253
Barnu patversmes, kuru 1927. g. junijā beja 1.525, uzjeme 1.240 boriņu. 299 patversmēs tyka kupti 11.332 vaci cylvaki. 81 spitaligus slimnicā orstets 14.060 spitaligus; 134 patversmēs tyka kupti .966 taidi pat nalaimigi. Kupā dažaidu misiju želsirdibas istožu, izjemut slimnicas un ambulatorijas, beja 2.039. Jimōs daboja globini 16 598 nalaimigi. 1927. godā, junija menesī dažaidōs pasaules daļōs beja 64 misiju drukotovas.
A. T.
Misijas un pasaules kultura.
Cilvece cenšas uz apsavinošonu. Tagad kultura atsateista zam europišu ispaida. Tagad Europa spelej nuteicušu lumu vyspasaules dzeivē. Politiski un saimniciski sakari vai nurubežojumi naapvinoj cyvakus. Ti škiras sovā storpā religiskā etiskā un politiskā ziņā Orejos formas napiteik, lai cylvaki justu vins utru sev kai broli. Na forma cylvakus vinoj, bet kupejas idejas un merki. Religisko viniba ir vysstyproko. Topec misijas lik pamatu nokušai vinibai. Kaids baznickungs atstosta gadijumu, ka viņš ceļojut pa Afriku kupā ar negerim klausijis s. Misi. ,,Es pilnigi saprotu šus cylvakus, un vini saprota mani, topec ka mums beja kupejs merkis - Kristus."
Tagad Europa volda pasauli, bet vai tys tai bys vysod ? Jau mustas un aug jauni spaki orpus Europas. Un kas var galvot, ka niceigo Europa naatdus sovas prikšrucibas svešom tautom ? Bet pyrms kai tys varatu nutikt josarupej, lai jauni pasaules valdniki porjemtu tu, kas mums ir vysdorgokais - kristianisma ideologiju. Par kristianisma izplatišonu ryupejas misionari, topec ar vysim spakim jopabolsta viņu svetigu dorbu.
12 godu vacs misionars.
Misionars nu Kinas atstosta sekušu gadijumu nu sovim pidzeivojumim. Pagojušā mocibas godā ju skulu apmekleja kaids 12 godu vacs puisans, kuru sauce Li. Vyspori apdovynots barns. Otri isamocija lyugšonas un ļuti sajusmynots klausijas katechizma stunžu. Lai vairok nu tom montot parosti sadas pyrmajūs benkūs. Vairokas reizes korsti lyudze, lai ju nukristitu. Misionars navareja to darit, jo viņa dzymdynotoji nagribeja pijemt kristigos ticibas.
Breivlaikā mozajs Li gryuti saslyma. Divs Kungs ideve jam tik daudzi gaismas, ka jis izprota sovu gryutu stovukli, bet par nalaimi misionara nabeja mojōs, kas vareja jam pasnegt paleigu. Li zynoja, ka napicišamibas gadijumā kotrs cylvaks var nukristit, topec syuta broli pec sova skulas drauga. Kod tys atgoja Li jam teice:Asu ļuti slyms. Jyutu, ka byus jomerst . . . lyudzu nukristi mani.
Kad tys nusabeidis nazynoja sokumā ku darit, tad Li teice toļok: Tu labi zyni, ka myusu giminē nivins namok kristit. Tikai tu vins vari man atvert dabasus. Lyudzu, parod man tu želestibu.
Porlicynots mozajs draugs pajeme yudini paleja ar tu slymajam golvu un izsacijis s. Kristibas Sakr. vordus padarija puisanu par Diva barnu. Pec tam slymajs numyra.
Par krematorijom.
Krematorijas, kai zynoms, ir socialistu un cytu naticigu izgudrojums lai ar tu kaitetu katoļu Baznicai un pašim katolim. Kai cyti pretreligiski pasokumi, tai ari šis nav atradis pretimnokšonas nu katoļu puses. Padejus godu statistika roda sekušu: 1 goda laikā caur sovim 6 krematoriju ceplim laidušas cauri Francijā 900 liku; Italijā 32 krematorijas stov bez dorba; Austrijā sadadzynots 2955 liki; Čekoslovakijā 8 krematorijos sadadzynots 3756; Holandē sadadzynots 352; Anglijā - 3266: Dānijā - 1256; Norvegijā - 934; Zvidrijā - 453; Šveicē - 4291; ZimelAmerikas Sav. Valstīs - 11.631; Vocijā - 45.158 liki. Tai tod radzam, kur vairok izplatits protestantisms, liberalisms un masonerija, tur ari vairok krematorijom dorba. Bet Katoļu Baznica vysod šam ir preti un protestej, jo tys ir pretigs un pat kaitigs, kai katolim, tai ari Baznicai. Ari kanoniskūs lykumūs ir paradzati punkti, kas aizlidz liku dadzynošonu.
Skumigs uzroksts.
Slovonajs krivu dzidotojs Šalapins sacereja sev sekušu uzrokstu sovam nokušam kopam. ,,Apstoj celinik, tys ir muns kops, Šaļapina kops. Šalapins aizgoja, lai citim atbreivot vitu. Dzeivoja, cite, miļoja, ineida. Lodeja, raudoja, zvereja un maloja. Tagad atroda myužigu dusu.
254
Guļ te naaizkorts zam smoga akmiņa. Un apklusa uz visim laikim, apraudots nu sivas un barnim, gudynots un vertets nu daudzim, bet tagad nu visim aizmersts. Taids, ir dzidotoja liktiņs, bejušo soveta republikas tautisko dzidotoja, un bejušā cylvaka. Kas aizdegs Dveseļu dino lampu, kad numers siva un barni ? Kas veļ atmines dzidotoju Šaļapinu ? Garumgojej apstoj un soki: Mirs tovim palnim, Fjodor !
Šis dryumajs kopa uzroksts atgodynoj laicigos dzeives vertibu. Ir ļaudis, kuri jau sovas dzeives laikā ir tikai ,,bejuši ļaudis". Lai cik trukšnaina byutu jo darbiba, lai ari vins valditu vysu protus, ir niks. ,,Lai byutu cylvaks skaņušs kai cymbols,
bet jo nav mīlestibas - nav nikas", soka s. Povuls. Šus s. Povula vordus var atteicynot uz sevi natikai Šaļapins, bet ari daudzi citi ļaudis. Vini dzanas pec laicigom litom un sovu vertibu merej ar truksni, kas ap jim izaplota. Bet kad izdzerd sovu ,,gulbia dzismi", ar izbailem atzeist, ka ap vinim ir tikai tukšums, tu leloks, ku leloks beja jus dzeives truksnis. Dzeives mozos vertibas mars ir aizmersšona, kura satiks kotru cylvaku pec noves. Var skaisti dzidot un ar tu pelnit daudz naudas; bet pinoks breidis, kad apkluss bolss un zinkorigajs pyulis klausisis cyta dzidotoja dzismes. Dzeivē, kurā tryukst lobu dorbu raditu nu milestibas, na nu zalta krojumim, palik tikai tukšums un aizmerstiba, Šaļapinam ir taisniba.
Dabasu Kenenine, lyudz Divu par mums.
Dažaidas ziņas.
20. g. simtiņš var teikt ir misiju myužs. Pavests Pius XI. sovā enciklikā ,,Rerum ecclesiae" pamudynoj katoļus jemt dalibu pi misiju veicynošonas. Ikkotru godu nu vysom valstim misiju lobā teik vokti zidojumi. Ticigi zynoms sova paleiga naatteic. Tai par 1928./29. g., kai par tu ziņoj nu Romas, ir savokts 55.319.780 liras. Vysvairok dovynoja Amerikas Savinotos Valsts 24.382.448 liru.
Amerikā pec padejom ziņom 1930. gadā katoļu idzeivotoju skaits
ir 20 078.202. Storp tim ir 102 veiskupi, 12 arciveiskupu, 4 kardinali un 126 katoļu teologijas augstskulas.
DinvidTirolē deļ slymim ar tuberkulozi pristerim un klerikim teik byuvata sanatorija. Zemes gobolu deve sanatorijai natoli nu Arko Trientes veiskups. S. Tavs ari zidojis viņas uzbyuvei 100.000 liru.
Padumu Krivijā 6 godu laikā, t. i. nu 1917. goda leidz 1923. g. nu boļševiku rukom ir kritis 1.700.000 personu. Storp tom 9000 baznickungu un 30 veiskupu.
255
Pyrms 3 godim Pulijā isoce dybynot J. Marijas skulotoju sodalicijas. Nasen beja Poznanē skolotoju-sodaļu kongress. Pisadalija 240 personas. Tagad Pulijā ir 24 skulotoju sodalicijas ar 1709 pylntisigim luceklim un 87 kandidatim.
Poznanē Pulijā tymā vitā, kur ogrok ir bejis Bismarka - vysleloka baznicas inaidnika pimeneklis, šudin, kai pateiciba par igyutu breivibu, teik calts Vyssvatokas Jezus Sirds pimineklis.
Liverpolī metropolijas katedrale, pec architekta Edvina Lutyens'a projekta, byušut vysleloko svetnica Britanijas valstī. Jaunā svetnica s. Misi vares klausit 12.000 cylvaku. Vers lelo oltora byus uzcalta lelo kopula, leidziga s. Pitera bazilikas kopulai Romā. Katedralē byus 27 oltori. Lelajs oltors byus 12 metru augsts un byus saradzams nu visom baznicas pusem. Vers fasades byus nuvitota lela Kristus Keniņa figura, kuro pa naktim byus apgaismota. Prikšejā baznicas daļā vai baznicas sincēs byus ireikota modernoka apkurinošona, lai zimas laikā bedigi Liverpoļa cylvaki varatu atrast sev nakts patvarumu.
Basutolanda (Dinvyd-Afrikā) misiju dorbs it ļuti otri uz prikšu. Uz 1/2 miljona idzeivotoju jau ir 51.828 katoli un 9.382 katechumeni, t. i. taidu, kuri gatavejas pijemt kristibu. 1929. g. atsagrize d 3712 pogonu. Šymā apgobolā misiju orbs vyslobokus augļus nas skulōs.
Misionaru skulas valsts atzeist par lobom un tos atbolsta. Tagad tur ir pavysam 144 misiju skulas, kuras apmeklej 12.161 barns.
Marijanu ordena generals (augstokajs porvaļdniks) Bk. Francs Bučvs ir isvetets Romā par veiskupu. Zam jo apgodibas atduti visi katoli - krivi atsagrizuši nu pareizticibas. V. E. jaunajs veiskups pijemis greku - slavu ritu. Cik lela pateiciba kreit nu krivim s. Tavam, kurs tik ryupigi godoj por kotru tautu, kas iit Baznicas sastovā.
Verapoly (Dinvyd-Indija) tyukstuši dveseļu lyudz "pec kristibas sakramenta, pec misjonara. Ir taidas vitas, kurōs cylvaki gaida vairokus godus, cikom teik sagatavoti kristibai. Vairokus godus navar sagaidit misionarus, kas imocitu ticibas patisibom. - Dudit mums baznīckungus - misionarus - skan styprs saucins nu Indijas.
Pošlaik Vatikana valstī ir 11 tautibu idzeivotoji. Pyrmu vitu ijam itališi, kuru ir 389 cylvaki, 113 šveiciši, 11 franču, 5 vociši, 2 spaniši, bet amerikanišu, holandišu, austrišu, norvegu, belgu un abesinišu pa vinam cylvakam.
Nu Salezišu ordena Varšavas klustera izbrauce uz Afriku 11 jaunu misionaru. Katoļu Baznicā nikod natryukst pašaizlidzigu personu, kas sevi" veltej Kristus mocibas izplatišonai. Aizrauti ar apostolisku goru, misionari atstoj teviju, dzimtini un rodus, lai tikai strodot pi dveseļu izpestišonas tolejos pogonu molōs.
Paziņojumi.
Nudums Lyugšonas Apostolatam un Dzeivajam Ružukruņam.
Cylvaki sovā dzeivē vins utru stypri ispaidoj. Tai, pimaram, godas, ka dažs sokumā likas ir i ticigs, i tykumigs cylvaks, i dedzigs katoļs; bet nukļyustut pi naticigim, svešticibnikim, vai tykumiski pakleidušim, otri vin ļuti porsamaina: palik gluži leidzigs tim, kaidu vydā dzeivoj. Taida sovstarpejo ispaidošona ir seviški nuvarojama tamōs molōs, kurōs dzeivoj vairoku ticibu cylvaki. Pi taidom pidar ari myusu valsts, jo te daudzejl katoli ir izkaisiti storp protestantim, kas i sovā ticibā, i dzeives iskotūs ļuti škiras nu mums.
Tamdeļ, lai pasorgotu sevi nu ļaunim ispaidim, mums, kai pretspaks, sevī ir joiaudzynoj dziļš un apzinigs religiozajs gors. Vinosimes sovōs lyugšonōs šimā menesī prasidami, lai Divs dutu mums vajadzigus spakus, ar ku turetis pretim svešticibniku ispaidam. Piminesim sovōs lyugšonōs ari tōs varunigos sivites-misionares, kas vysa aizaligdamas, nusadud vinigi Kristus Kunga Valstibas izplatišonai pi cylvakim.
Jauns žurnals.
Reigas J. M. Kongrecacijas sodales izdud sovu periodisku izdavamu baļtišu izluksnē zam nusaukuma „Jūras Zvaigzne".
256
Šis vertigs izdavums ir iteicams inteligentom katoļu jaunovom. ,,J. Z." ir pasyutama Reigā, L. Altonavas ila No 1. Burtnicas cena 50 s.
Nu Goriga Seminara.
Jaunu kandidatu Katoļu Teol. Augstskolā pijemšona nutiks 19. augustā. Piprosama js izgleitibas cenzs - gatavibas apliciba. Kandidatim jonulik konkursa ekzamins ticibā un latinu voludā, vydusskulas apjomā. Lyugumus ar dokumentim: dzimšonas zeimi, skulas aplicibu un gorigo gona atsauksmi josyuta pa adresi: Reiga, L. Altonavas ila No 6, G. Seminara kanclejai
Zidojumi Goriga Seminara kaplicas byuvei.
Alšvangas draudze zidoja Ls 372: Lipojas draudze Ls 306; nu Prezmas dr. zidoja: Bz. Masilionis Ls 22,20, S. Briška Ls 2, T. Drelis Ls 2, V. Onžans Ls 1,40, A. Manikas Ls 1 un cyti mozokas sumas. Kupā Ls 172; nu Feimaņu dr. zidoja: Bz. A. Abojs Ls 10, E. Kovaļskis Ls 6, J. Gailišs, P. Urbanovičs un J. Bambans kotrs pa Ls 2, A. Dubra, K. Gajevski, A. Putans un A. Soksts kotrs pa Ls 1 un cyti mozokas sumas. Kupā Ls 78,47; Kroslovas dr. zidoja Ls 93,61; nu Vydsmuižas dr. zidoja: Bz. Bružas Ls 40, J. Broks Ls 10, K. Indans, A. Stafeckis un M. Stafecka kotrs pa Ls 5, J. Zurza, O. Svalbs, M. Onzuls, A. Indans, L., T. un J. Bojari kotrs pa Ls 1, A. Saliniks Ls 2 Kupā Ls 75; nu Livberzes dr. zidoja: Bz. Kalkis Ls 10, T. Studers Ls 3, A. Piterniks, A. Božs, T. Lesniks, A. Piterniks, T. Ruziniks, K. Locs, D. Studers, T. Božs un V. Piterniks kotrs pa Ls 1, kupā Ls 38,76;
Skaistkalnes draudze zidoja Ls 32; Pidrujas dr. — Ls 21; nu Cyskodas dr.: Bz. Tomašunas Ls 10, J. Kazričs Ls 2, M. Lonč un O. Byndars pa Ls 1 kotrs un cyti mozok. Kupā Ls 16,30; Marija Strautnieks Ls 10.30; A. Zarin Ls 10; V. Kalniņš, E. Puķite un P. Puķite kotrs pa Ls 1.
Vysim labveligajim zidotojirn G. Seminara valde izsoka sirsnigu pateicibu. Lai Divs aizmoksoj !
G. Seminara Valde.
Zidojumi ,,K. Dz." puškošonai ar bildem.
Bk. Prelats D. Jasinskis Ls 10. Jons Magazniks Ls 5,20. Augustins Muraus Ls 10. Bk K. Pudniks Ls 5.
Vysim zidotojim redakcija izteic sirsnigu pateicibu.
Jauna gromotiņa.
„Kunga Jezus Vyssvatokos Sirds Meness" sagatavoja un izdeve bk. P. Apšiniks, Preiļu draudzes pravests. Tagad, kad Vyssv. Jezus Sirds gudynošona otri izaplota myusu Archidiecezē, teik izvasta draudzēs un gimenēs intronizacija, teik dybynotas Jezus Sirds brolestes, ir pavysam sovā vitā un laikā gromotiņa, kaidu mums ir devis bk. Apšiniks. Šimā gromotiņā mes atrunam kai pošas Vyss. Jezus Sirds padivibas izskaidrošonu, tai ari myusu pinokumu atteicibā uz tu Milibas Gunkuru atgodynošonu. Mes silti iteicam šu jaunu gromotiņu myusu lasitojim. Gromotiņa dabojama ,,Dorbs un Zinibas" tipografijā Rezeknē un pi visim baznickungim. Moksa 50 sant.
Numura saturs:
Jumprovas Marijas debesīs pajemšona. — V. E. Arciv. A. Springovičs kai Leiksnas draudzes pravests. - Ganitojs ar vušku pulku tuksneši. - Ivodcelins Augsta Gona dorbā. - V. E. Reigas Arciveiskupa Antonija Springoviča Gona Roksti. - Kortas izvelešona. - Svatajs Laurs. Porciunkuļa atlaidas. - Vyssv. Sakramenta adoracija - Alkohols un dzeivniki. - Bogotiba un gorigo pilniba. - Pamocuši pimari - Ziņas nu dzimtines. - Ziņas nu orzemem. - Dažaidas ziņas. - Paziņojumi
Pasarakstišonas nuteikumi.
,,Katoļu Dzeive" moksoj godā Ls 2,40, pusgodā Ls 1,20. Atsevišks num. Ls 0,2O. Redakcijas un administracijas adrese: Reiga, L. Altonavas ila No 6. Tak. rek. No 1192. Atbildigajs redaktors un izdevejs: Prof. Aleksandrs Novickis, S. Th. Mag. Iespiests Latv. Lauks. Centralbiedribas spiestuvē Rigā, Baznicas ielā No 4-a