši pārliecinātam, ja gadījuma tiek ierakstīta skaņa, tad varētu teikt: ‘Es patiešām teicu, bet mazdēls neklausīja!’
II. Bezkaunīgajai un melīgajai sievietei pat prātā nav ienācis, ka cilvēki komunicē ne tikai ar vārdiem, ko uztver vai neuztver mikrofons, ja ir ļoti klusi pateikts. Cilvēks komunicē arī ne verbāli, t.i. ar kustībām un žestiem un žesti šai gadījumā stāsta pavisam citu stāstu.
a) Mazdēls paņem rokā sveci un uzrunā vecmāti, tā pārtrauc darbu, paceļ galvu, pagriež to mazdēla virzienā un apstiprinoši pamāj, šis nav tas moments, par kuru melīgā kundze apgalvo, ka sakot lai pārtrauktu tā rīkoties.
b) Omīte sabučo mazdēlu, šis žests viennozīmīgi tulkojams, kā uzslava, ne vis pārmetums.
c) Mazdēls izskrien laukā no baznīcas, bet vecmāte pagriežas pret logu un cer tur ieraudzīt savu mazdēlu, kas laimīgi nokļuvis pie sava opīša, kas ‘nejauši’ gājis garām un nolēmis ieiet baznīcā un apskatīt vai tik unuceļu neapbižo ļaunais baznīckungs.
d) Vecmāte, kā nama māte, sagaida savu unuceņu un vīru – mana teritorija.
e) Mazdēls demonstratīvi ar roku sit pa laminēto lapu uz kuras ir mans vārds, telefona numurs un cita informācija – šis žests tulkojams: mēs esam trīs, mūs ir vairāk un mēs tevi nožņaugsim, kā prusaku.
f) Absolūti neviens žests neliecina par to, ka vecmāte aizrādītu ‘kustīgajam mazdēlam’, kad viņš ir uzrāpies uz balustrādes un demonstrē savu ‘mākslu’, arī mazdēla žesti neliecina par to, ka viņš šai laika posmā komunicētu ar vecmāti. Varētu aizbildināties, ka vecmāte ir tā iegrimusi darbā, ka neredz, ko dara mazdēls, bet šis arguments nestrādā, jo viņai nav uzliktas klapes, ka viņa ar periferiālo redzi nevarētu saskatīt, ka mazdēls atrodas vietā, kur nevajadzētu būt. T.i., viņa to labi apzinoties, neapstājas un nepaceļ galvu, un kādēļ gan ! Viss taču notiek, kā iestudēts.
g) Vecmāte klaji melo par to, ka šis izlēciens ir vienīgi mazdēla protesta akcija. Jājautā pret ko tad unuceņš protestēja, jo raksts ir parādījies pēc tā saucamā protesta nevis otrādi. Bezkaunīgā sieviete samaina vietām iemeslu ar sekām, ko mēs skaidri redzam no e-pasta vēstules, kas ir adresēta man, tur ir precīzi norādīta vieta http://paxvobis.lv/vita/vita08.htm kur atrodas raksts, par kuru viņa ir uztraukta un citu norāžu nav.
h) Bezkaunīgā vecene izmantojot vietējo presi Vaduguns visādi mēģina padarīt baltu par melnu un melnu par baltu, t.i. tā arī neizrāda patiesu nožēlu par padarīto, ko viņa varēja izdarīt ja būtu kaut kripatiņa sirdsapziņas, bet saka, ka iemetīšot priestera pasta kastē vēstuli, kas ir lieka un nevajadzīga padarīšana, jo to šoreiz varēja pateikt publiski ar avīzes starpniecību.
Nobeigšu šo rakstu ar teicienu Dievs nav mazais bērns. Vairāki gadi atpakaļ traģiski bojā aizgāja šīs sievietes dēls, kas savulaik bija piekalpojis pie altāra. Kupravā ir saglabājies paradums, ka garāmejot baznīcai ticīgie apstājas pret vārtiņiem, kas ved uz baznīcu un apzīmē sevi ar krusta zīmi. Šis jau mūžībā aizgājušais puisis ar savu draugu, kas baznīcu neapmeklēja ar alus pudelēm rokās gāja garām baznīcai un ‘sveicināja’ Pestītāju ar alus pudeli to demonstratīvi paceldams pret baznīcu. Par šādu rīcību bija izbrīnīts un pārsteigts pat viņa draugs, kas uz baznīcu negāja, sakot: „Vai tā drīkst? Tu taču ej uz baznīcu!” Latīniski ir teiciens: „Non propter Jesum, sed propter esum.” Latviski tas būtu: ”Nevis Jēzus dēļ, bet ēdiena, vēdera dēļ.” Šai sievietei ir tāda pati dievbijība, kā femen aktīvistēm, kas ”lūdzas” ar Bībeli rokās. Vēlreiz atkārtošos: „Dievs nav mazais bērns.”
lūk piemērs, kā vajadzētu atvainoties un kā atvainojas, kas patiesi nožēlo.
pr. Felikss Šneveļs