245
Svatajs Laurs.
Diakons Laurs 10. augustā 258. godā sajeme guda pylnu mucekļa kruni. Romā natykumigajā pogonu pilsatā dzeivodams jis palyka tykumigs un ticibā pastovigs. Svatajs veiskups Augustins kaidā sovā mocibā ju stoda par paraugu kai joizatur dzeivojušim storp ļaunim ļaudim un kas jim jodora, lai nu ļaunajim napilyptu ļaunums un natykumiba. S. Augustins par šu drušsirdigu mucekli tai izateic: ,,S. Laurs palyka ikš Kristus un Kristus viņā. Jis palyka ikš Kristus vysūs porbaudijumūs un kardynojumūs. Ari tod jis palyka ikš Kristus, kad pogoniskajs pilsatas prefekts ju sauce pi tisas un dusmigajs tisnesis jam pidraudeja ar vysborgokom mukom. Jis leidz pošai novei palyka ikš Kristus. Bet tys vel nav vyss. Lai jo noves mukas tik dreiži nasabeigtu, brismigajs tisnesis nuleme novet ju ļuti leni. Pi vojas ugļu guns jis tyka capts uz dzelža restem. Bet ari šamōs mukōs s. Laurs palyka ikš Kristus". Pec tam svatajs veiskups nuroda ari pamatu, kopec šis muceklis Kristum beja tik uzticigs. Topec, ka jis biži seitynojas ar Kunga Jezus misu. Un tai pi jo izapildija tys, ku Kungs Jezus apsulija vysim tim, kas ju cinigi pijems: ,,Kas ad munu misu un dzer munu asni, tys palik manī un es viņā".
M. Kļ.
Porciunkuļa atlaidas.
Vords ,,porciunkula" latviski nuzeimoj daliņa; tai sauces nazkod natoli nu Asizes, moza kapliciņa, kura beja veltita J. Marijai, Engeļu Kenininei. Šu Porciunkuļa bazniciņu s. Francisks atjaunoja un tur nudybynojis klusteri, padarija ju par vysa sova ordena šyupuli. Nu šos bazniciņas Asizē sovu nusaukumu ir dabojušas ari Porciunkuļa atlaidas. Šos atlaidas izacele un Baznicā tyka ivastas sekušā veidā:
S. Francisks Asizits kaidu nakti sovā celī (ustobā) nusametis ceļūs ar osorom lyudze Divu par greciniku atsagrisšonu; greciniku bedigajs stovuklis jo sirdi ļuti sopynoja. Tai lyudzutis, jam pasarodija engels, kurs ju aicynoja tyulin it uz Porciunkuļa baznicu. Jis otri steidzes uz turini un iraudzija tur breinigu parodibu. Jam pasarodija Pestitojs ar Vyssvatoku sovu Moti Mariju ar lelu engeļu pulku. Šo debesigo redzejuma prikšā s. Francisks nukrita uz celim. Tod Kungs Jezus sacija: ,,Francisk, tu ar sovim brolim dedzigi ryupejates par dveseļu pestišonu. Kai olgu par tu, lyudz nu manis kaidu želestibu". — S. Francisks, kurs daga ar tyvoka milestibu, pats personigi prikš sevis nalyudze niko, bet jis lyudze pilnigas atlaidas del vysim tim, kas šu Porciunkuļa baznicu apmekles un pec graku syudzešonas jamā pasalyugs. Un Kungs Jezus šos atlaidas apsulija un nudrušinoja. Pec šo nutykuma s. Francisks ceļoja pi pavesta Honorija III. Izstostijis sovu breinigu redzejumu, jis lyudze apstyprinot apsulitos atlaidas. Pavests atroda, ka lyugums ir naatteicigs, jo tod (t. i. 1223. g.) pilnigas atlaidas beja ļuti ratas. Topec jis teice: ,,Francisk, tu prosi par daudz.
246
Baznica namadz šaidu atlaidu pišķert." Dedzigajs veirs ar tu naapsamirinoja, bet atbildeja: ,,Svatajs Tavs! es šitu prosu na munā vordā, bet Jezus Kristus vordā, kurs mani atsyutija". Beidzut pavests svato lyugumam un piškeire šos atlaidas uz vysim laikim, bet tikai vinu dinu godā. Valok par šu dinu tyka pazeimots 2. augusts. Pavests Gregors XV. Porciunkuļa atlaidas paplašinoja tai, ka tos vareja montot kotrā Franciskanu un Kapucinu ordena baznicōs. Un nu Pija VI. laikim tos jau var imontot pyrmā augusta svatdinā ikvinā draudzes baznicā.
M. Kļ.
Vyssvatoka Sakramenta adoracija.
Katoļu baznica Vyssvatokā Sakramentā atzeist patisu Jezus Kristus klotbyutni, kai Diva - cylvaka, zam maizes un veina zeimem paslaptu. Patiso Diva - cylvaka klotbyutne Vyssvatokā Sakramentā dud mums ispeju izraisit daudz cytu nuslapumu vysā myusu religiskajā kultā.
K. Jezus dola Eucharistisku maizi.
Bez Vyssvatoka Sakramenta atzeišonas vysas ceremonijas un guda atdušonas palyktu naizprutamas. Bet atzeidami Diva - cylvaka klotbyutni Vyssvatokā Sakramentā vysi labprot lic pret ju ceļus un atdud gudu paglobotam tabernakulumā, svinīgi izstoditam vai nastām pi slymim. Vysos šimos ceremonijos vai pagudynošonos baznica pyulejas por leloku svinigumu un krošņumu. Vai moz sviniga ir Leldina Jezus augšoncelšonos un cytas procesijas ? Vysas šos ceremonijas var izaveidot topec tik krošņas un svinigas, ka vysu jus vyduspunkts ir Vyssvatokā Sakramentā paslaptajs Divs - Cylvaks. Baznica lik vysas pyules, lai bižok un pastovigok tyktu atduts guds Vyssvatokajam Sakramentam, kam ari pa daļai atbilst naportrauktajs s. Mises upurs kotru dinu pa vysu zemes ludi. Lai sekmetu naportraukta guda atdušonu Vyssvatokājam Sakramentam, ir dybynotas specialas brolibas, pulcini. Tagad daudz ir taidu sadraudzibu, kur bez portraukuma teik adorets Vyssvatokajs Sakraments. Bet vai mes tu doram ? Josoka, ka asam dizgon nulaidigi. Uz prišku mes, eistos ticibas barni, sovus pinokumus censimes vyskortigok izpildit un bižok adoret Vyssvatoku Sakramentu.
0. Kupčs.
Alkohols un dzeivniki.
Terbatas augstskulas profesors Raubers sovā laikā darija dažaidus nuvarojumus par alkohola idarbibu uz dzeivnikim. Vinš porsalicynoja, ka mozi jyudiņa dzeivnicini ilaisti jyudenī, kurs satur tikai div procentus alkohola pamozam apstoj sovōs kustibōs un beidzut nadzeivas nukreit uz trauka dybyna.
247
Dele cik spadama bag nu jyudiņa, kurā druscin ilits spirta. Jo ju tur ar varu ilgok paturet, tad jej apdullynota nukreit uz trauka dybyna, un tikai pec laika atsadzeivynoj. Vezis ilaists jyudinī, kurā atškaidits druscin spirta, svaidos un gruzos, kai pisadzeris un beidzut imig. Zivs teik apdullynotas un nusaškib uz sonim un pat uz muguras, un jo byus mozlit styproks atškaidejums, tod pavysam nusabeidz. Gails, kuram ar varu ilej koklā dagveina sok lakstet un dauzetis un dzidot un pat nusabeidz.
Savinotos Valstīs Amerika iznycynoj konfiscetu alkoholi - gifti.
Irbes, kurom idud paest spirtā izmarcatus graudus nureibst un ir vigli rukom sakaramas. Te skaidri radzam, ka dzeivnikim alkohols tik pat kaitigs, kai cylvakam, ar tu tikai starpibu, ka dzeivniki instinktivi bag nu šo novekļa, bet daži cylvaki turpretim slopst pec jo, kai pec kaida dzeivibas jyudiņa un ar tu pusta misas un gora veselibu. Gudri padareja Amerikas sav. Valstiu valdiba, aizlikdama alkohola pordušonu. Jau 10 godu pastov atteicigs lykums. Alkoholi pordud tikai apteka, pec orsta receptes.
J. G.
Bogotiba un gorigo pilniba.
Evangeliumā par bogotnika dveseles pestišonu ir atstostits šaids gadijums: ,,Kaids jauneklis tyvodamis Jezum Kristum jautoj: ,,Lobajs Mocitoj, kas man byutu dorams, lai mantotu myužigu dzeivošonu?" Un Jezus jam atbild: ,,Pildi bauslibas". Izdzerdis nu jaunekļa, ka jis tos — bauslibas - pylda dud padumu: sacidams: ,,Jo gribi byut pilnigs, ej, pordud sovu ipašumu un izdoli nabogim un sajemsi atmoksu debesīs, tad ej un sekoj man."
248
Jauneklis šū padzerdis, skumigs aizgoja prujom: jo beja lelu īpašumu valdiniks. Tulaik Jezus saceja sovim moceklim: ,,Patiši es jums soku, ka bogotnikam gryuši iit dabasu valstībā. Viglok ir kameļam izleist caur odotas aci nakai bogotnikam iit dabasu valstībā". Un kad mocekli izabreinojuši jautoja: ,,Kas tod vares byut izpestīts"? Jezus atbildeja: ,,pi cylvakim šis ir navarams, bet pi Diva vyss ir varams - ispejams". (Mat. 19, 16-26). Nu šo atgadījuma radzams, cik gryuši bogotnikam škertis nu bogotibom, nu sovim ipašumim, atsasacit nu sova monta. Jo šo pasauļa iznicigu montu vajadzatu ,,pazaudet" Kristus vorda, jo mocibas del, tod daudzeji pi to tik toli ir saistijuši sovu sirdi, ka šimā apstulbuma stovoklī lobok atsasoka nu myužigos laimibas, nakai grib paleidzet nabogim un sajemt atmoksu debesīs, kura byus ,,symtkorteja". (Mat. 19, 29).
Na mozums myusu dinōs ir taidu, kas skaitos par katolim pec ,,metrikom", bet tikko lita gruzos ap eisto katoļa, kai lobo Baznicas barna, pinokumu pildišonu - te soc ņurdet, leidz kai vaimaņot jo lita nuit leidz jus mokam. Ar ticibu vin, ar tu ka asam katoli napiteik, vajag ari dzeivot kai eistajim Diva barnim. Ticiba bez lobim dorbim ir tikai, jo varatu tai teikt ,,skanigo muca," ir tukša poša par sevim. Par kotru lobu dorbu, pat par yudiņa glozi pasnagtu Kristus vordā tiks atmoksots (Mat. 10, 42). ,,Patiši, kas uzjems nabogu, mani uzjems". (Jo. 13, 20). Na reti godos ka, kas ir bogots voj daudz moz turigoks, idumoj sevi par lelu un gudru un tai pakopiniski celes lepnibā. Naatrun vairs sev leidziga cylvaka, vordu sokut, nagrib ni moz i runot, pat kaunejās sasatikt ar nabogotu šķiru cylvakim. Caur lepnību sagrakoja un tyka nutisoti engeli - Lucifers. Topec ļuti saprutami ir Kristus vordi, ka ,,gryuši ir bogotnikam sasniegt myužigu pestišonu". Bet ar šitu vel nav teikts, ka bogotniki navar byut atpestiti. Baznica ir atzeimejuse sovu svatu sarokstā taidu personu vordus, kas sedeja pat uz keizara trona, jo ti byudami par lelu ipašumu porvoldnikim, tumar nasaisteja sovu sirdi pi pasaulīgo zalta un Kristus vordā tim vysod beja deviga un izpaleidziga ruka. Kas cylvakim biži vin izalik naispejams, bet pi Diva ,,vyss ir varams". (Mat. 19, 26).
B. Korsaks.
Pamocuši pimari.
Jezus Sirds milestiba. S. Mechtilda kaidu reizi redzeja K. Jezus Sirdi, porvarstu par skaistu pili, kurā igoja un izgoja pazemiba, pacitiba, leniba un milestiba. Kungs Jezus sacija svatajai: ,,Jo gribi ar mani dzeivot šimā pilī un byut laimiga munā sadraudzibā, pisadoli tim četrim tykumim. Jo rassis tukšas dumas tovā protā, idumoj munu milestibu, kura mani apgerba ar rupim autinim silitē; kura mani nutisoja uz gryutu dzeives dorbu un kura mani nudeve vysapkauņojušokajai novei. Šos atgodynošonas attolinos nu tovas sirds vysas tukšas dumas. Lepnibas kardynošonom stoti preti munu pazemibu.