Kristīgs viedoklis par evolūciju.
zīdītāji
Starp rāpuļiem un zīdītājiem nepastāv nekādu pārejas formu.
pīļknābis
Evolūcionisti mēģina pierādīt, ka pīļknābis ir evolucionārs posms starp zīdītājiem un putniem. Šī Austrālijas dzīvnieka ķermeni klāj apmatojums, un viņš baro savus mazuļus ar pienu kā zīdītāji. Tā mazuļi izšķiļas no olām kā rāpuļiem, un tā kājas klāj peldplēve, un tā knābis ir plakans kā pīlei. Pīļknābja žoklī ir "kabatas" kurās tas pārnēsā ēdienu, un indīgs piesis uz pakaļkājām, gluži kā indes zobs čūskai. Pārsteidzoši ir arī tas, ka pīļknābis, tāpat kā delfīns, telpā orientējas ar sonora palīdzību! Taču vai šo neparasto īpašību salikums noteikti nozīmē, ka pīļknābis ir pārejas posma dzīvnieks? Kreacionisti apgalvo, ka pīļknābis ir organisms, kura radošajā konstrukcijā vienkārši iekļautas daudzveidīgas iezīmes. Lai gan pīļknābi šķietami varētu izmantot abu viedokļu argumentēšanai, ir tomēr vairāki iemesli, lai noraidītu pīļknābja evolūciju kā nepamatotu. Daži no tiem ir:
• Fosilais pīļknābis ir tieši tāds pats kā mūsdienu pīļknābis.
• Komplicētā olnīcu un piena dziedzeru struktūra ir pilnībā attīstīta un nesniedz nekādu norādi par to izcelsmi un attīstību.
• Daudz zemākos iežu slāņos ir atrasti "tipiskāki" zīdītāji nekā olas dējošais pīļknābis.
Viens no izdaudzinātiem un pazīstamiem organiskās evolūcijas "pierādījumiem" ir slavenā fosilo zirgu līnija.
Tā saucamā zirga evolūcija nebūt nav vispāratzīts fakts, kā par to mēdz runāt, tai raksturīgas daudzas nopietnas problēmas, un būtībā tā ir maldinoša. Aplūkosim vairākas svarīgas un būtiskas neatbilstības:
1. Nekur pasaulē nav atrodama pilnīga fosilo zirgu līnija pareizā evolucionārā secībā.
2. Ir vairāk nekā divdesmit dažādu tā dēvētās fosilo zirgu līnijas ģenealoģisko koku.
3. Fosilo zirgu līnija aizsākas Ziemeļamerikā, turpinās Eiropā, tad atkal atgriežas Amerikā.
4. Pārakmeņojumos pilnībā trūkst pārejas no mazām daudzpirkstu formām uz lielām viena pirksta formām.
5. Trūkst savienojošā posma starp zirgu evolūcijas pirmo locekli Eohippus un tā iespējamajiem priekštečiem.
6. Starp visiem šiem zirgiem nav nekādu evolucionāru savienojošo posmu. Katrs no tiem izrakteņos parādās pēkšņi.
7. Atrastie dzīvnieku zobi ir vai nu zālēdāju, vai grauzēju zobi. Trūkst jebkādu zobu pārejas formu.
8. Divi mūsdienu zirgi (Equus nevadenis un Equus occidentalis) ir atrasti tajā pašā fosiliju slānī kā Eohippus. Šis fakts ir liktenīgs zirga evolūcijas idejai, jo izrādās, ka zirgi jau ir bijuši zirgi pirms to šķietamās evolūcijas.
Dzīvnieku krustošanas eksperimenti gadsimtu gaitā ir snieguši pietiekamas liecības, kas ir pilnīgā pretrunā ar organiskās evolūcijas teoriju. Starp sugām pastāvošās robežas ir gluži reāli un neapgāžami bioloģiski fakti. Mēģinot panākt anomālu, pretdabīgu krustošanu, rezultāts vienmēr ir neauglība:
zirgs + ēzelis = neauglīgs mūlis
zirgs
ēzelis
neauglīgs mūlis
zebra + zirgs = neauglīgs zirgveidīgais
lauva + tīģeris = neauglīgs ligers vai tigrons
lauva
tīģeris
neauglīgs ligers vai tigrons
Fakts, ka visi šie hibrīdi vienmēr ir neauglīgi un nerada pēcnācējus, ir spēcīgs arguments pret evolūciju.
konverģence
Ir labi zināms, ka savstarpēji nesaistītos organismu veidos pastāv līdzīgi orgāni, uzbūve, krāsas, ieradumi utt. Evolūcijas teorija šo fenomenu skaidro ar līdzīgas apkārtējās vides ietekmi uz dažādiem organismiem, kuras rezultātā rodas līdzīga uzbūve, ieradumi utt. Šo īpatnību sauc par konverģenci. Kreacionisti norāda, ka ir jau pietiekami grūti izskaidrot ļoti sarežģītas uzbūves nejaušu evolucionāru attīstību vienreiz. Iedomāties, ka šādas precīzas konstrukcijas attīstījušās neatkarīgi no pilnīgi atšķirīgiem sākotnējiem organismiem, katru reizi sākoties ar pavisam citu uzbūvi, ir tukšas iedomas. Dabā sastopami neskaitāmi konverģences piemēri. Viens no tiem ir sikspārņu un delfīnu ļoti sarežģītās sonārās sistēmas.
Lai orientētos telpā gan sikspārņi, gan delfīni izmanto ultraskaņu. Viena lieta ir dzirtēt ultraskaņu, bet pavisam kas cits pēc tās izveidot telpisku modeli, t.i. "redzēt" ar ausīm vai apakšžokli.
mamuts
Mamuts ir diezgan labi aprakstīts, jo mūžīgajā sasalumā tika atrastas daudzas šo dzīvnieku mirstīgās atliekas. 1799. gadā krievu tirgotājs Boltunovs atrada mamuta skeletu un par savu atradumu paziņoja zinātniekam Adamsam, kas mamuta skeletu aizveda un Pēterburgu. Atradumi sāka sekot viens pēc otra, ir aprēķināts, ka pēdējo 250 gadu laikā Jakutijas teritorijā tika atrasti vairāk kā 25 tūkstoši mamutu ilkņu.
Jakutiju bieži sauc par mamutu zemi, jo tur var atrast lielā skaitā mamuta ilkņus, kas tiek vērtēti tikpat augstu, kā ziloņkauls. 19. gadsimtā dažādos tirgos tika pārdots 20 tūkstošu mamutu ilkņu. 19. gadsimta sākumā Irkutskas tirgū ik gadus tika pārdots 25 tonnas mamutu ilkņu, jeb vecajā mērvienībā 1500 pudu. Šis neparasti lielais pārdoto mamutu ilkņu daudzums netieši liecina par to, ka mamuti vēl bija dzīvi. Speciālisti uzskata, ka tikai no izraktajiem mamutu skeletiem tik lielu ilkņu daudzumu nevarētu savākt.
Krievu žurnālists Jaroslavs Golovanovs bija pārliecināts, ka lielais mamutu ilkņu tirdzniecības apjoms no viduslaikiem līdz pat 19. gs. sākumam, ko var salīdzināt ar ziloņkaula tirdzniecību varējis pastāvēt tikai tāpēc, ka mamuta ilkņi esot iegūti arī medījot dzīvus mamutus.
Jakovs Sannikovs 1821. gadā valsts kasē nodeva 500 pudu (apmēram 8 tonnas) augstākā labuma mamuta ilkņu. Viens ilknis sver apmēram 100 kg, tāpēc sanāk, ka Sannikovs 1821. gadā ir atradis 40 mamutu mirstīgās atliekas, kas vedina domāt, ka žurnālista Jaroslava Golovanova hipotēze ir patiesa. Arī mūsdienās no Taimira līdz Čukotkai, kas vēlas piepelnīties pārdodot atrastos mamutu ilkņus, ir tik daudz cilvēku, kā piemaskavas mežā sēņotāju un to var saprast, jo par vienu ilkņa kilogramu var iegūt 100 - 120 US dolāru. Lai arī atkūst mūžīgais sasalums un atklājas jaunas mamutu apbedījuma vietas, cilvēki norāda, ka vienā sezonā atrast četrdesmit mamutus nav iespējams, kas arī netieši norāda uz to, ka iespējams 19. gadsimtā ļaudis piepelnījās pateicoties vēl dzīviem mamutiem, kurus medīja dārgo ilkņu dēļ.
Vēl 1901. gadā Kolimā atrada labi saglabājušās mamuta mirstīgās atliekas, kuras tika detalizēti izpētītas Pēterburgas zinātņu akadēmijā. Pētot dzīvnieka kuņģa saturu atklājās, ka tā maltīte sastāvējusi no tiem pašiem augiem, kas bija atrodami Kolimā 1901. gadā un arī tagad ir atronami Ļenas upes krastos.
1993. gadā zinātnieki uz Vranģeļa salas veica zinātniskos pētniecības darbus atklātajā mamutu apmešanās vietā. Ar radioaktīvā oglekļa C14 metodi tika konstatēts, ka mamuti Vrangeļa salu ir apdzīvojuši 3700 gadu atpakaļ, kas kļuva par sensacionālu atklājumu, jo iepriekš tika uzskatīts, ka mamuti ir izmiruši krietni agrāk.
Arī National Geographic piekrīt faktam, ka mamuti ir dzīvojuši ilgāk nekā iepriekš tika apgalvots.
Mēs paši esam liecinieki tam, ka dzīvnieku daudzveidība nevis palielinās, bet samazinās. Saskaņā ar evolūcijas teoriju visos līmeņos sākot ar vienšūņiem un beidzot ar cilvēku vajadzētu notikt nepārtrauktai attīstībai, bet nekā. Spilgts piemērs tam ir mamuts, kas bija perfekti piemērots dzīvei, bet vairs nav atrodams starp dzīvajiem.
Jūsu uzmanībai tiek piedāvāta dziesmiņa par mamutu. Ja cilvēks rīkosies, kā šīs dziesmas varonis, viņš būs pagalam. Dziesmiņā apdziedātajam mamutam bija slikti draugi, kas iemācīja viņam smēķēt, kā rezultāts vēzis, iemācīja dzert, kā rezultāts ciroze, iepazīstināja ar prostitūtām iznākumā HIV, iemācīja šņaukt kokaīnu, rezultātā pārdozēšana un pāragra nāve.
pērtiķis - mīļākais evolūcijas piekritēju dzīvnieks
Pērtiķis attālināti ārēji līdzinās cilvēkam un ar to arī visa līdzība beidzas, jo ģenētiski pērtiķis ir ļoti tālu no cilvēka. Nevienas sugas pērtiķa asinis vai orgānus nevar izmantot, kā transplantantus, turpetī cūkas asinis un orgānus izmantot var, jo tie ģenētiski ir saderīgi ar cilvēka audiem, lūk kā!!!
Jā gan, ir viena lieta ko cilvēki ir mantojuši no pērtiķiem, tas ir HIV - cilvēka imūndeficīts. Pērtiķiem šis vīruss ir tikpat, kā iesnas cilvēkiem, bet kad nonāk pie cilvēka, tad ir beigas. Padomju laikos, lai pierādītu materialistiskā ateisma teoriju, tika izveidotas "labaratorijas", kurās tika mēģināts sakrustot cilvēku ar pērtiķi. Iztrūkstošo starpposmu starp pērtiķi un cilvēku neieguva, bet pērtiķim nekaitīgais vīruss nonāca cilvēkā un nu ir pazīstams kā HIV. Ja evolūcijas teorija būtu patiesa, tad šis vīruss tā arī paliktu nekaitīgs cilvēkam tāpat, kā tas ir ar pērtiķi.
