Policijas patvaļa.
notikumi, kas sekoja pēc 1995. gada 12. septembra avārijas
Pēc pagaidu atļaujas LD 036040 visu termiņu iztecēšanas (pagaidu atļauju var pagarināt vēl divas reizes, kopsummā ar to nobraucu trīs mēnešus) ierodoties Rēzeknes ceļu policijas pārvaldē man Borovika kungs piedāvā parakstīt tukšu protokolu LV 155093, lai izsniegtu jaunu pagaidu apliecību, jo dokumenti no Rīgas vēl nav ienākuši. Vai varat iedomāties kādi brīnumi būtu sarakstīti, ja es parakstītu tukšu protokolu, tāpēc visās aizpildāmajās vietās šim protokolam ievilku Zet, lai šo dokumentu nevarētu izmantot ļauniem mērķiem, pietam pagaidu atļauja tiek izsniegta tikai vadītāja apliecības vietā.
Kad 1996. gada 27. februārī atkal ierados pie Borovika kunga, lai pagarinātu pagaidu atļauju LV 155093, tad viņš man paziņoja, ka šo pagaidu apliecību vairs nevarot pagarināt un jārakstot jauna. No dokumenta kopijas redzams, ka bija brīva vēl viena aile pagarināšanas apstiprināšanai.
Šoreiz man atkal tika piedāvāts parakstīt tukšu protokolu, jo no Rīgas neesot pienākusi mana lieta, tā tapa protokols LV 155338, kurā ievilku zet, lai to nebūtu iespējams izmantot ļauniem nolūkiem. Viss augstāk minētais liecina par to, ka policija izmisīgi gribēja radīt jaunu protokolu, kuru varētu noformēt, kā 1995. gada 12. septembrī sastādītu un nebūtu nekādu problēmu ar "cacām".
Kad visi mentu pūliņi bija kaķim zem astes, tad policija ķērās pie labākiem līdzekļiem. 1996. gada 9. martā tika sarīkota provokācija. Rēzeknē braucot no Jēzus Sirds baznīcas uz mājām pie veikala Rigonda mani apdzina tumšas krāsas netrafarēts Audi - privāta automašīna un manā priekšā spēji nobremzēja, es arī biju spiests strauji bremzēt, lai izvairītos no sadursmes, pēc tam ieslēdzu pagriezienu un mēģināju apbraukt, bet minētā automašīna atkal man aizšķērsoja ceļu, es biju spiests bremzēt atkārtoti, tā mēs apstājām pretējā braukšanas joslā veikala pusē. No mašīnas izlēca policijas formastērpā ģērbts vīrietis, kas bez priekšā stādīšanās pieprasīja manus dokumentus, ko es atteicos darīt pirms viņš nebūs uzrādījis savējos, turklāt viņš neuzrādīja absolūti nekādu "apturēšanas" iemeslu. Viņš sazinājās pa rāciju un uz notikuma vietu ieradās ceļu policijas inspektors, kuram tad arī paziņoja, ka es it kā esot izdarījis sekojošus pārkāpumus:
- APK 122.1 p. gaismas signālu nelietošana
- APK 126.2 p. transportlīdzekļa apstādināšanas prasības neizpildīšana
- APK 122.2 p. avārijas situācijas radīšana "načal kidatsja"
Pēc šī gadījuma es sapratu, ka ar rokas kameru vien nepietiks, jo mentiem ir ļoti bagāta fantāzija un muldēt prot uz nebēdu, pietam pats radīja avārijas situāciju divreiz un strauju bremzēšanu degungalā sauc par mēģinājumu apturēt.
skatīties video
1996. gadā drīzumā pēc šī notikuma es saņēmu pavēsti, ka varu ierasties pie Borovika kunga un saņemt autovadītāja apliecību, sakarā ar to, ka man ir saīsināts uz pusi tiesību atņemšanas termiņš, un ne vārda netika minēts par 1996. gada 9. marta notikumu, it kā tas nemaz nebūtu noticis, vēl jo vairāk tas liekas dīvaini, jo tad man skaitās it kā atņemtas autovadītāja tiesības. De facto - no iepriekšējiem dokumentiem var redzēt, ka pēc būtības man netika atņemtas tiesības vadīt, jo visu šo laiku es braucu ar pagaidu atļauju, līdz ar to netika pildīts APK 291. p. Lēmuma nodošana izpildei un kā rezultāts sanāk, ka es neesmu sodīts un vainojams 1995. gada 12. septembra avārijas izraisīšanā, kas vēl smagāku padara noziegumu, ko paveica negodīgie policisti izsniedzot Solovjovam izziņu par to ka šajā autoavārijā es esmu atzīts par vainīgu vēl 1995. gada 10. oktobrī, pietam visu šo laiku lieta nebija noslēgta, tāpēc policijas rīcība uzskatāma par pretlikumīgu.
