Kristīgs viedoklis par evolūciju.
krokodils pret evolūciju
Nepārspējams evolucionistu murgojums, ko īsumā var izskaidrot sekojoši: "Krokodils kļuva perfekts un atteicās 100 miljonus gadu evolucionēt tālāk, bet tai pašā laikā krokodila jaunākie brāļi ķirzakas kļūst par putniem un zīdītājiem, tie savukārt pa to laiku kļūst par primātiem un nu galu galā kāda ķirzaka ir kļuvusi par cilvēku." Pats modernākais evolūcijas skaidrojums ir mutācijas. Mutācijas rodas agresīvu ķīmikāliju vai arī radiācijas rezultātā. Rodas iespaids, ka mūsu krokodils 100 miljonus gadu sēž "tankā" un tāpēc uz viņu vairs neiedarbojas mutāciju veicinošie apstākļi.
Klausoties evolucionistu Ričardu (Richard Dawkins) nonākam pie slēdziena, ka krokodils tomēr nav sasniedzis perfekcionisma virsotni, jo viņš saka: "Nav iespējams, ka jums būtu gan viens, gan otrs, evolūcija ir kompromisu pilna." Pēc evolucionistu teiktā ir pagājis 100 miljoni gadu un šai laikā daudzi ir evolucionējuši, bet krokodils ietiepīgi palicis pie ne visai pilnīgas konstrukcijas un ir samierinājies ar kompromisu. Šai gadījumā jājautā, tad kāpēc citi nevēlējās samierināties ar kompromisu un evolucionēja par putniem, zīdītājiem un visbeidzot par cilvēku. Jā, protams, viņi nebija ielīduši "tankā" un tāpēc uz viņiem iedarbojās radiācija, kas izmainīja ģenētisko kodu, kā rezultātā izmainījās arī dzīvais organisms. Būtu labi, ja evolucionisti atklātu to mehānismu pateicoties kuram krokodilu DNS spēja pretoties mutāciju veicinošiem apstākļiem, bet citi nespēja vai arī "negribēja" pretoties mutāciju veicinošiem apstākļiem un turpināja evolucionēt. Evolucionisti labi apzinās, ka vienīgais mehānisms, kas eksistē ir neatlaidīga smadzeņu skalošana un propaganda, kas evolūcijas teoriju arī tur pie dzīvības.
Turpmākajos video fragmentos var pārliecināties par dievišķa nodoma klātbūtni krokodila uzbūvē. Krokodila žokļu darbību uztur divu veidu muskuļu grupas, žokļu atvēršanai kalpo vāji muskuļi, bet košanas funkcijas pilda stiprie muskuļi. Vājie muskuļi tiek bagātīgi apgādāti ar skābekli un tāpēc spēj būt aktīvi ilgu laiku, t.i. krokodils var ļoti ilgi turēt atvērtu muti, bet stipro muskuļu aktivitāte ir ļoti īsa un domāta košanas veikšanai.
Sekojošā problēma ar ko sastaptos krokodils būtu zobu izvēle. Krokodils savu upuri nobeidz ar straujām kustībām, ar kuru palīdzību sadala savu upuri tādos gabalos, ko būtu iespējams norīt. Iedomāsimies kādu lielu ķirzaku, kas nolēmusi evolucionēt par krokodilu, kurai vēl nav izveidojušies krokodila zobi. Topošais krokodils satver savu upuri un tad veicot strauju kustību izlauž visus savus zobus, jo tie vēl nav evolucionējuši par topošā krokodila stingrajiem zobiem, kas būtu spējīgi izturēt tik lielu slodzi. Mūsu topošais krokodils nosprāgst no bada, jo viņam vairs nav zobu.
Lai nobeigtu savu upuri krokodils iekožas un tad griežas ap savu asi. Viss izklausās vienkārši līdz brīdim, kad mēs atskārstam, ka krokodila mute visu šo laiku ir vaļā, jo pilnīgi aiztaisīt muti neļauj upuris. Topošais krokodils veicot savu "nāves danci" pats aizrītos ar ūdeni un nosprāgtu, jo evolūcija taču notiek pakāpeniski miljonu gadu laikā un topošajam krokodilam vēl nebūtu izveidojusies speciāla kroka mēles pamatnē, kas noslēdz rīkli veicot šādu manevru.
Sekojošā problēma ar ko saskartos topošais krokodils būtu barības pārstrāde. Krokodila zobi nav piemēroti košļāšanai, bet vienīgi tveršanai un saturēšanai, tāpēc krokodilam nākas norīt veselus gabalus ieskaitot lielos kaulus un nagus. Jājautā: "Cik ilgi topošajam krokodilam nāktos mocīties ar nāvējošām vēdergraizēm, līdz evolūcija labvēlētos nabaga kustonim dāvāt tādu mehānismu, kas spējīgs pārstrādāt kaulus." Zinātnieki atklāja, ka krokodilam atšķirībā no citiem dzīvniekiem ir papildus aorta, kas bagātina krokodila kuņģi ar ogļskābo gāzi. Ogļskābā gāze tiek izmantota kuņģa sulas veidošanā, kas spējīga pārstrādāt pat kaulus un nagus.
Mūsu lielķirzaka, kas "sadomājusi" evolucionēt par krokodilu nolemj "uzvilkt" bruņas. Vai, vai tas nav prātīgi, jo, lai gan šīs bruņas sargās no asiem zobiem, bet nepasargās saltasiņu dzīvnieku no temperatūras iedarbības un tāpēc mūsu topošais krokodils miljonu gadu laikā izveido bruņas, kas ir caurvītas ar asinsvadiem, lai varētu saules siltumu novadīt uz ķermeni, bet kas notiek līdz tam?
Evolucionisti izklāstīja krokodīla saskaņoto orgānu funkciju un grib mūs pārliecināt, ka tas viss ir radies nejauši miljonu gadu laikā. Kad atmetam malā evolucionāro dogmatismu un aplūkojam tīri no zinātniska viedokļa krokodīla uzbūvi, tad nonākam pie secinājuma, ka visām minētajām funkcijām vajadzēja eksistēt pabeigtā formā pretējā gadījumā topošajam krokodilam vajadzētu vairākkārt nosprāgt un tad "augšāmcelties", lai varētu turpināt evolūcijas iesākto darbu , kas, protams, ir absurds.
