Kā aplauzt ragus birokrātiem.
Iesākot šo rakstu sirsnīgi pateicos iepriekšējai Balvu pilsētas un novada sasaukuma vadībai un dalībniekiem, kā arī ceru uz labu sadarbību ar jauno pilsētas un novada vadību. Tā nu ir sanācis, ka lielāku izpratni var sagaidīt ne no sava tiešā priekšnieka – Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskapa, ja to vispār var saukt par izpratni, bet no laicīgajiem cilvēkiem, kas atsaucas uz lūgumu palīdzēt, jo ar Balvu deputātu palīdzību Kupravas katoļu baznīcai tika piešķirti 3 tūkstoši eiro, kurus gribu izmantot draudzes mājas-baznīcas jumta remontam, jāsaka, ka šīs naudiņas pietiks tikai materiāla iegādei.
Par cik man, kā vikāram nav paraksta tiesību, es nevaru nedz izņemt šo naudu, nedz ar to rīkoties, tāpēc jāgaida kamēr tiem, kam šī vara ir to izdarīs, tāpēc domāju, ka šogad tiks nopirkts materiāls – jumta segums un tad nākošgad arī uzliks. Kas attiecas uz Buļa kunga “izpratni", tad atgādināšu teicienu, ka apetīte rodas ēdot. Buļa kungs sapņo priesteriem atņemt ienākumus, ko tie gūst kapusvētkos. Man tas atgādina anekdoti par strojbatu. Praporščiks nostāda rotu miera stāvoklī un vaicā: “Vai putniem ir vajadzīga nauda?" Visa rota vienbalsīgi atbild: “Nekā, nē, biedri komandieri!" Tad praporščiks atbild: “Lūk, tā, ērgļi, es jūsu naudu nodzēru." Buļa kungs ir tā saaudzis ar politiķiem, ka pilnībā pārņēmis viņu uzvedības stilu un gājis vēl tālāk, jo birokrāti, tādi, kā Savicka kungs var tikai sapņot par absolūto varu kāda pieder bīskapam Bulim. Par Savicka kunga uzvedību esmu uzrakstījis sūdzību Latvijas Republikas tiesībsargam un nu būs jāsniedz atbilde, jo ir tāds Iesniegumu likums, kas uz Buļa kungu neattiecas, jo viņš lūk, nav amatpersona, vismaz ne Latvijas valsts priekšā, bet Vatikāns izskatās ir ne mazāk komplicēta birokrātijas mašinērija. Šeit var pieminēt vēl kādu teicienu: “Bog vysoko, a papa daleko", Dievs ir augstu debesīs, bet pāvests ir tālu. Ar radikālām metodēm arī to var labot. Kāds atceras, ka mēģinot izdabūt atbildi no policijas biju pieteicis bada streiku, kas tika savulaik atspoguļots arī mēdijos. Šo gājienu aiztaupīšu līdz brīdim, kad nomirs mana māte (šogad viņai jau 91. gads). Patreiz pārvaldu lietuviešu, poļu un krievu valodu, šā tā bet varu sarunāties itāļu un spāņu valodā, mācos vācu valodu. Plānoju pēc mātes nāves, kājām aiziet uz Romu pie pāvesta, kam lieti noderēs šīs valodas un sēdēt uz Pētera laukuma, kamēr pāvests pieņems. Šo pasākumu atlikšu tikai tai gadījumā, ja bīskaps Bulis man kādā konferencē priesteru klātbūtnē atvainosies par to, ka nav uzklausījis manu viedokli.