249
Es nikod naizrodiju lepnibas ni vordūs, ni dorbūs, bet vysod devu sovim izlasitim vyspiļnigoku pazemibas pimaru. Jo pidzeivosi napacitibas kardynošonas, atmini munu pacitibu, ar kaidu es panesu nabadzibu, bodu, slopes, nugurdynojušus ceļojumus, apsmikļus, nycynošonas un sopigu novi. Beidzut, kod tevī sasaceļs dusmes, pimini munu lenibu. Es lyudžu Tavu un nu sirds pidevu sovim inaidnikim un bendem, kod ti pret mani grize zubus un mani mucija. Voi tad tev pec taidim pimarim byutu gryuši karot ar kardynojumim?".
A. T - s.
Atsagrizušo profesora atziņa.
Karlis Maureau, vins nu ivarojamokim franču kimikim, profesors College de France, sovā vestulē ,,Figaro" redakcijai tai roksta par sovu atsagrizšonu:
Ka vairok un vairok zynot, pisakeru studijom. Beju porlicynots, ka ziniba spej izraiset vysus nuslapumus: beju materialists un dumoju, ka ticet Divam un dveseles namerstibai var tik tymsi un namocati cylvaki, nikod ,,breivi gori". Zynoju patisibā daudzi, bet na vysu, ku zynoju, pordumoju un sovu studiju napadzilinoju. Pamozom nuvaroju, ka ir jautojumi saprasšonai gryutoki, nakai tys izarodeja divdesmit picu godu jaunekļam. Taidā veidā beju spists aizadumot.
Tai atsateisteja munas dumas, Sokumā man izalyka, ka zinibas un religija vina utru izsladz; veļok ju vairok isadzilinoju šimūs jautojumūs, ju skaidrok saprotu, ka nav nikaidas pretrunas un ka ticet Divam ir pilnigi dabiska lita".
Tai roksta lels zynotniks. Pi mums ir daži cylvaki, kuri nav bejuši toļok par sovu apriņka piļsatu un kai vinkorši cylvaki soka ir ,,tukši kai butele" - isadrušinoj teikt: ,,Nava Diva, vysu roda doba!" Apdumojit, uz kurini ejat un ku runojat. Ku pateiksit, kod vaidzes stotis Vareno Tisotoja priškā?
Vajaga bižok zvanet.
Lelā mežā stoveja moza bazniciņa. Divakolpojumu jimā nutureja tik reizi godā. Tod atgoja zakristijans, sazvaneja un ļauds goja uz lyugšonu. Taika gods laikā zvaninicā nikas naigoja, tod tur sev mojukļus itaisija dažaidi nakts putni, kai syksporni, paladas u. c. Bet kai tik atskaneja zvona skaņas, nalyugti visi vysi iztrauciti izskreja un sovom slaptuvem. Lyugšonom beidzutis ticigi izstaigoja nu bazniciņa palyka vyss otkon klusu; tik uz zvaninicu atsagrize pamozom jos imitniki. Pyrms ji skreja bailigi, veļok drušok un golugaligi vyss beja pa vacam.
Kautkas šai vintuļai meža baznicinai ir leidzigs myusu dveselē. Viņa ari reizem nuteik divakolpojums un zvanišona vysūs zvonūs. Tys nuteik tod, kod mes pilitojam dažaidus gorigus vyngrojumus. Nu dveseles tod izlidoj vysas nateiribas, bet nok laiks un vaci visi: kardynošonas un koribas nu jauna atsagriž. Topec nav labi portraukt uz garoku laiku gorigu pinokumu pildišonu. Vinmar vajaga zvanit vinā voi utrā zvonā. Tu mes darisim, kad lasisim goriga satura gromotas, apdumosim augstos Diva patisibas un daresim cytas tam leidzigas litas. Vinu reizi menesī napicišami ir zvanit styprok, t. ir izsyudzet sovas vaines, piit pi Diva golda un atjaunot lobus sulejumus. Taidā veidā reikojutis myusu sirds byus teira vinmar; viņā nabyus vitas kautkaidim slyktim visim un Pestitojs ar patyku viņā pimojos.
L. S - s.
250
Diva želastibas spaks.
Nasen myra Parizes laikroksta ,,Aurore" redaktors Ernests Vaughan, kurs vysu sovu dzeivi karoja pret Katoļu Baznicu. 22. janvarī š. g. tyka nudrukota avizē ,,Victoire" jo vestule rakstita draugam G. Herve. Vestules saturs ir sekušs: ,,Dorgajs Draugs, asmu uz noves gultas. Zini, ka nu pošas jaunibas godim es izsmeju ticibu un reizē ar mani vysa myusu radikāli-progresivo partija. Bet šimā breidi, kod man vajag škertis ar šu pasauli aplicynoju, ka asmu bejis pivylts un ari vysi myusu leidzbidri. Lelu škodi izdarejam tautai. Vystyprok asmu porlycynots, ka sabidriba navar pamatotis uz materializma un ateizma. Apgolvoju, ka es merstu pilnigā vinibā ar Baznicu. Jo es byutu ogrok pazinis ticibas gaismu, es byutu ju sludynojis, bez bailēm pret izsmejejim un izzubotojim. Isadrušynoju Tevi lyugt pasludynot munas dumas ari cytim. Taidā veidā es atviglynoju sovu sirds apzini". Josoka, ka leidzigi avižu un partiju voduni ir ari pi mums Latvijā, bet jautojums voj leidzigā kortā noks vinim Diva želestiba un apdumošona?
Merstušajs atkloj nuslapumu.
Kaidu reizi Valencijas arciveiskups s. Tomass aizgoja pi slyma. Padejajs tam saceja: ,,Vysu dzeivi asmu slepis vinu svarigu sovas dzeives nutykumu, bet novei tyvojutis gribu tu atklot." Arciveiskups viņu pajautoja, kas taids ir sokams? Tad merstušajs isoka stostit: ,,Gribu atklot tu, kas ir nuticis ar mani jaunibā. Asmu dzimis s. Kaidu reizi, vel byudams mozs puisans, goju ar sovu draugu, u, uz kaidu attoļoku vitu; ceļā vedem sarunas par Mesiašu. Myusu obeju korsta velešonos beja, lai Mešiašs atitu myusu laikūs un mes tu varatu redzet. Tu runojut uz debesim mes iraudzejam breinigu spudrumu, kurs beja milzigi lels un izarodeja, kai naparostu spudrumu menesniks. Ogrok mes nu vacokim im bejam dzerdejuši, ka taida redzejuma laikā atsadorut dabasi un kovin nu Kunga Diva tymā breidī lyugšut, tu ari varut izlyugt. Topec mes obi kritam ceļūs un sokam lyugt to, par ku ceļā runojam, t. i. lai mes varatu iraudzet Mesiašu. Un kas nutyka - skotames un radzam, ka to spužo rinka vydā izaveidoja vel spužoks - kai zalta bikers, bet uz to Hostija taida, kaidu mes radzam katoļu baznicā s. Mises laikā. Tod mes vel naizprotam to breinigo redzejuma nuzeimes; nutyka tik tys, ka mes sovōs sirdīs sajutam nazkaidu breinigu sajusmu un naizsokamu priku. Atgojuši uz mojom, par tu nutykumu dzymdynotojim niko nastostejam, jo baidejames, ka myusu nasabortu. To redzejuma sekas beja tys, ka caur Diva želestibu apgaismots palyku par kristicigu. Kas nutyka ar munu draugu, to nazynu". Tai beidze sovu stostu atsagrizušajs s un merdams saceja: ,,Lyudzu tevis cinejamajs arciveiskups, vysu šu munu nutykumu pasludynot ticigajim laudim, lai vini vel vairok styprynotu s. Katoļu ticibā".
251
Skots uz Leiksnas vacu baznicu gr. Jezupata Ziberga 1798. g. caltu
Ziņas nu dzimtines.
Eucharistiski svatki Skaistkalnē.
Vysv. Sakramenta istatišonas svatki ir lelā caturtdinā. Bet tai ka lelajā caturtdinā un nokušos divos dinos baznica svin Kristus cisšonas un noves pimiņas svatkus, tod tamā dinā nav atteicigi sareikot svinigus divkolpojumus vyssv. Sakramentam par gudu, jo tod vysi zvoni un ergeles ir apklusušas un ticigi klusi, gondarijuma nuskaņojumā, pordumoj myusu Pestitoja pedejos gaitas un novi pi krista. Ivarojut šitu baznica ir ivaduse specialus svatkus svinigai vyssvatoka Sakramenta gudynošonai. Ti ir vyssv. Sakramenta svatki ar procesiju un 4 evangeliju lasišonu. Skaistkalnē vyssv. Sakramenta procesija beja naparosti sviniga. Baznica kuši izpuškota ar skaistom pukem un veitnem. Ļaužu milzums saplyudis gon nu plašos skaistkolnes draudzes gon ari nu Leitovas. Pulkstins 10 pec II. sv. Miša soces gojins ar vyssvatoku Sakramentu. Pasateicut pravesta Roberta Tava energiskai vadibai gojins tyka sareikots nuteiktā disciplinarā kortibā: pa pošu prišku nese kristu, tod karugus, pec tam goja barni, skulniki, Dzeivo Ružukruņa saviniba un terciari ar sovim
karugim, pyrmkomunikanti: vysi atseviškos grupos un nuteiktā kortibā. Tad goja kors, klustera imitniki - muki, vyssvatoka Sakramenta priškā mozas meitines zam, maizes zeimem paslaptam Divam kaisija zidiņus. Pēc baldachina - pogosta valdes lucekli, iredni, skulotoji, katoļu saviniba ar sovu karugu un tad veiriši un beidzut sivites, vysi pa četri rindā. Šis svinigajs gojins, kurs beja apmaram vinu kilometri gars, nu baznicas pa mozu lauku celiņu caur smaržojušim rudzu un obuliņa laukim deves uz kopim, tur beja pyrmajs oltors. Nu kopim procesija goja uz naspeiniku moju (II.. oltors) pa lelcelu uz vacos baznicas vitu, kur bija III. oltors. Pi caturto oltora, kurs beja pi baznicos dorza, pec pedejo evangelija nudzidošonas eucharistisko procesija atsagrize baznicā, kur soces svinigajs s. Mišs. Procesija beja patiši majestatiska. Skaistkalniši tik plašā skaitā pisadalidami, šyma karaliskajā gojinī, svešticibnikim par leloku izabreinešonu, publiski un atkloti atzyna Kristus Karali par sovu Kungu un Valdiniku. - Svatku dinā pi svatas komunijas pigoja 517 cylvaku. Loba prikšzeime cytom draudzem!
M. Kļ.
252
Kurmene.
Kurmenes (Bauskas apr., uz Mēmeles krosta) baznica atsarun bejušā muižas parkā, tai ka nu tolines aiz kukim nimoz nav radzama. Pec atjaunošonas nu orpuses tei ir bolta un atstoj pateikomu ispaidu. Baznicā 3 oltori: lelais ir krista oltors, sonūs vins ir s. Pitera (ar skaistu oltora gleznu: engels izvad s. Piteri nu cituma) un utrs s. Ontona. Gristūs vers lelo oltora ir izgleznots skaits Pestistoja tals. Baznica ir skaidra un gaiša. Tamā iejut ir taida sajyuta, ka eistyn esi Diva nomā. Pravestam Jassas kungam patiši par viņa pyulem kreit atziniba, jo nasaskotut uz sovu vacumu un voju veselibu tik krošņi ir atjaunojis Diva nomu.
M. Kļ.
Rekolekcijas goridznikim.
Uz Reigas Arciveiskupa aicynojumu kotru godu pa vosoras breivlaiku teik sareikotas arciveiskupejas goridznikim rekolekcijas. Šugod taidas rekolekcijas nutyka Reigā nu 21. leidz 25. julijam vinai grupai un nu 28. julija leidz l. augustam utrai grupai. Rekolekcijas vadija Tavs Dominiks nu Jezuitu ordeņa. Atskaitut slymus un izceļojušus, vysi goridzniki beja klot un ar pricu klausija skaistus un sirsnigus gorigus prikšnasumus. Laiks nuteceja pateikami un otri, un vysi rekolekciju dalibniki ar bogotu krojumu un skaistom un nupitnom dumom un apsajemšonom atsagrize uz mojom, lai dzerdatu pyulatus ivest dzeivē.
Divam par gudu un dvēselēm par gorigu lobu. Kai i iprikšejā godā, rekolekcijas nusledze V. Ekselence Arciveiskups ar izjustu uzrunu un ar svetibu.
Pret iļaunotojim.
Popularoko Latgolas avize ,,Latgolas Vords" (No 19) tai breidynoj katolu sabidribu pret ticibas inaidnikim: Progresistu voduni ar viļtibu monej tautu sovūs teiklūs, tur tauta teik maldynota bez gola, bez mara. Vina J. Str. numurā roksta, ka vysi Divi apmyruši, utrā vysas bauslibas na Divs devis Moizešam, bet Babilonijas keniņš Hammurabi. Trešā numurā izaroksta, ka dogmas sastyngušas kai dzeļzs un tos cylvakam na pa lyupai. Lai tauta lobok saprostu, kas progresisti par putnim, skot kas stov rakstits Trasuna programā: ,,Škola jopadora piļnigi naatkariga nu baznicas". „Baznica škirama nu valsts etc." Leidzigi dora komunisti. Progresistu voduni izvasdami sovu programu spiž myusu dzimtines dalus un meitas apganit un meit zam kojom jus pošu tavu ticibu, svatumus un porlicibu. Izraunut ticibu pavad uz nacelim. Zynu, ka daudzeji progresisti nagrib atstot sovu tavu ticibu; gribadami sevi attaisnot atit uz baznicu un veļ toļok it pat pi graku syudzešonas. Tai dora, koleidz progresistu voduni naikausta sovu mocibu jim golvā. Vasalajs un nubridušajs tautas elements ar ribumu bag nu progresistim.
Ziņas nu orzemem
Katoļu misiju stovuklis.
Pec misiju kongregacijas ,,De propoganda fide" izdutos gromotas ,,Missions Catholicae" apreķinošonas 1927. g. junija menesi misija darbiniku beja 46.174. Nu tim beja 12.952 goridzniki, 5110 muku broļu un 28.112 mosu mukiņu. Šis lelajs misionaru skaitls sadalits storp 374 teritorijom, 81 valsti un 51 tautibu. Veiskupu misijonaru beja 281 un 91 apostoliskais prefekts. Baznickungim misiju dorbu veikt paleidzeja 51.507 katechizetoji, 38.679 skulotoji un 25.684 dažaidi cyti darbiniki. Ši pasauligi dažōs vitōs strodoja tikai zynomu laiku. Orstu misijonaru leidz padejim godim nabeja daudz; 1927. g. jus beja 166.
Slymus kupeju (sivišu) beja 855. Katoļticigu, kurus apkup misijonari, dāžaidōs pasauļs daļōs beja 13.345.373. Nu 1926. g. junija leidz 1927. goda junijam katoļu pasavairoja par 479.955 dveselem. Baznicu un kaplicu misiju molās beja 45.826, augstokus seminaru 103 ar 2.495 audzeknim un zamokus seminaru 206 ar 7.476 audzeknim. Skulu, sokut ar zamokom un beidzut ar kolegijom un augstskolom beja 31.418. Zimōs mocijas 1.521.710 audzekņu. Dāžaidōs slimnicōs un patversmēs, kuru ir 691, par 150 godīm tyka orsteti 283 503 slymi. 1.848 ambulatorijōs sanitarisks paleigs beja duts 11.066.749 citušim.