Kristīgs viedoklis par evolūciju.
zivis
Skatāmies www.delfi.lv 2001. gada 22. novembri
Kenijas Nacionālā muzeja darbinieki Nairobi apskata Celekantu, ko notvēruši Kenijas zvejnieki netālu no piekrastes pilsētas Malindi 2001. gada aprīlī. Tika uzskatīts, ka zivs ir izmirusi vienlaikus ar dinozauriem pirms 65 miljoniem gadu. Zivs ir 1,75 metrus gara un tās svars ir 77 kilogrami.
Celekantu evolucionisti kaismīgi reklamēja, kā pārejas formu no zivs uz abinieku un rāpuli. Mācību grāmatās tika publicēti no pirksta izzīsti zīmējumi, kuros tika attēlots, kā celekants izkāpj krastā.
Evolucionistiem par apbēdinājumu izrādījās, ka celekantam nav ne pusplaušu ne ekstremitāšu ar kurām tas varētu rāpot un vēl izrādījās, ka celekants ir dziļūdens iemītnieks un augstāk par 180 m parasti neparādās.
Lūk, vēl viens eksemplārs, kas skaitījās izmiris 80 miljonus gadu atpakaļ.
Tās dzīvo lielā dziļumā (600-1200 metru), tāpēc tās ir grūti pētīt.
Haizivij ir asi āķveidīgi zobi, tie atgādina trīszaru žebērkli.
Ko lai saka evolūcijas piekritēji:"Atvaino, tev jau sen vajadzēja būt beigtai, bet ja dzīvai tad tikai ar kājām un apaugušai ar kārtīgu spalvu!"
strēlniekzivs
Nav iedomājams, ka stēlniekzivs pakāpeniski attīstītu spēju ar ūdens strūklu "nošaut" kukaini, kas atrodas pat 2 metri virs ūdens
Šai zivij vajadzētu attīstīt acis, pielāgotas skatīšanai zem ūdens un skatīšanai virs ūdens.
Tad vēl jākļūst par balistikas ekspertu un precīzi jāaprēķina ūdens strūklas trajektorija un gravitācija.
Ak jā vēl žokļu un muskuļu konstrukciju vajadzētu izveidot tā, lai varētu netikai norīt barību, bet arī spļaut ūdeni.
attīrošā simbioze
Attīrošā simbioze ir apbrīnojamas attiecības dabā, kas "smejas" par evolucionāro domāšanu. Piemēram, zivīm, kuras pārtiek no mazākām zivtiņām un garnelēm, mutes dobumā uzkrājas atliekas un savairojas parazīti. Vairākas zivis šo problēmu risina, dodoties uz vietējo attīrīšanas staciju.
Attīrīšanas stacijā plēsīgā zivs atver savu muti un žaunu dobumu, atsedzot draudīgu zobu rindas, un tajā iepeld bezbailīgās mazās tīrītājas un garneles, lai ķertos pie sava darba. Tikušas ar to galā, tās neskartas izpeld no lielās zivs mutes, un lielā zivs aizpeld prom. Šajās attiecībās visas iesaistītās puses gūst acīmredzamu labumu, taču tas vēl neizskaidro šo īpašo attiecību rašanos un attīstību. Izdzīvošanas jēdziens izmantojams kā arguments tikai tad, kad kādas attiecības jau pastāv. Evolūcijas interpretāciju vēl vairāk sarežģī apstāklis, ka šajā operācijā ir iesaistītas vairākas plēsīgo zivju, zivju tīrītāju un garneļu sugas. Kreacionisti ir pārliecināti, ka šāda veida attiecības nav varējušas rasties nejauši evolūcijas atlases procesā. Dzīvnieku pašsaglabāšanās instinkti pilnīgi noteikti nepieļautu šādu nedabisku pašnāvniecisku tendenču veidošanos. Šādu attiecību veidošanos liegtu arī plēsoņu kārdinājums viegli tikt pie bezmaksas pusdienām vai reakcija uz kairinošo tīrīšanu. Šāda kārtība var atspoguļot vienīgi īpašu radīšanu.
lūk, daži piemēri no tā, ka citam mutē nevajadzētu līst
Šis augs reaģē uz kairinājumu, tas aizveras un pārstrādā - apēd iegūto laupījumu. Kādos gadījumos "Evolūcija" izvēlās sadarbību, kādos pašaizsardzību un kādos vēlmi paēst "par brīvu". Hmm, bieži tiek runāts par evolūciju, kā par saprātīgu personu, kas kautko izvēlas un organizē, vai nebūtu godīgāk un precīzāk to apzīmēt ar vārdu Dievs, jo evolūcija neko nespēj ne organizēt ne plānot, jo evolūcija ir haotisks process, ko vada nejaušība. Nejaušu burtu kombinācija nav ne teksts, ne apcerējums, bet ir un paliek dažādu burtu sajaukums bez jebkādas domas un satura.
Lidojošās zivis ir vienas no neparastākajiem radījumiem un būtu ideālas priekš evolūcionistiem putnu priekšteces, ja vien tām nenāktos "pārlēkt" pāri abiniekiem un rāpuļiem. Ja evolūcija būtu patiesa, tad putni būtu veidojošies no lidojošajām zivīm, bet problēma tāda, ka arī fosīlijās atronam lidojošās zivis, kas ne par mata tiesu nav mainījušās.
Zivju attīstīšanās un tapšana par abiniekiem it kā prasījusi 30 miljonus gadu, tomēr neviens zivjveidīgs rāpulis nav atrasts. Savulaik uzskatīja, ka celekants ir starpposma eksemplārs, bet vēlāk šis apgalvojums tika noraidīts. 1938. gadā tika atrasts dzīvs celekants, tātad tas nav pirms miljoniem gadu izmiris organisms.
