iz dzīves
jeb, kā klājas Rēzeknes - Aglonas diecēzē
Patriotisms un patiesa ticība, bet varbūt meli un laupīšana.
Kad tika pieņemts likums par datu aizsardzību pie ieejas draudzes īpašumā tika uzstādīta brīdinoša zīme, ka notiek 24 h video reģistrācija. Video kameras komplektā bija arī uzlīmes. Salīdzinājuma pēc blakus vecajai uzlīmei novietoju jauno, kas rāda, ka uzlīme uz pastkastes ir sen, to var konstatēt no tā, ka krāsas jau ir izbalējušas, it sevišķi sarkanā, kas norāda uz video novērošanas sistēmas modeli, kas nav obligāti jānorāda, bet visa nepieciešamā informācija ir skaidri salasāma un pats galvenais ir arī videokameras simbols, no kura var skaidri saprast, ka šai objektā notiek video novērošana. Starp citu, ceļa zīmēm neviens neliek blakus paskaidrojošos uzrakstus, vai tas ir dodiet ceļu, vai arī galvenais ceļš, u.t.t. tas ir pats par sevi saprotams simbols, ko saprot pat lasīt nepratējs.
Baznīcas iekšā arī ir platleņķa video novērošanas kamera, kas vērsta uz altāri un aptver gandrīz visu baznīcu. Pirmā, kas šo kameru pamanīja bija pati „kopēja”.
2017. gadā par godu Latgales kongresa simtgadei baznīcas dārzā tika iestādīts ozols, tā iestādīšanā piedalījās Vīksnas pagasta pārstāvji. Pēc kāda laika pamanīju, ka pie ozola pazuda mietiņi, bet vēl pēc kāda laika pazuda pats ozols, video man nav kas to būtu likvidējis, jo video kamera vērsta uz baznīcu. Man ir pamatotas aizdomas, ka to ir izdarījusi „kopēja”, jo viņai ir bijis konflikts ar dažiem draudzes locekļiem, kuriem viņa ir paziņojusi: „Tā ir mana teritorija” es gan līdz šim biju domājis, ka tā ir draudzes teritorija.
Septembra sākumā bija paredzētas laulības, laulājamie paši atveda puķes podiņos un novietoja uz altāriem. Mana „kopēja” nekad nav nesusi ziedus, te, ak, tavu brīnumu nākošajā svētdienā viņa atnes savus ziedus un novāc no altāra cilvēku sarūpētās puķes un saliek tos uz beņķa baznīcas aizmugurē tādējādi izveidojot savdabīgu altāri savam godam, bet vēl nākošajā svētdienā pazūd pilnīgi visi ziedi un puķes, lai gan tiem nebija nekādas vainas. Tā nu viņa apliecina, ka „Tā ir mana teritorija”.
„Dievbijīgā kopēja” laikam ir aizmirsusi mājās rožoņceņu, tāpēc pagriezusi Pestītājam pakaļu kaismīgi klārē kārtējo „patiesību.” Sekojiet līdzi video reģistratora laikam. Pāvests Francisks kādā no uzrunām pateica, ka aprunāšana ir terorisms.
Par cik baznīca ir „viņas teritorija”, tad saskaņā ar to arī rīkojas. Var tikai apbrīnot cik cilvēks var būt bezkaunīgs, neaudzināts un arogants, neminot faktu, ka absolūti trūkst ticības. Baznīca un es tai skaitā esmu ne vienreiz vien teicis, ka Dievs redz visu. Kāds tur Dievs „kopēja” uzskata, ka pat video kameras neko neredz. Ja kas nebīstas Dieva tam arī video kameras pie vienas vietas. Kas tad ar tādu kundzi tiks galā? Baznīcā vīriešu kārtas pārstāvjiem, ja tas nav formas tērps, vai arī nav auksti, jābūt bez galvas segas, atrasties ar cepuri baznīcā jau skaitās nepieklājīgi. Liecies mierā par cepuri, ja var uzkāpt uz dievgalda un tēlot striptīza dejotāju, var sper ar kāju un izturēties kā mērkaķis, bet „kopēja” - omīte tam visam klusējot piekrīt un pat sabučo, sak : ”Malacis unuceņš, tai tik uz priekšu, man nav nekā svēta un tu dari tāpat, es arī pagriezu pakaļu Pestītājam.”
Omīte stāv uz šuķera, bet unuceņš atbrīvo draudzi no cilvēku saziedotās naudas, jebšu jūs teiksiet, ka unuceņš citiem neredzot dara labu darbu, t.i. no savas kabatiņas velk laukā omītes iedoto kabatas naudiņu un liek upurtraukā.
pr. Felikss Šneveļs