Stāstot par Stounhendžu parasti tika noklusēts visai liels daudzums informācijas, kas saistās ar šo neparasto objektu, jo tas saistīts ar šo "zinātnieku" vēlmi visu pasniegt evolucionāro dogmu iespaidā. Sāksim ar to, ka šiem "primitīvajiem" celtniekiem nācās sastapties ar transportēšanas problēmām. Loģiski spriežot vienkāršāk būtu atvest akmeņus no vienas vietas, bet ne no divām dažādām vietām, kas bija vairāku simtu kilometru atstatumā no celtniecības vietas. Iekšējā riņķa akmeņi atvesti no Velsas, bet ārējā riņķa akmeņi atvesti no Marlboro Davns (Marlborough Downs).
Iepriekš teiktais dot pamatu domāt, ka problēmu ar transportēšanu viņiem nebija, jo ap 50 tonnām smagie bluķi runā paši par sevi. Uzmanīgi ieklausieties otrā video teiktajā, jo tur tiek apgalvots, ka Stounhendža tika būvēta 1500 gadu laikā, ja vēl ņem vērā, to, ka evolucionisti apgalvo, ka tajos laikos cilvēka vidējais mūža garums bijis tikai 30 gadi, tad nāktos pieņemt, ka vairāki desmiti un simti paaudžu ar to vien tikai nodarbojās, kas izskatās pavisam neloģiski. Ja cilvēki dzīvotu 800 - 900 gadu, tad vecāki bērniem nodotu ziņu par to kas un kā jādara, bet ja pieņem evolucionistu viedokli par 30 gadu vidējo mūža garumu, tad šāda nodarbe ir neloģiska un pat neiespējama jo būtu nomainījies tik daudz paaudžu, ka pat nezinātu kāpēc viens vai divi bluķi jau ir atstiepti. Plus pie tā visa paši evolucionisti atzīstas, ka viņiem nav ne mazākās sajēgas, kā šie bluķi tika nogādāti celtniecības objektā, bet tas viņiem netraucē fantazēt un veidot stulbas teorijas, jo negribas atzīt, ka cilvēks ir bijis visu laiku civilizēts.
National Geographic izceļas ar savu centību evolūcijas propagandā. Kad viņi stāsta par tehniskajām lietām, kas nav saistītas ar evolūciju un civilizācijas attīstību, tad tiek smalki aprakstīti mehānismi un to darbība pat pieaicinot ekspertus dažādās sfērās, bet kad vajag atbalstīt evolucionārās idejas, tad pietiek tikai ar krāšņi pasniegtiem pašizdomājumiem. Lūk, jūsu uzmanībai video, kur var redzēt, kā 45 tonnu smags bluķis tiek pacelts ar četru virvju palīdzību, kas nav resnākas par mūsdienu kaprona virvēm, ar kurām var pavilt vieglo automašīnu, t.i., 3,5 tonnas. Tai laikā, ko evolucionisti sauc par akmens laikmetu nu noteikti nevajadzētu būt tāda resnuma virvēm, kā video redzamās, kas spēj izturēt vairāk, kā 10 tonnas uz vilkšanu, kur nu vēl uz celšanu.
Šai video fragmentā redzams, ka virves tiek vilktas pāri trijkājiem, kas pilnīgi noteikti neizturētu 45 tonnu spiedienu visupirms, otrkārt berze būtu tik liela, ka tās virves labākajā gadījumā iegrieztos šo trijkāju galos, bet rezultātā tās saplīstu.
Un pat ja pieļautu domu, ka virves spētu izturēt šo smagumu būtu jāizmanto trīši, lai nodrošinātu normālu virves slīdēšanu, kas tais laikos pēc evolucionistu domām nebija vēl izgudroti. Citkārt pedantie aprēķinos National Geographic speciālisti noklus cik tad ilgi būtu tādā veidā, kā to viņi parādīja video, jāstiepj tie 45 tonnas smagie bluķi 200 km atstatumā izmantojot "ragavas". Tiek pilnīgi noklusēts, ka spiediens uz šo "ragavu" sliecēm būtu tik liels, ka tās tiktu iespiestas augsnē un tāpēc tādā veidā pastiept 45 tonnu samagu bluķi nebūtu iespējams.
Šai video fragmentā skatīsim reālu notikumu, kur var redzēt, ka sintētiska josta, kurai vajadzētu turēt vismaz trīs tonnas berzes dēļ neiztur pat divu tonnu smagumu, bet National Geographic pētnieki grib iestāstīt, ka ar četrām aizvēsturiskām virvēm var pavilkt 45 tonnas smagu akmens bluķi.
Evolucionāri noskaņotie zinātnieki mums parasti piedāvā skatu, kā primitīvi mežoņi ar primitīviem instrumentiem, piemēram, akmens cirvjiem labākajā gadījumā, apstrādā lielus masīvus akmens bluķus un konstatē, ka ar metāla instrumentiem to būtu darīt labāk.
Kad pētnieki iedziļinās tajā, kā šie akmeņi tika apstrādāti, tad nonāk pie secinājuma, ka šie meistari veica daudz nevajadzīga darba. Smagie bluķi bez problēmam turētos kopā tikai pateicoties savam lielajam svaram, bet mēs konstatējam, ka viņu darba metode vairāk līdzinās galdnieka darbam, kas veido tapiņas un urbumus, iegriezumus un izciļņus lai savienotu detaļas savā starpā. Šis novērojums mūs pārliecina, ka akmens apstrāde viņiem nesagādāja grūtības, vajag tapiņu izveidosim tapiņu, vajag sazobi izveidosim sazobi.
Aplūkojot augšā uzliktos savienotāj blokus var pamanīt, ka tie nav taisni, bet ieliekti, lai perfekti izveidotu riņķi. Var secināt, ka šie "primitīvie" celtnieki tiecās pēc perfekcionisma.
Vēl divi tūkstoši gadu pirms sengrieķu arhitektiem "primitīvie" celtnieki izmantoja celtniecības paņēmienus, kam sakars bija tikai ar estētiku un nenesa nekādu praktisku labumu, jo novietojot kolonnas vienu pie otras rodas optiska ilūzija, kuras rezultātā liekas, ka kolonnas ir ieliektas. Tāpēc, lai kolonnas izskatītos taisnas tās "izlieca" uz ārpusi, t.i. kolonnas augšdaļa un apakšēja daļa bija tievākas par viduci. No praktiskā viedokļa šie senie celtnieki veica ļoti daudz nevajadzīga darba, tāpēc jāpieļauj, ka viņiem tas nesagādāja lielas grūtības visupirms, otrkārt viņu instrumenti pilnīgi noteikti nebija tādi, kādus tos iztēlojas evolucionāri noskaņotie pētnieki, jo ar primitīviem instrumentiem nebūtu iespējams izveidot savienojuma detaļas, ko mēs redzam esam šajos lielajos akmens blokos.
Stounhendža ir uzbūvēta uz nogāzes, bet objekta augšdaļa ir izlīdzināta attiecībā pret horizontu, t.i. augstākā vietā ir izvietoti zemāki stabi, bet zemākā vietā ir izvietoti augstāki stabi.
Lai izlīdzinātu stabus pēc horizonta šiem celtniekiem nāktos izmantot līmeņrādi.
Pētnieki domā, ka Stounhendžas celtnieki izmantoja, kaut ko līdzīgu ūdens līmeņrādim, ko viņi paši izveidoja un pārbaudīja darbībā. Izrādījās, ka kļūda darbojoties ar šādu ūdens līmeņrādi bija 1cm uz 25 metriem.
Kad evolucionāri noskaņotajiem zinātniekiem tika jautāts: "Vai šīs megalītiskās konstrukcijas tais aizvēsturiskajos laikos būvēja klejojušie celtnieki, tad viņi kā parasti tādos gadījumos izlikās, ka nav īsti sadzirdējuši jautājumu."
Divpadsmitā gadsimta grāmatā ir ierakstīta leģenda, kas vēsta, ka Stounhendžu ir būvējuši milži, kas varētu būt loģisks izskaidrojums, šo megalītisko celtņu eksistencē. Evolucionisti gan tādam skaidrojumam negrib piekrist, jo pēc viņu uzskata cilvēki ir veidojušies no maza auguma pērtiķiem, kas sākumā kļuvuši par negroīdiem un tikai vēlāk kļuva lielāki un gaišāki.