Kristīgs viedoklis par evolūciju.
Globālā civilizācija
Siem Reap ziemeļrietumu Kambodža. Blakus senajai Ankorvat (Angkor Wat) atrodas svētnīca būvēta piramīdas formā. Par cik tā ir būvēta no akmeņiem, nav iespējams ar c14 metodi noteikt tās vecumu, bet arheologi domā, ka tā ir būvēta 10. gs. 15 – tūkstoši km tālāk – Gvatemalā ir maiju pilsētas gruveši Tikalā (Ttikal). Tur atrodas lielā jaguāra svētnīca, kas datēta ar 8. gs. Divas piramīdas uz diviem dažādiem kontinentiem, bet izskatās tāpat, it kā tās būtu būvējis viens un tas pats arhitekts. Kaut arī Kambodžas piramīda ir daudz mazāka par Gvatemalas piramīdu, līdzība ir nenoliedzama. Abas attiecībā uz citām piramīdām ir ļoti stāvas, abas ir kāpņveida un abām ir kāpnes, abām ir kupoli, kuru iekšienē var ieiet pa mazām durvīm, bet iekšpuse izskatā tāpat. Celtnēm, kas būvētas Kambodžā un Dienvidamerikā ir daudz kā kopēja, zinātnieki tikai nesen pamanīja šo līdzību. Vai abas piramīdas ir uzbūvētas pēc viena un tā paša projekta? Bet ja tā, kur radās šis projekts. Iespējams, ka ārēji savā starpā nesaistītas divas uz dažādiem kontinentiem esošas piramīdas ir projektējis viens un tas pats arhitekts.
Simtiem piramīdu ir uzbūvēts gandrīz visos pasaules nostūros – Dienvidamerikā, Mezopotāmijā, Ēģiptē, Ķīnā. Daudzas seno kultūru svētnīcas ir līdzīgas. Visā pasaulē atrodam savstarpēji līdzīgas celtnes, piemēra pēc Ķīnas debesu altāris un Saksajuman (Sacsayhuman) akmens riņķis Peru. Visā pasaulē ir atronamas megalītiskas būves un ciklopiski mūri. Daudzas ‘primitīvas’ civilizācijas kaut kādu iemeslu pēc sāka būvēt izmantojot blokus, kuru svars ir 20 – 100 t. Visā pasaulē tika darīts tāpat. Šī arhitektūra ir ļoti līdzīga. Tas nav sastopams vienā vai tikai divās civilizācijās, šīs būvniecības piemērus atradīsim Ķīnā, Indijā un Dienvidamerikā. Arheologi saka, ka šīs civilizācijas neuzturēja savstarpējos kontaktus. Bet tā nevar būt nejaušība.
Vai pārsteidzošā līdzība, kas vieno šīs celtnes visā pasaulē, ir nejaušība, vai tās kaut kas vieno? Bet ja tā, tad svarīgi ir kā tās tika uzbūvētas.
Kusko (Cusco) Peru Saules templis, tas ir inku meistardarbs. Inženieri saka, ka akmeņi ir apstrādāti ar mūsdienu precizitāti. Bet ne tikai inki sasniedza šādu precizitāti. 10,5 tūkstoši km tālāk – Ēģiptē Ģizā (Giza) tādā pat veidā ir uzbūvēta sfinksa svētnīca. Iedomāsimies, ka stāvam pie sfinksa mūra un lūkojamies uz šiem akmeņiem, aizveram acis un pārceļamies uz Kori Kanča (Quri Kancha) svētnīcu Kusko, mēs nebūtu spējīgi atšķirt, jo būvēts ir identiskā veidā. Akmeņi savā starpā ir tik labi pielāgoti, ka pat papīra lapu starp akmeņiem iespraust neizdosies, bet tie ir milzīgi bloki. Ne visiem ir taisnstūra forma, jo daži ir L burta formā, tie ir izkalti tieši šādā formā. Senās kultūras visā pasaulē būvēja lielas konstrukcijas izmantojot lielus akmeņus neizmantojot javu. Tik lielu bluķu izmantošana ir ļoti nepraktiska, bet kāpēc izmantoja tos, bet ne mazākus akmeņus, kas viņiem stipri atvieglotu darbu? Acīmredzot tas viņiem nesagādāja nekādas problēmas, kas norāda uz attīstītu tehnoloģiju.
Daudzas megalītiskas būves ir uzceltas grūti pieejamās vietās, bieži vien simtiem un pat tūkstošiem metru virs jūras līmeņa. Santorini (Santorine) Grieķija. Šī megalītiskā struktūra ir datēta ar 9. gs. p.k. Šis mūris uzbūvēts grūti pieejamā vietā. Lai šeit nokļūtu jāpiebrauc ar auto un tad vismaz 45 min jāiet kājām. Kļūdās tie, kas domā, ka šādu mūri var uzbūvēt iegribas pēc, noteikti viņiem bija kāds nopietns iemesls, bet akmens bloki ir lieli. Daži ir vismaz 1,8 m, bet citi būs visus 2 m gari un ir 80 cm platumā. Šie akmeņi ir cilvēka augumā un sver apmēram tonnu. Uzliktas 12 akmens bloku kārtas. Divpadsmit! Šo mūri uzbūvēja ar mērķi, tā nav nejaušība. Akmeņu forma arī pārsteidz, jo kāds akmeņlauztuvē ir pasūtījis neparastas formas akmeni. Līdzīgus mūrus mēs sastopam ne tikai Grieķijā, bet arī Itālijā, Spānijā, Dienvidamerikā un Ēģiptē. Tie nav būvēti līdzīgā, bet identiskā veidā. Pateicoties šiem lielajiem blokiem ir saglabājies tik daudz seno konstrukciju, tādu kā Tery mūris. Kāpēc gan šiem celtniekiem bija tik svarīgi, lai šie mūri stāvētu tūkstošiem gadu. Šie arhitekti labi pārzināja akmens apstrādi, zināja, kā būvēt, lai šīs konstrukcijas saglabātos vairākus gadsimtus. Senatnes arhitekti ne tikai cēla noturīgas konstrukcijas, bet bieži vien eksperimentēja ar neierastiem stūriem, pateicoties kam akmeņi ir pielāgoti tik labi, ka pat zemestrīce tos neiznīcināja. Un tad pēkšņi "aizmirsa" iegūtās prasmes un būvēja no maziem akmeņiem izmantojot javu, kas norāda uz divām dažādām civilizācijām pirms un pēc visu pasauli aptverošiem plūdiem.
Pārsteidzoši, bet to pašu akmens bloku savienošanas veidu atklāsim Ēģiptē, Etiopijā, Indijā, Grieķijā, Itālijā, kā arī Ankorvat – Kambodžā, Vjetnamā, Oljantamaibo (Ollantaytambo), Kusko Peru, Tivanaku (Tiwanaku), Puma Punku – Bolīvijā. Blakus esošajos akmeņos tika izkalts ķīlis, kurā tika ieliets izkausēts metāls un šeit esam noslēpuma priekšā, jo tiek izmantots metāla sakausējums, kuru tai laikā nevajadzēja pazīt, bet šo akmeņu vecums ir vismaz 15 tūkstoši gadu. Tas ir kārtējais piemērs, ka tika izmantota viena un tā pati tehnoloģija. Cilvēki visā pasaulē būvēja ļoti līdzīgas celtnes izmantojot ļoti līdzīgas metodes. Grūti iedomāties, ka dažādas civilizācijas izdomāja tādas pašas metodes un izmantoja tādas pašas sastāvdaļas, drīzāk jāpieļauj doma, ka bija viena ļoti attīstīta civilizācija, kuru celtnes pārdzīvoja gadu tūkstošus. Jādomā, ka aiz šiem projektiem stāvēja, kāda civilizācija, kuras dzīves mūžs bija daudz garāks nekā mūsdienu cilvēkam.
1950. g. Titikaka ezera tuvumā vietējais zemnieks atrada neparastu trauku. Neparasti bija tas, ka šis trauks ir aprakstīts ar Šumēru ķīļrakstu tā agrīnajā variantā. Arheologi domā, ka šie uzraksti ir veikti 3000 gadu p.m.ē., kas iezīmē tiešu sakaru starp senajiem Šumēriem, Tivanaku un Puma Punku.
Senajā Ēģiptē triju piramīdu izvietojums Gizā sakrīt ar Oriona zvaigznāju, bet tāda pat sakritība pamanāma arī citu celtņu gadījumā. Meksikas Tivanaku ir trīs piramīdas, kas arī sakrīt ar Oriona zvaigznāju.
Saint-Jean-de-Matha Kanāda Kvebeka 2016. g. maijs. Pēc rūpīgas maiju teksta izpētes, kuru civilizācijas attīstības virsotne, saskaņā ar konvencionālo zinātni sasniedza 10. gs. Piecpadsmit gadīgais Viljams veica neprastu atklājumu. Zvaigžņu kartes, kas sastopamas maiju rakstos sakrita ar objektiem uz zemes. Gaduri atklāja, ka no 22. maiju tekstiem perfekti pārklājas ar 117 vietām dabā, bet 23. tekstā trūka vienas vietas. Tikai vienai zvaigznei uz zemes nebija atbilstoša objekta, tāpēc nonāca pie secinājuma, ka varētu eksistēt vēl viens objekts, kas līdz šim netika atklāts. Pateicoties Kanādas kosmiskajai aģentūrai un dr. Armandam atklāja iztrūkstošo objektu. Aplūkojot satelītfoto tika atklāts neparasts – četrstūrains objekts. Tā bija ideāla ģeometriska figūra ar simetriskām proporcijām. Dr. La Roka lēš, ka tā varētu būt piramīdas pamatne. Kaut arī arheologi vēl nav izpētījuši šo vietu, nosauca to par Kaakči (Kaak Chi), jebšu ugunīgā mute. Gadurija atklājums apstiprina pieņēmumu, ka maiju arhitekti veidojot savas pilsētas mēģināja atspoguļot zvaigžņu izvietojumu. Tas ir neparasts sasniegums, ja ņemam vērā, ka šie objekti tika izvietoti uz 195 tūkstošiem km2 Visas maiju pilsētas tika izvietotas tā, lai sakristu ar zvaigžņu izvietojumu. Kā ‘primitīva’ kultūra varēja to panākt, jebšu tā tomēr nebija primitīva, bet augsti attīstīta?
2015. g. aprīlī pēc 12. gadu darbiem, nopelniem bagātais arheologs Serhio Gomes (Sergio Gomez) un viņa komanda veica pārsteidzošu atklājumu. Teotivakanā (Teotihuacan) tieši zem piramīdas centrā atrada šķidro dzīvsudrabu. Neparasti ir tas, ka dzīvsudrabs šādā formā dabā nav sastopams. Dabā eksistē minerāls – cinobrs, bet lai iegūtu dzīvsudrabu to vajag apastrādāt, pietam tas ir sarežģīts process un nepieciešama augsta temperatūra, turklāt tā ir ļoti indīga viela. Tās iegūšana un pārvietošana ir sarežģīts pasākums. Ja to darīja primitīvi cilvēki, tad kā viņi to toreiz panāca un ar kādu mērķi? Kā mūsu priekšteči ar to strādājot nesaindējās? Neparasti ir tas, ka eksistē arī citas vietas, kur ir atklāts šķidrais dzīvsudrabs – vietā, ko oficiālā arheoloģija uzskata par pirmā Ķīnas ķēniņa kapenēm. Kā tas sanāk, ka ir Ķīnā kapenēs un tagad Teotivakanā (Teotihuacan). Kur to izmantoja? Dzīvsudrabs ir supervadītājs un mūsdienās līdzīgi materiāli tiek izmantots modernajā tehnoloģijā – enerģētikā, medicīnā un transportā. Bet kāpēc dzīvsudrabs ir zem 2000 gadu vecas piramīdas, un vai tas kalpoja kādam tehniskam mērķim?
Cilvēka galvaskausam ir šuve, kas ar laiku aizaug, bet neskatoties uz to, tā pamanāma uz katra galvaskausa. Bet šīs šuves trūkums uz daudziem seniem garenveida galvaskausiem izsauc pamatotu izbrīnu. Tā ir viena no lielākajām mīklām. Visā pasaulē mēs atrodam skeletus ar garenveida galvaskausiem. Daudzu gadsimtu laikā daudzas kultūras praktizēja galvaskausu stiepšanu no agras bērnības stingri aptinot galvu, bet uz tiem tik un tā ir redzama šuve, kas varētu liecināt par to, ka tie indivīdi, kuru galvaskausa šuve nav redzma ir dzīvojuši vairākus simtus gadu, kā tas ir norādīts Bībelē.
Los Andželos 2017. g. aprīlis. Pēc divu mēnešiem iegarenā galvaskausa no Parakasas DNS testa rezultāti beidzot ir gatavi. Džordžo palūdza dr. Disotelu izanalizēt iegūto rezultātu, kas izrādījās ļoti interesanti. Izdevās izveidot mitohondriālo DNS profilu, tika atklāti gēni, kas nav sastopami iezemiešu DNS, toties tie ir raksturīgi eiropiešiem un tuvo austrumu iedzīvotājiem, bet 100% sakrīt ar Skotijas iedzīvotāju DNS. Tas izskatās nejēdzīgi, jo šis genoms ir no Dienvidamerikas galvaskausa. Tas nozīmē, ka eiropeiska tipa cilvēki Dienvidameriku ir apdzīvojuši agrāk nekā mēs to domājam. Neparasti! Par nožēlu parauga stāvoklis tāds, ka nebija iespējams izpētīt hromosomu Y. Tas nav nekas neparasts, jo katrā šūnā ir no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem mitohondriālā DNS. Un tas nozīmē, ka mēs nezinām dzimumu nedz arī tēva izcelsmi, bet tas būtu ļoti interesanti.
Kaut arī Taklamakan tuksnesis ir viens no mazāk apdzīvotajām vietām uz zemes, pēdējās trijās dekādēs Ķīnas arheologi, kas strādā Tarim ieplakas reģionā, ir atklājuši simtiem apbedījumu. Daži no tiem ir 1800. g. p.k. Taklamakan tuksneša klimats ir ekstremāli karsts un sauss, šeit valda hiperkontinentāls klimats ar krasām atšķirībām, starp dienas un nakts temperatūrām, tāpat eksistē ļoti sāļaina vide. Šie divi faktori – ekstrēmais sausums un augsnes sāļums dod iespēju, ka mūmijas saglabājas ļoti labi. Labais mirušo ķermeņu stāvoklis ļāva zinātniekiem veikt DNS testu, kas parādīja, ka senie ceļotāji nav ķīnieši. DNS testa rezultāti bija aizraujoši un pastāsta daudz par šīm personām un atklāj, ka šiem cilvēkiem ir indoeiropejiska izcelsme. Šajos apbedījumos atronami pārsvarā ‘baltie’ un nav ne ķīnieši, ne unguri, ne turki, kam piemīt ļoti specifiski sejas vaibsti, kas nav atronami nevienā citā vietā. Šīs mūmijas ir ļoti neparastas, jo tām piemīt eiropeiskās pazīmes. Tas nozīmē, ka seja ir stūraina, dziļas acis, gaiša āda un garš augums. Viņiem ir gaiši mati, kas var būt dzeltenīgi balti, sārti vai arī kastaņbrūni. Kad tika izanalizēta mūmiju mitohondriālā DNS atklāja MEK aplogrupas, kas norāda uz piederību Ziemeļeiropai. Saprotams ir viena problēma, ir dažas anomālijas šai DNS, lietas, kas nesaskan ne ar vienu citu vietu pasaulē, kas atkal norāda uz kādu kataklizmu, kuras iespaidā pazuda sena civilizācija.
Visā pasaulē atrodam brīnišķīgas celtnes, kas celtas tūkstošiem gadu atpakaļ. Neparastas konstrukcijas ir uzbūvētas gandrīz uz visiem kontinentiem, tai skaitā Āzijā, kas sevī slēpj daudzus noslēpumus. Viena no interesantākajām būvēm ir atronama Ķīnā. Longyou izcelsmes vēsture līdz šai dienai paliek nenoskaidrota. Ķīniešu civilizācija ir viena no vecākajām cilvēces vēsturē. Senie ķīnieši bija ļoti labi hronisti, kas aprakstīja visu, kas bija noticis viņu laikā. Neskatoties uz to neeksistē neviens ieraksts, kas liecinātu par Longyou būvobjektu, kas atrodas valsts austrumos. Pazemes komplekss atrodas Šijenbeizun. Longyou un tika atklāts 1992. gada jūnijā. Tolaik vietējie iedzīvotāji pumpējot ūdeni no dīķa uzdūrās senlaicīgai alai. Viņu acīm atklājās neparasts skats, jo alā bija kolonnas, kāpnes, reljefi un ģeometriskas figūras, visas akmenī cirstas. Sekojošās dienās zinātnieki uzsāka izrakumus un atrada vēl vairākas alas. Ar katru nākošo atklājumu, zinātnieki bija spiesti atzīt, ka šīs alas ir veidojis cilvēks. Longyou komplekss sastāv no 24. izgrebtām alām. Katra no tām ir neparasta jo aizņem vairākus tūkstošus m2, bet griesti ir 30 m augstumā. Kopējais grotu laukums pārsniedz 30 tūkstošus m2 . Alās ir vienmērīgi izvietotas kolonnas, kas balsta griestus, bet uz sienām var konstatēs vienādas formas grebuma sliedes. Šīs grebuma pēdas ir identiskas un visā kompleksā tās veidotas vienā un tajā pašā leņķī, kas liecina par kādas tehniskas iekārtas izmantošanu. Dažās grotās ir akmenī cirstas cilvēku un dzīvnieku figūras, kā arī līdz šim neatšifrēti simboli. Tikai viena ala ir atklāta tūristiem, bet pārējām pieeja ir liegta. Šie objekti ir izvietoti viens blakus otram, bet sienu biezums starp tām ir 50 cm. Neskatoties uz to šī konstrukcija ir nostāvējusi tūkstošiem gadu neskatoties uz zemestrīcēm un plūdiem. Šo objektu forma mums uzdod jautājumus, kas, kā un kāpēc ir izveidotas šīs monumentālās struktūras. Neskatoties uz to, ka šai vietā izrakumi tiek veikti vairāk kā 20 gadi, mēs neko daudzi nezinām par šo objektu vēsturi. Saskaņā ar zinātnieku aplēsēm strādniekiem vajadzēja izvest no alām vairāk kā miljons kubikmetru klints iežu un nav zināms kur atrodas izņemtais klints materiāls. Eksperti aprēķinājuši, ka būtu nepieciešams tūkstotis strādnieku, kas strādātu bez pārtraukuma divpadsmit gadus, šie aprēķini skar tikai pašu alu izkalšanu un neietver sevī to laiku, kas nepieciešams bareljefu un rotājumu izkalšanai. Nav arī zināms kādā veidā ir izveidotas šīs grotas, jo nav atrasti instrumenti. Nav arī saprotams vai tēli uz sienām ir dekorācija, vai arī tam ir kāda dziļāka doma. Neparasti ir tas, ka līdzīgas apstrādes pēdas ir atronamas senajā Ēģiptē Asuānā. Atklāšanas brīdī šīs alas bija applūdušas un cilvēki domāja, ka tajās būs liels daudzums zivju, kā tas ir dīķos. Izpumpējot ūdeni atklājās, ka nav nedz zivju, nedz citu dzīvu būtņu. Kārtējais noslēpums ir tas, ka šīs alas nav savienotas savā starpā. Celtnieki ir pielikuši lielas pūles, bet neeksistē neviena pāreja, tās atrodas viena otrai blakus un izskatā vienādas. Daži zinātnieki lēš, ka septiņu grotu izvietojums atbilst septiņām greizo ratu zvaigznājam. Svarīgi pieminēt, ka lielākā alu daļa atrodas tumsā, neskatoties uz to vietās, kur neiespīdēja pat stariņš gaismas, atronami reljefi un stabi, tad jau sanāk, ka senie celtnieki ir strādājuši absolūtā tumsā. Profesors Ziaganga ir pārliecināts, ka tumsā ir neiespējami strādāt un tāpēc būtu jāizmanto mākslīgais apgaismojums. Līdz šim nav zināms, kādus instrumentus izmantoja celtnieki, jo precizitāte un būvniecības vēriens ir neaptverams. Jangkongsun uzskata, ka šiem celtniekiem bija nepieciešamas modernas mērniecības ierīces, jo sienu, grebumu un kolonnu izmēri ir ļoti precīzi un, protams, paliek jautājums: „Kas ir izveidojis šīs grotas?” Par nožēlu neviens nezina uz to atbildi, jo neeksistē neviens rakstisks dokuments, kas par to liecinātu, tāpēc jāpieņem doma, ka to ir izveidojusi pirms plūdu civilizācija. Zinātnieki ir pārliecināti, ka šo būvju vērienīgums liecina, ka tās nav būvējuši kādi vietējie cilvēki, bet gan kāds liels valdnieks, kuram būtu pietiekoši daudz līdzekļu, lai uzbūvētu tik lielu kompleksu. Longyou apkārtnē nav atrasts neviens dokuments, kas liecinātu par cilvēka darbību pirms 21. gs. p.m.ē. pirms Quin dinastijas, tāpēc zinātnieki pārliecināti, ka šis objekts ir cēlies pirms šī laika, jo pretējā gadījumā tā laika rakstveži būtu aprakstījuši šādu tehnisku brīnumu. Muzejā ir atronama keramika, kas datēta ar 800 – 500 g. p.m.ē. ar līdzīgiem zīmējumiem, tas ir tas laiks, kurā pēc dažu zinātnieku domām šis komplekss ir radies, bet tas nenozīmē, ka šis objekts nav daudz vecāks, nekā viņi spriež. Neatklāts paliek arī kam kalpoja šis komplekss, uz šo jautājumu arī trūkst atbildes. Daži zinātnieki domā, ka šīs grotas ir veidotas, kā valdnieku kapenes, bet netika atrasti nekādi priekšmeti nedz ķermeņi, kas par to liecinātu. Kāda cita hipotēze piedāvā variantu par to, ka tika iegūti kādi minerāli, bet netika atklāti nekādi instrumenti, bet šai gadījumā sienu dekorācija liecinātu par izstrādes mērķi. Vēl kāda teorija piedāvāja domu, ka cilvēki nezināmu apstākļu dēļ bija spiesta dzīvot šādā vietā, bet neeksistē neviens pierādījums, kas liecinātu, ka šīs grotas tika izmantotas šādam mērķim. Vēl kādi domāja, ka šie objekti varēja kalpot, kā svētnīca, patvērums vai reliģiska kulta vieta. Līdz pat šai dienai nav zināms, kam patiesībā kalpoja Longyou struktūras. Dažās vietās uz mūsu zemes eksistē pazemes konstrukcijas, kas mums izsauc apbrīnu ar savām īpašībām. Konstrukcija, kā Derinkuyu, vai arī Hipogeum Halsafjieniu tūkstošiem gadu paliek mēmi savu noslēpumu sargi. Ķīniešu komplekss Longyou pametis vairāk jautājumu nekā atbilžu un var vienīgi spekulēt par tā nozīmi un izcelsmi. Zināms tikai, ka kādreiz Ķīnas teritoriju apdzīvoja patiesi celtniecības meistari. Varbūt tie bija, kādi nezināmi ķīniešu pārstāvji, bet varbūt tie bija kādas sen pazudušas civilizācijas pārstāvji. Viņu motivācija tā arī paliek nezināma, bet mums ir cerība, ka kādreiz mēs saņemsim atbildes.
Giza – Ēģipte. Šeit Nīlas rietumu krastā ir viens no septiņiem senās pasaules brīnumiem – Heopsa piramīda. Saskaņā ar oficiālo versiju, tā ir uzbūvēta 2500. g. p.m.ē. faraona Heopsa godam, bet šis apgalvojums balstās vienīgi uz atklājumiem, ko 1837. g. maijā veica Ričards Haverds Vaiss. Pulkvedis Vaiss ar spridzekļu palīdzību nokļuva apslēptās telpās, kur kā izskatās esot atradis uzrakstu ar faraona Heopsa vārdu, kas bija uzkrāsots uz akmens, līdz ar to piramīda tika piedēvēta šim valdniekam un tika paziņots, ka tā ir būvēta 2500. g. p.m.ē., jo pēc viņu domām tieši tad dzīvoja Heops. Akmeņi nepadodas c14 datēšanas metodei, kā arī piramīdā netika atrasts neviens cits uzraksts, tāpēc neviens neapšaubīja tās vecumu. Rūpīgi pētot pulkveža Vaisa dienasgrāmatu daži nonāca pie pārliecības, ka Vaiss pats ir uzmālējis faraona vārdu. Vaisa dienasgrāmatā ir ļoti daudz pretrunu. Viņam bija ļoti svarīgi atrast faraona vārdu. Šai svarīgajā naktī dienasgrāmatā izdarīja ierakstu, par to, ka nav atradis nekādus hieroglifus, bet grāmatā, kas tika izdota trīs gadus vēlāk pierakstīja, ka atrada faraona vārdu. Pēc šī fakta publicēšanas 2014. g. divi Drēsdenes universitātes studenti izzaga krāsas paraugu no faraona vārda un veica tās analīzi Vācijas laboratorijā. Tika atklāts, ka krāsa nav uzklāta uz akmens blokiem, bet uz ģipša, kas uzklāts vēlākos laikos un tas nozīmē, ka faraona vārds nav ierakstīts tūlīt pēc piramīdas uzbūvēšanas, bet gan krietni vēlāk. Pulkvedis Vaiss izdeva gandrīz miljons trīssimti tūkstoši Heopsa piramīdas pētniecībai, tāpēc iespējams, ka bezcerībā pats uzmālēja faraona Heopsa vārdu uz sienas, līdz ar to veicinot aplamu piramīdas datēšanu.
Tā nav vienīgā pretruna, kas saistīta ar Heopsa piramīdas un citu piramīdu datēšanu Ģizā. 1858. g. arheologi atraka tā saukto inventāra Stellu, kas datēta ar 7. gs. p.m.ē. Uz tās ir aprakstīts faraona Heopsa veiktie atjaunošanas darbi, to skaitā tiek minēta sfinksa renovācija. Kā gan Heopss varēja veikt sfinksa renovāciju, kas ir it kā būvēta viņa dēla valdīšanas laikā. Tas nozīmē, ka sfinkss ir uzbūvēts sen pirms Heopsa valdīšanas laika.
Vai mums ir maldīgs priekšstats attiecībā uz visu kompleksu, kas ir Ģizā? 1992. g. Roberts Šok no Bostonas ģeoloģijas universitātes izanalizējot sfinksa eroziju nonāca pie secinājuma, ka sfinksa ir uzbūvēta 10,5 tūkstoši gadu p.m.ē. Viņš bija sašutis, par to, ka akadēmiskā pasaule pat nepievērsa uzmanību viņa pierādījumiem, uzreiz paziņoja, ka tas nav iespējams neskatoties uz pamatotiem pierādījumiem. Iespējams, ka arī Heopsa piramīda ir daudz vecāka nekā to uzskata ēģiptologi, bet ja tā, tad kas to ir būvējis? Saskaņā ar arābu rakstnieka teikto Heopsa piramīdu nav būvējis Heopss, bet gan ilgi pirms plūdiem to ir uzbūvējis ķēniņš Saurids.
Zinātne ir uzbūvējusi tā saukto standarta modeli, par nožēlu šai celtnei sienās ir lieli caurumi, bet "zinātnieki" tos aizsedz ar bildēm un aizbāž ar papīru. Viņiem no svara ir stabila teorija, bet katrs jauns atklājums ved pie pārmaiņām. Mūsdienu akadēmiskā pasaule atmet visus artefaktus, kas nesaskan ar vispār pieņemto modeli. Viņi pieņem tikai to, kas der viņu teorijai, elementus, kas nepasē vienkārši ignorē. "Zinātnieki" pārāk ātri veic secinājumus un liek punktu. Viņi redz tikai dažus lielas mozaīkas elementus. Realitātē viņiem nav pieejami visi dati, bet neskatoties uz to dara viennozīmīgus slēdzienus. Lūk, tā arī ir galvenā vēstures pētnieku kļūda, ko pavisam šķību padara evolucionārais dogmatisms.
