Draudzes kalendars
1917. godam
Pacitušas nu kara myusu baznicas.
Tej Latgalijas mola, kura atsarūn tywok Daugawai pacite nu kara wysuwairok. Daugmališu mirigo dzeiwe tyka pōrtraukta wēl ruden 1915 godā, kad wōciši pisatywynoja Daugawai. Pyrmi kara reibini liuti satrauceja liauds, bet ar laiku pi tim wysi piroda un nagrize nikaidas wēribas. Pat nu taidom solom, kuras tyka apšauditas nu lelgobolim, liauds toli nabaga; pēc šaudišonas aprimšonas wysod grizēs atpakaļ un dzeiwoja sowu parostu dzeiwi. Tai daugmališi nūdzeiwoja gondreiž wysu zīmu, pōrnasdami wysus kara gryutumus. Aiz kara dorbu atsateistišonas pa Daugawas fronti jim dasagoja izcist wēl wīnu baudejumu. Dasagoja atstōt sowus dzymtūs pereklius un izbraukt toliok nu guns witas. Reizē ar daugmališim izbrauce ari wīteju baznicu saiminiki, jo wōcīši sōka apšaudit ar lelgobolim ari dažas baznicas, kuras atsaroda winā un ūtrā Daugawas pusē.
Pacīte nu lelgobolu šowinim Dunawas, Dwītas, Ilyukstes, Leiksnas, Leiwoniu un Neicgalia baznicas.
Wysuwairok pacīte Ilyukstes baznica, kura tagad gul gruwekliūs. Pityka tik diweju šowiniu, lai šū wacū waruni graust pi zemes. Ni wins akmens, ni wins kigels napalyka sowā witā. Wacōs skaistōs Ilyukstes baznicas tagad jau wairs naw.
Ilyukstes baznica dybynota sen-senejūs jezuitu laikus. Daugmalē jej beja par taidu centru, kai Aglyuna Latgalijā. Ilyukste, kai jezuitu sēdeklis nu senejim laikim beja par gorigas gaismas gunkuri. Ari pēčok, pēc jezuitu izdzeišonas Ilyukste turejōs pi senejom tradicijom.
Leiksnas baznica.
Tur dzeiwoja gaišoki baznickungi, kas latgališim raksteja gorigas grōmotas. Ilyukstes baznica beja senejajs latgališu ticības pimineklis. Tur lyudzēs wasalas paaudzes. Paša baznica beja taisita sewiškā jezuitu gaumē daudzi bogōtoka ar wysaidim ornamentim un wyspori daudzi skaistoka par Aglyunas baznicu.
Leiksnas baznica, sašauditō nu wōcišu lelgobolim.
Ar Ilyukstes aizjemšonu nu wōcišim un jū pasastumšonas tywok pi Daugawas wairs nabeja ispejams turet diwakolpošonas Leiksnas baznicā. Ap 15 Oktobri 1915 godā wōciši pyrmū reizi apšaudeja Leiksnas baznicu nu smolkokim lelgobolim. Panōkums beja tys, ka izbyra wysi stykli, tyka samaitots jumts un nūdauzits mozs stilia smailums. Decembra sokumā wōcīši apšaudeja Leiksnas baznicu ar gryutu artileriju. Beja salaists leidz 60 šowiniu. Nu tim kaidi 6 tyka baznicā un padareja disgon lelu paizumu. Kaidos trejos witos tyka porsysta sīna, īlausta welwe. 9 Februarī 1916 godā Leiksnas baznica otkon tyka apšaudyta, šitū reizi wēl ar gryutoku artilēriju - 8 coliu un wairok.
Baznica tyka sadauzita liuti nūpitni. Wyss gols gondreiž galigi sabrucynots; senejōs sinōs ir leli pleisumi; wins turnis stypri iwainiots un war najauši nusagōzt.
Leiksnas baznica sōkta taisit 1909 godā un beigta 1913 godā. Lapni gotu gaumē turni snicēs augsti, dūmotim gribeja sasnēgt nasasnadzamū. Leiksnišim beja prīca, lapnums. Wysi beja rōdi sowam dorbam. Bet nailga beja tej prīca. Nyu šej skaisto byuwe ir porwarzta gondreiž gruwekliūs.
Pacite nu kara ari Neicgalia baznica, kuras turnis sašaudits. Ar pleisušu bumbu daliam izdauziti lūgi, sabujoti oltori un warganes.
Dunawas, Leiwonu un Dwitas baznicōs bumbas ari izdareja pūstu.
Wysōs minētos baznicōs diwakolpošonas nanūteik. Baznickungi ir atsarowuši nu Daugawas toliok. Diwakolpošonas teik nūturatas solōs, winkōršos zemniku ustobōs.