Kristīgs viedoklis par evolūciju.

Darvins

Čārlzs Roberts Darvins (Charles Robert Darwin) ir dzimis 1809. gada 12. februārī Šropšīrā (Shropshire) ārsta ģimenē, viņa māte nomira, kad Čārlzam bija astoņi gadi. Čārlza tēvs un vectēvs bija brīvdomātāji, bet neskatoties uz to Čārlzs tiek kristīts anglikāņu baznīcā. Čārlza tēvs bija ateists un masons, ko pamanīja arī viņa pacienti, bet izlikās to nemanām. Tēvs uzskatīja, ka arī dēlam jākļūst par ārstu, tāpēc Darvins iestājās Edinburgas universitātē studēt medicīnu. Tomēr izrādījās, ka Čārlzs nespēj skatīties uz asinīm. Tēvs Čārlzam pārmeta, ka tas interesējas tikai par medībām, suņiem un žurkām. Čārlza tēvs Dievam neticēja, bet savtīgu apsvērumu dēļ nolēma, ka dēlam jākļūst par mācītāju, tā Čārlzs nokļūst Kembridžas universitātē. Jaunais Čārlzs Kembridžas universitātē pavada trīs gadus un gatavojas kļūt par anglikāņu mācītāju, tad arī viņš saņem piedāvājumu doties ceļojumā ar kara topogrāfisko kuģi "Beagle".

Vairākas nedēļas Darvins pavada Galapagu salās pētot vietējo floru un faunu. Vislielāko Darvina uzmanību piesaista žubītes, kas atšķiras ar savu knābja formu un izmēru, no kā viņš secina, ka visas žubītes ir cēlušās no viena kopēja priekšteča. Evolūcionisti, jau no paša sākuma mēģina iesmērēt cilvēkiem pārliecību, ka ja ir iespējamas izmaiņas vienas sugas robežās tad ir iespējama arī vienas sugas pārtapšanā citā, žubītes tiktāl mainās, ka kļūst par žagatām vai baložiem u.t.t., kas ir absurds un nedz fosilijas, nedz dzīvie organismi to neapstiprina.

Čārlzs Darvins nevarēja palikt malā un neiestāties toreiz tik prestižajā masonu ložā, vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzi Londonas Karaliskās ģeogrāfu biedrības biedri tajā jau sastāvēja. Visus Karaliskās ģeogrāfu biedrības biedrus par zinātniekiem nosaukt ir grūti, jo viņi interesējās par alķīmiju un tamlīdzīgām "zinātnēm". No mūsdienu viedokļa darvinismu var pieskaitīt pie šāda tipa "zinātnes".

Čārlzs 1839. gadā apprecās ar Emmu Vedžvudu (Emma Wedgwood) un apmetas uz dzīvi Daunas muižā netālu no Londonas. Darvinu četrdesmit gadus, līdz pat nāvei vajā neatklāta slimība.

Čārlzs Darvins apprec savu māsīcu Emmu Vedžvudu, kas kļūst par viņa dzīves galveno balstu neskatoties uz to, ka Emma ir ticīga, bet Darvins tāpat, kā viņa tēvs un vectēvs brīvdomātāji. Emma pieturas pie domas, ka Čārlzs negrēko, kamēr godīgi meklē patiesību. Līdz 1839. gadam Darvins jau bija izstrādājis evolūcijas koncepciju un varēja nopublicēt savu darbu tuvāko piecu gadu laikā, bet to joprojām kavējās darīt. Emma Čārlzam dzemdēja desmit bērnus no kuriem trīs mira pie neparastiem apstākļiem, tā 1842. gadā Darvins nolemj pabeigt savu darbu par evolūcijas teoriju un tieši šai laikā nomirst mazā Eleonora tikai trīs nedēļas pēc dzimšanas un arī pats Darvins saslimst ar slimību, ko nevar diagnosticēt pat divdesmit ataicinātie ārsti. Pēc šiem traģiskajiem notikumiem Emma Darvinam pārmet, ka tas ir Dieva sods par to, ka viņa mācībā neatradās vietas pašam Dievam. Jāpiezīmē, ka Darvins varēja bezrūpīgi nodoties evolūcijas teorijas veidošanai pateicoties pūram (porcelāna ražotne), ko viņam deva precības ar Emmu.

1844. gadā anonīmi izdoto grāmatu "Dabiskās radīšanas pēdas" zinātniskajās aprindās apsmej, tāpēc Darvinam nav vēlmes publicēt savu darbu, bet ugunī eļļu pielej, kāds mazpazīstams naturālists Alfrēds Rasels Volless (Alfred Russel Wallace), kas ceļojot arī ir nonācis pie tiem pašiem secinājumiem, kā Darvins. Volless atšķirībā no Darvina uzskatīja, ka evolūcijas ceļā radās tikai cilvēka ķermenis, kurā Dievs iedvesa saprātīgu garu. Darvins piedāvā nopublicēt Vollesa "atklājumu", bet viņa draugi uzkurina Darvina patmīlību norādot, ka tādā veidā viņš zaudēs savu iespēju būt pirmajam, kas runā par dabisko atlasi. Kad Darvins savu draugu pamudināts nolemj pats publicēt savu darbu, viņu atkal piemeklē nelaime, nomirst viņa jaunākais dēls Čārlzs (Charles Waring Darwin).

Divas dienas pirms Darvina grāmatas "Sugu izcelšanās" iznākšanas kādā žurnālā tika publicēta atsauksme, kurā tika apgalvots, ka grāmatā tiks izskaidrota cilvēka izcelšanās no pērtiķa, lai gan pašā 1859. gada izdotajā grāmatā tāds apgalvojums nav atrodams. 1860. gadā Oksfordā bija organizēta sēde veltīta zinātnes atbalstam, kur tika apspriesta Darvina teorija. Par cik Darvins bija slims un nevarēja ierasties, viņa intereses pārstāvēja Tomass Hekslijs (Thomas Henry Huxley) avīzes Times zinātniskais redaktors.

Darvinu, Galtonu, Heksliju un Vedžvūdu ģimenes bija tiktāl aizrāvušās ar savu jauno sociālo teoriju, ka viņu saimes apņēmās precēties tikai savā starpā. Viņi bija iedomājušies, ka pēc vairākām paaudzēm no viņu dzimtām izveidosies supercilvēki, bet realitāte bija skarba. Jau pēc divu paaudžu savstarpējās krustošanās 90% no viņu pēcnācējiem vai nu nomira vai piedzima par garīgiem vai fiziskiem kropļiem.

Pateicoties darvinismam radās trīs fundamentālās ideoloģijas. Liberālisms pēc būtības ir sociāldarvinisms, komunisms, kas noliedz cilvēka dievišķo izcelšanos un fašisms ar savu rasu higiēnu un āriešu rasi, kā evolūcijas augstāko pakāpi. Darvina teorija iesēst politiķu prātos un rezultātā cilvēce sāk eksperimentēt, kā rezultāts pasaule iestieg terora purvā, kas norāda uz to, ka darvinisms ir ideoloģija, nevis zinātne.

 
 

iet uz

 

sākums, izpēte, saites, new

 

© 2021 Pax vobis