Kristīgs viedoklis par evolūciju.
Hokings
Hokings paziņo, ka protoni paši no sevis parādās un pazūd, bet par cik visums Lielā sprādziena pirmajos mirkļos esot bijis mazāks par protonu, tad, arī visums varēja rasties no nekā!!! Dzirdot šādu apgalvojumu rodas jautājums: "Cik tad liela ir Hokinga bezkaunība saukties par zinātnieku." Iedomāsimies hokeja spēli, kuras laikā te parādās, te pazūd ripa, te parādās vairākas ripas vairākās vietās. Vai domājat, ka šai gadījumā būtu iespējams spēlēt hokeju.
Tagad pievērsīsimies patiesiem zinātniekiem. Elementārdaļiņu paātrinātājā protoni tiek paātrināti līdz gaismas ātrumam un tad notiek to sadursme. Ja protoni paši no sevis pazustu vai arī parādītos, tad šāds eksperiments nebūtu iespējams, tāpat, kā nebūtu iespējama hokeja spēle ar ripu, kas pazūd vai pēkšņi parādās. Protoni sadursmē izjūk sīkākās elementārdaliņās, tas nozīmē, ka protons sastāv no sīkākām elementārdaļiņām. Kad Hokings saka, ka protons var rasties pats no sevis, tad jāsaprot, ka viņš paziņo, ka pašas no sevis sinhroni noteiktās pozīcijās un attiecībās rodas vairākas elementārdaļiņas, par kurām Hokingam nav ne mazākās nojausmas un izveido protonu ar tikai tam piemītošām īpašībām. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka protons sastāv no kvarkiem, bet no kā sastāv kvarki, zinātniekiem pagaidām nav sapratnes.
Bet, lūk, "gudrais" Hokings paziņo, ka protoni var rasties paši no sevis, tas ir tikpat zinātniski, kā paziņot, ka ne no kā pats no sevis var rasties pulkstenis ar visām tā sastāvdaļām. Ja Hokingam būtu taisnība, tad zinātnieki nespētu protonus paātrināt, jo tie būtu pakļauti tikai Hokinga "likumam" - absolūtai nejaušībai un bardakam.
Hokings nav nekas vairāk, kā kompleksains un iedomīgs mūsdienu neodarvinisma dogmu sludinātājs, kas dikti grib līdzināties Albertam Einšteinam. Hokings, kā jau neodarvinists cītīgi sludina "darvinistu ticību" piesedzot to ar zinātnes širmīti, jo patiess zinātnieks ir pārliecināts, ka nedz matērija, nedz enerģija, nedz telpa pati no sevis rasties nevar. Hokings pats melo un par meli grib pasludināt Albertu Einšteinu pielipinot viņa vārdu savai dogmatiskajai bez cēloņa un bez iemesla ticībai.
Alberts Einšteins paredzēja melno caurumu eksistenci, ko ar saviem aprēķiniem apstiprināja Kārlis Švarcšilds (Karl Schwarzschild).
Pateicoties novērojumiem tika atklāts, ka Gulbja zvaigznājā viena gigantiska zvaigzne uzvedas ļoti neparasti. Pētot tuvāk noskaidrojās, ka zilais gigants 5,6 dienu laikā apriņķo kādam objektam, kas vizuāli nav redzams, pietam neredzamais objekts izstaro rentgenstarus. Zinātnieki nosprieda, ka tam vajadzētu būt leģendārajam melnajam caurumam, jo nekas cits šai vietā netika atklāts ar tik lielu masu, kas savā orbītā spētu noturēt zilo gigantu.
1974. Torns (Kip Thorne) saderēja ar Hokingu (Stephen Hawking), ka Gulbja zvaigznājā Cygnus X1 ir melnais caurums, jo Hokings noliedza melnā cauruma eksistenci. Tikai pēc 16 gadiem, kad bija pārliecināti visi skeptiķi, arī Hokings atzinās, ka ir zaudējis derības un melnais caurums eksistē. Šīs derības atklāj, ka Hokings nav nemaz tik izcils fiziķis, kā viņu mālē un kā viņš sevi pasniedz pasaulei. Hokings smagi kļūdās, jo visums nav radies pats no sevis, bet ir Dieva ieplānots un radīts. Hokings ar grūtībām aptver to, kas notiek materiālajā pasaulē, kur nu viņam spriest par Dievu, kas ir visa radītājs un uzturētājs.
