Birokrātijas formācija.

 
 

 

 
 

Kā jau iepriekš minēju biju Tiesībsargam uzrakstījis sūdzību uz ko arī saņēmu atbildi, kas pavisam mani neapmierināja, jo nebija pēc būtības, tāpēc rakstīju nākošo. Šoreiz Tiesībsarga birojs jau pacentās, bet tikai tāpēc, ka izdarīju spiedienu. Tiesībsarga birojs secina:

  1. Administratīvajai inspekcijai bija pienākums pieņemt (iesniegumu) un sniegt atbildi.
  2. . Tāpēc ņemot vērā minēto, kā arī Tiesībsarga likuma 12. panta 4. punktā noteikto, lai nodrošinātu labas pārvaldības principu ievērošanu, esam norādījuši Administratīvajai inspekcijai uz to, ka iestādei ir pienākums pieņemt visus personu iesniegumus un izskatīt tos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Arī pats Pāvels Savickis atzīstas, ka ir nekorekti rīkojies.

Kā jau iepriekš esmu rakstījis tādi birokrātijas darboņi, kā Pāvels Savickis var tikai sapņot par varu, kas ir bīskapa Jāņa Buļa rokās. 2019. gada 5. jūlijā nosūtīju bīskapam Bulim rakstisku iesniegumu, noformētu, kā amatpersonai.

Rēzeknes-Aglonas diecēzes

bīskapam - ordinārijam Jānim Bulim,

Latgales iela 88, Rēzekne, Latvija,

LV-4601

 

priesteris Felikss Šneveļs,

kalpo: Kupravas Romas katoļu draudzē,

Kuprava, Vīksnas pag.,

Balvu nov., LV-4582

t. 27879464

iesniegums.

2006. g. es kalpoju Līksnas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzē, kā administrators.

Saeimas deputātam V. Aizbaltam 2006. gada decembra mēnesī nomira tēvs. Deputāts sazinājās ar Līksnas pagasta priekšnieci Janīnu Jalinsku, un viņai uzticēja sarunāt bēru ceremoniju baznīcā ar mani. Jalinskas kundze ieradās pie manis 2006.g. 13. decembrī, un mēs sarunājām deputāta tēva bēru ceremoniju uz 2006. g. 16. decembri.

Es nekavējoties sazinājos ar savas draudzes ērģelnieci, un saņēmu no vinas piekrišanu (sms veidā), nākošajā īsziņā no ērģelnieces tiek precizēts, ka viņa ņems dalību rīkotajā pasakumā. Vēl pēc brīža man atkal zvanīja dekāns Aleksandrs Madelāns, kas mutiski paziņoja, ka viņš pats vadīs bēru ceremoniju ar savas draudzes kori un ērģelnieku. Es informēju savu ērģelnieci par šo izveidojušos situāciju.

2006. g. 15. decembrī deputāts Aizbalts ieradās Līksnā pie manis un paziņoja, ka dekāns Madelāns, tomēr atteicās vadīt bēru ceremoniju, un bēru ceremonija būs jāvada man. Par šo savu lēmumu, Madelāns neuzskatīja par vajadzīgu informēt mani.

Līdz ar to es biju spiests veikt nepieciešamās darbības, lai bēru ceremonija notiktu sarunātajā laikā, proti, atkārtoti griezos pie savas draudzes ērģelnieces, lai viņa ņemtu dalību bēru ceremonijā, un viņa piekrita.

Jau iepriekšējā vakarā, pirms bēru ceremonijas, dekāns Madelāns mani nostādīja fakta priekšā, ka viņš tomēr pats vadīs bēru ceremoniju un tā tas arī notika. Man bija ļoti neērti savas ērģelnieces priekšā par dekāna bezatbildīgo rīcību, jo dekāna lēmumi mainījās kā laika apstākļi.

Nekādu sūdzību attiecībā pret manu rīcību no mirušā radinieku puses nebija.

2007. g. februāra mēnesī dekāns Madelāns pēc savas iniciatīvas uzstājās priesteru konferencē, kuras laikā, viņš izklāstīja savu viedokli par iepriekš aprakstīto situāciju, sagrozot lietas faktiskos apstākļus par iepriekš minētajām bērēm, nosaucot mani par bezadbildīgu, nespējīgu un nejēdzīgu priesteri, tādu, kas neprot organizēt bēru ceremoniju, iztēloja mani par galīgi nekompitentu. Šī dekāna bezatbildīga rīcība mani dziļi aizskāra, sāpināja un ievainoja.

Jūs, ekselence, no savas puses, pieļāvāt šo balagānu priesteru konferences gaitā, kuru inicēja dekāns Madelāns un liedzāt man iespēju paskaidrot situāciju, izteikt savu viedoli un aizstāvēt savu cieņu un likumiskās tiesības.

Uzskatu, ka šīs domstarpības, proti, starp mani un Madelānu, vajadzēja risināt kūrijas telpās starp jums mani un Madelānu, bet nevis visas diecēzes priesteru klātbūtnē priesteru konferences laikā.

Neizskatot šo domstarpību pēc būtības, jūs uz emocionālā fona pamata mani pārcēlāt uz Kupravas draudzi, izraisot man papilidus ciešanas, kur es esmu kalpoju jau desmit gadus.

Ņemot vērā augstāk minēto lūdzu atzīt dekāna Madelāna rīcību par prettiesisku un amorālu, kā arī izvērtēt savu rīcību šai konflikta situācijā.

No savas puses esmu gatavs turpmākai sadarbībai ar savu ordināriju.

2019. gada 05. jūlijā

Felikss Šneveļs

Bula kungs var atļauties cēli uzspļaut iesniegumam, patiesībai, taisnībai un tuvāk mīlestībai. Saskaņā ar iesniegumu likumu amatpersonai ir pienākums sniegt atbildi mēneša laikā, bet ir pagājuši vairāki mēneši un iznākumā čikssss. Bula kungs bija sarīkojis atceres dievkalpojumu par godu pāvesta Franciska vizītes gadadienai, kurā piedalījās arī jaunais nuncijs Baltijas valstīs. Piegāju pie nuncija sekretāra un pajautāju: „Vai bīskapam ir tiesības atteikties sniegt atbildi uz rakstisku iesniegumu. ” Nuncija sekretārs atbildēja: „Ja rakstīts par šo un to vispārīgi (it. in generale), tad var neatbildēt.” Un kādi likumi, vai normas nosaka, kas ir 'in generale' acīmredzot nospriež pats bīskaps, tāpēc tādi birokrāti, kā Pāvels Savickis var tikai sapņot, lai gan mūsu ievēlētie tautas kalpi ļoti cenšas, lai sasniegtu Baznīcas līmeni. Agrāk nebija tāda atsevišķa Iesniegumu likuma, bet iesniegumu iesniegšanas kārtību regulēja APK (administratīvo pārkāpumu kodekss), kas paredzēja amatpersonai sodu par iesnieguma nepieņemšanu, bet izdalot nodaļu par iesniegumiem no APK un izveidojot Iesniegumu likumu pazuda amatpersonas atbildība par iesnieguma nepieņemšanu, t.i. tagad amatpersona var vienkārši noignorēt iesniegumu un ja cilvēks pietiekami nav uzstājīgs, tad puķīte (iesniegums) aizpeld pa dambi un tas nu nekādi neliecina un neveicina labas pārvaldības principu ievērošanu.

Felikss Šneveļs

 

new

 

© 2019 Pax vobis