iz dzīves
jeb, kā klājas Rēzeknes - Aglonas diecēzē
Bula kungs sevi uzskata par ekspertu visās lietās. Tāpēc pārcilāsim faktus un noskaidrosim to, kas realitātē viņš ir.
Bula kungs krutākais datoriķis.
Bula kungs krutākais datoriķis. Tas bija tālajos 2000-jos, biju iegriezies Rēzeknes-Aglonas kūrijā, tagad jau neatceros iemeslu, bet kas iekrita man dziļi atmiņā bija sekojošais. Bula kungs man pavaicāja, vai es ko sajēdzot no datoriem, atbildēju, ka vairāk zinu nekā ierindas datorlietotājs. Bula kungs ieslēdza datoru un parādīja, ka nevarot atvērt worda dokumentu, kuru iepriekš varēja atvērt. Pirmais, kas man iekrita acīs visos failu un mapju nosaukumos tika izmantotas garumzīmes, punkti, komati, mīkstinājuma zīmes un tukšas atstarpes, lai gan vajadzētu izmantot tikai mazos burtus, ciparus un dažas speciālas zīmes piem. _ - apašvītra un svītra un protams, ka bez atstarpēm. Tāpēc ieteicu vienkārši pārsaukt failu, izmantojot tā nosaukumā tikai atļautos simbolus. Bīskaps Bulis paziņoja, ka neko nedrīkst mainīt, lūk, ar to viss arī beidzās. Buls taču ir gudrāks, par viņa pakļautībā esošu priesteri.
Bula kungs - politiķis.
Kāds no Bula kunga tuvu stāvošajiem mēdza runāt, ka bīskaps Bulis ir labs politiķis - piesaista partijas un veiksmīgi izmanto tās baznīcas interesēs. Tāpēc pacilāšu šo jautājumu.
Bula, kā 'politiķa' karjera aizsākās ar Latvijas Ceļa parādīšanos pie politiskā apvāršņa. Savukārt Latvijas Ceļa kā partijas aizsākumi meklējami toreiz Latvijā pazīstamas ložas ar nosaukumu klubs 21 nodibināšanos. Neskatoties uz to, ka Bula kunga dvēsele un sirds piederēja Latvijas Ceļam, jo tie atmeta, kādu kauliņu pagrauzt, Latvijas kristīgā partija turējās virs ūdens un bija pat valdības sastāvā. Bula acīs no pat paša sākumu vienīgā vērtība bija un ir tikai naudai, bet ne kristīgajām vērtībām. Vēlāk Bula kungs bija uzticīgs Repšes saldajam vilinājumam, tad sekoja Šlesera kārta, kas sākumā mēģināja pozicionēties uz kristīgajām vērtībām, bet pamanījis, ka Bula kungu tas nemaz nesaista, mainīja savu taktiku, Bula kungam piedāvāja 'palīdzību' un Bula kungs 'pamanīja' šo piedāvājumu. Tad sekoja Tautas partijas ziedu laiki. Kam tagad Bula kungs saka: "Paldies!!!" Ja gribat zināt apmeklējiet Aglonu un vērīgi aplūkojiet Mindauga pieminekli, kam aizmugurē ir pateicības vārdi.
Paldies
Biedrība Latvijas Lielloža
Ačiū
Lietuvos Laisvųjų Mūrinikų Didžoji Ložė
Jā, ko nu runāt par bīskapu Buli, kā par laicīgu cilvēku, viņš taču ir augsta ranga garīdznieks un laicīgajās lietās var arī kļūdīties?
Bīskaps Bulis liturģists.
Ārzemēs, arī tuvajās jau sen ieviests vienots veids, kā atbildēt pēc sv. Rakstu lasījumiem. Lietuviski priesteris saka : "Tai – Dievo žodis." poliski "Oto słowo Boże." itāliski "Parola di Dio." latīniski "Verbum Dei" latviski tas būtu "Tas ir Dieva vārds" nezināmu iemeslu dēļ joprojām tiek lietots "Tie ir svēto Rakstu vārdi" Vai Latvijas bīskapu konference ar Bula kungu priekšgalā nevar vienreiz šo jautājumu sakārtot?
Kādā no priesteru konferencēm Bula kungs ļoti skanīgi runāja par to, ka dalot sv. Komūniju nekādā gadījumā nedrīks to pasniegt apgrieztu. Te pieprasās smalkāks komentārs. Latvijā pieturamies pie tā, ka cilvēki ejot pie sv. Komūnijas nometas ceļos, protams, ir arī izņēmuma gadījumi, kad, piemēram, cilvēkam sāp kājas, vai kāja ir ģipsī un viņš pat fiziski nespēj nomesties ceļos mēs tādam cilvēkam dodam sv. Komūniju, jo galvenais ir cilvēka dvēseles stāvoklis, bet ne forma. Man pašam ir gadījies pasniegt sv. Komūniju kājās stāvošam cilvēkam, kas augumā ir garāks par mani, šai gadījumā man nākas pagriezt roku, kā rezultātā apgriežas uz otru pusi arī sv. Komūnija. Vai komunikanta viena puse ir svētāka par otru pusi, un vai no tā vajadzēja taisīt traci???
Minēšu vēl kādu sīkumainības piemēru.
Sv. Mises laikā tiek izmantoti purifikatori - dvielīši. Vienā no priesteru konferencēm bīskaps Bulis ilgi cepās, ka mēs nepareizi izmantojam šos dvielīšus, vienreiz tos noliekam ar salocīto galu uz sevi citreiz uz otru pusi, manis pēc tam nav nekādas būtiskas nozīmes, jo tas nemazākā mērā neiespaido Sv. Mises validitāti.
Turpretī tagad minēšu dažus faktus iz dzīves, kas jau robežojas ar sv. Mises validitāti - t.i. vai sv. Mise ir notikusi, vai nē.
Gan Aglonā, gan Rēzeknē, gan bīskapa vizitācijas gadījumos, kur salasās vairāk priesteru un dievkalpojums notiek latgaliski mums priesteriem tiek izdalītas grāmatiņas ar sv. Mises tekstu latviešu valodā. Atgādināšu, ka latgaliskā konsekrācijas formula ir apstiprināta Romā un pašam priesterim nedrīkst brīvi tulkot šo tekstu.
Bula kungs konsekrācijas vārdus izrunā tik, ātri, ka es nespēju pat līdzi paspēt izrunāt visus vārdus un pēc tādas sv. Mises dažreiz esmu domājis vai šī sv. Mise turēta kopā ar bīskapu Buli vispār ir derīga. Esmu sv. Misi koncelebrējis kopā ar lietuviešiem un poļiem, bet tik ātri, kā Bula kungs konsekrācijas vārdus nav izrunājis ne viens, un pat svešvalodā noturēta sv. Mise man šaubas neradīja.
Bīskaps Bulis tienesis.
Saskaņā ar Baznīcas kanoniskajām tiesībām bīskaps, šai gadījumā arī Bula kungs var veikt tiesneša funkcijas Baznīcas dzīvē, var izteikt brīdinājumu, nosodījumu, pazemināt amatā, atcelt no amata, vai pat suspendēt, t.i., aizliegt izpildīt svētdarbības - kristīt, laulāt, vadīt dievkalpojumus u.t.t. Manā gadījumā es esmu it kā pazemināts, jo esmu nozīmēts par Kupravas draudzes vikāru, bet pēc būtības esmu paaugstināts, jo pa visu savu kalpošanas laiku neesmu nevienu dienu pildījis prāvesta amatu, kā to var konstatēt no manā rīcībā esošajiem dokumentiem. Šais dokumentos esmu atzīmēts, kā draudzes administrators, bet draudzes administrators tiek iecelts, ja nav atrasts pastāvīgs kandidāts uz prāvesta vietu, vai arī prāvests, kādu iemeslu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, piemēram aizbrauc studijās ar tā paša bīskapa atļauju. Kad toreizējais Daugavpils dekāns A. Madelāns mani priesteru konferencē publiski apmeloja bīskaps Bulis pat neļāva man aizstāvēties. Piezīmēšu, ka pat laicīgās tiesas ļauj aizstāvēties un ja ir vēlme var arī pieaicināt advokātu.
Bīskaps Bulis taisnīgais.
Bula kungs mīl runāt par Baznīcas kanoniskajām tiesībām it sevišķi to daļu, kur runa iet par priesteru celebrētajām otrajām un trešajām sv. Misēm, ka ziedojumi no šīm sv. Misēm jāatdod ordinārijam t.i. viņam. Ir daži priesteri, kas pat sava vikāra sv. Misi uzskata par bināciju un to atdot bīskapam, par ko bīskaps Bulis, protams, ka priecājas, ka ir nejēgas, kas nesaprot Baznīcas Kanoniskās tiesības. 2002. gadā tiku nozīmēts par Līksnas, Nīcgales un Madalienas administratoru un pirms manis šīs draudzes apkalpoja priesteri no Daugavpils, parasti tie bija Daugavpils vikāri. Toreizējais Daugavpils prāvests atbrauca pie manis uz Līksnu un nodeva man sarakstu ar sv. Misēm, kādām trīsdesmit. Katram nodomam blakus stāvēja ieraksts - nauda atdota bīskapam, un sanāk, ka man jādzīvo no Svētā Gara.
Šogad 15. augustā pieteicos uz rīta 700 sv. Misi, ieradās arī Bula kunga kambara pārzinis, kas uzreiz sāka vaicāt priesteriem, vai tiem ir sv. Mises nodoms un kam nebija teica noturēt devēja nodomā, t.i., tās sv. Mises, kas sarakstītas bīskapa grāmatā. Nedz bīskapam, nedz viņa kambara pārzinim neieiet pat doma, ka ja priesterim pat 700 no rīta nav nodoma, tātad viņam tai dienā vispār nav tāda. Atgādināšu, ka bez atlīdzības strādā tikai vergi, par kādiem Bula kungs savus padotos arī uzskata.
Bīskaps Bulis tēvs.
Baznīcas kanoniskās tiesības uzliek par pienākumu bīskapam būt, kā tēvam attiecībā uz sev padotajiem priesteriem. Šo terminu Bula kungs tulko sekojoši: "Jūs uzvedaties, kā bērni." Viens no bīskapa Jāņa Bula izteicieniem no priesteru konferences, kas liecina, ka priesterus viņš uzskata par muļķiem, kas bija noprotams no sekojošā konteksta.
Bīskaps Bulis žēlsirdīgais.
Pāvests Francisks šo gadu ir pasludinājis par Žēlsirdības gadu ar tam raksturīgo simbolu - žēlsirdības durvīm. Bula kungam tā ir lēta iespēja parādīt savu žēlsirdību, jo pietika ar to, ka mūs - atbraukušus uz priesteru konferenci nostādīja, kā zaldātiņus svēto durvju priekšā, lika nožēlot grēkus un izveda caur žēlsirdības durvīm. Kā krievi saka "Dziošovo i serdito." - lēti un dusmīgi. Atgādināšu, ka žēlsirdības darbus dala divās grupās, žēlsirdības darbi attiecībā uz dvēseli un uz miesu. Lai gan dvēseles vajadzībām ir prioritāte, jo tā ir nemirstīga, bet miesas vajadzības ir otršķirīgas, ir grūti runāt ar cilvēku par augstāku matēriju, kamēr nav apmierinātas viņa pašas svarīgākās materiālās vajadzības. Šis apgalvojums ir spēkā arī uz priesteriem, jo mēs vēl neesam svēti, bet tikai ceļā uz svētumu. Sēžot pie galda daži priesteri, kas apkalpo daudz lielākas un vairākas draudzes nekā es sāka sūdzēties, ka viņiem trūkstot ziedojumu par sv. Misēm, es ieteicu, lai griežas pie bīskapa Bula un palūdz sv. Mises, jo Aglonā uz svētkiem daudzi cilvēki pasūta sv. Mises un Bula kungs būdams žēlsirdīgs var taču padalīties? Ak, jā Bula kungs nevienu reizi nav apjautājies, kā man tur tajā Kupravas draudzē klājas, acīmredzot pietiek ar to, ka es vēl neesmu nomiris, tātad viss ir labi, pat varbūt pārāk labi.
pr. Felikss Šneveļs