241
Beigōs Augstajs Ganitojs pastreipoj katoļu baznicas laulibas naizškiramibas lykumu. Laulibu lykumigi nuslagtu katoļu baznicā — nikaids spaks, nikaidi apgoboltisas spridumi navar škert: ,,ku Divs ir savinojis, tu cylvaks lai naizškir" — soka pats Pestitojs (Mat. 19. 6.).
Jaunotnes audzynošona.
1928. g. 12. septembrī myusu Augst. Ganitojs izdud gonarokstu par jaunotnes audzynošonu. Sovā rokstā Augstajs Ganitojs aizroda slyktas audzynošonas imesļus, kas ir sekuši: navin sabidriba, bet skula jaunas paaudzes audzynošonas litā naizpylda sova uzdavuma. Ir školotoji, kas atkloti isadrušinoj runot, ka Diva nimoz naasut, ka graka nimoz navajagut beitis, ka vysas ticibas vinaidas un t. t. Aug. Ganitojs griž vysu veribu uz eistos barnu audzynošonas lykumu, kuru pasaulei ir pasludynojis pats Pestitojs.
Jezus, barnu draugs.
Pec šo lykuma barns pyrmā kortā pidar Divam un ni dzymdynotoji, ni valsts, nikaida cyta vara navar un nadreikst Divam viņu laupit. Toļok pec Kristibas Sakramenta - barnam jopidar Baznicai un topec ir ari dabiskas tisibas baudit ticības mocibu skulā taidu, kaidu pasnadz Baznica. Pec Pestitoja mocibas barnam ir tisibas uz milestibu un paleidzibu nu piaugušim: ,,Kas vinu nu šim barnim pijems Munā vordā, tys Mani pijam" (Mar. 9, 36, Mat. 18,. 5). Bez tam ir ari teikts, ka nikas nadreikst nuligt Baznicai tisibu un pinokumu uz paleidzibu un milestibu atteicibā uz barnim, jo Baznicai Pestitojs ir licis it pa vysu pasauli un mocit vysas tautas. Kai zynoms, pats Pestitojs vysstyngrok aizstoveja barnu tisibas uz navainibas un Diva želestibas aizsorgošonu. Jis soka: ,,Jo kas iļaunotu vinu nu šim barnim, lobok tam byutu, ka jam pakortu koklā dzernovu akmini un nusleicynotu ju jyuras dziļumā".
242
Augstajs Ganitojs uzsver, lai katoļu barnim byutu katoliskas skulas, kurōs vin varatu baudit audzynošonu ticibas gorā un pasnadzut dažaidus mocibas prikšmatus, lai skulas barnim natikai nikas natyktu mocits pret Katoļu Baznicu un svatu tykumibu, bet religiozo un tykumisko audzynošona tyktu nustodita, kai tys pinokas, pyrmā vitā.
Katoļu baznica uzlik, kai vystyngroku pinokumu natikai dzymdynotojim, bet ari krystvacokim un audzynotojim godot, par katolisku barnu audzynošonu. Kas tu pinokumu napylda, tys navar byut par lobu katoli. Baznicas lykums (Kan. 1374) nulidz katoļu barnus syutit svešu, vai jauktu ticibu skulōs, kurōs vini var vigli sovu ticibu pazaudet. Ti dzymdynotoji vai viņu vitniki, kas sovus barnus, vai audzekņus teišu protu nudutu audzynošonai svešā ticibā ir izslagti nu Katoļu Baznicas (Bazn. lyk. p. 2319).
Nivins baznickungs navar jus pijemt pi Sv. Sakramentim, cikam viņi par sovu nuzigumu nabyus nužalojuši un izlobojuši. Nivins katoļticigajs tavs nadreikst sovus barnus syutit taidōs skulōs, par kurom jam zynoms, ka tur dorbojas bezdivigi skulotoji. Topec dzymdynotojim un barnu audzynotojim ir arvinu kortigi joapmeklej skulas vacoku sapulces, jojam dalibu skulas padumes velešonōs, joivelej jimōs tikai ticigus un apzinigus katoļus, kas mocatu dzymdynotoju tisibas skulas dzeivē aizstovet. Nadreikst ari syutit sovus barnus taidōs skulōs, kur katoļu ticibas mociba nimoz nateik pasnagta. Beigos Augstajs Ganitojs sovā rokstā pastreipoj, ka vyspori kristiga jaunotnes audzynošona ir atkariga nu to, kaidus pamatus barnu audzynošonā liks poši dzymdynotoji sovōs mojōs. Tei audzynošona, kaidu barns montoj sovas motes klepī, pi sova tava mojōs, pamat naizdzešamu ispaidu vysā jo dzeivē, un, jo dzymdynotoji byus protuši sova barna sirdī un protā iputet Vysuvariga Diva zeimi, nikaidi dzeives apstokli nabyus spejigi šos zeimes galigi isdzest. Topec dzymdynotojim un barnu audzynotojim pošim jobyun par lobim katolim un ar lobu pomocibu ar skaistim kristticigas dzeives pimarim jovad barnus un jaunotni mojōs pa dzeivas ticibas un tykumibas ceļu. Vysas saimes atvelešona Vys. Jezus Sirdei kupejo reita un vokora lyugšona, kortiga s. baznicas apmeklešona un s. Mises klausišona, bižoka Vys. Sakramenta pijemšona — ir ti leidzekļi kaidus dzymdynotojim un audzynotojim joizlitoj pi sovu barnu un jaunotnes kristticigas audzynošonas.
Intronizacija.
1929. g. 10. majā myusu Augstajs Ganitojs, sakarā ar 50 g. s. Tava Pija XI. pristeribas jubileju, ir izdevis rokstu par Vys. Jezus Sirds gudynošonu un intronizacijas ivesšonu dzimtēs un draudzēs. Kai pamatu šam gona rokstam jam vinš s. Romas Tavu: Leona XIII. un Benedikta XV. aicynojumus, seviški Pija XI. encikliku ,,Miserantissimus Deus", kuramā K. Jezus Vitiniks, radzadams peckara laikūs ticibas un tykumibas pagrimšonu — sauc vysus sovus barnus pi dzeivibas un bezgaligos Diva žalsirdibas oluta, — pi Vysusvatokas Jezus Sirds, pi vysas cilvēces karaļa — Jezus Kristus.
243
,,Nocit, pilyugsim Tu Keniņu, kam itin vyss dzeivs." Storp dažaidim Jezus Sirds gudynošonas veidim, ir Jezus Sirds Intronizacija dzimtē, kura pastov tamā: isvetit Jezus Sirds bildi, vai statuju nuvitot icinatokā dzeivojamos mojas vitā, sevi pošus uzuperet Jezus Sirdei un dzeivot pec Jezus Kristus lykumim. Tai dzimtei patiši noks nu Jezus Sirds želistebas kuplā marā, kuras Vinš ir apsulijis Margitai Alakok. Aust. Ganitojs šimā rokstā uzsver, ka Intronizacija ir Divam pateikama jo caur viņu Divs daudz želestibu dud un mums ļuti vajadziga topec, ka myusu laikus vojticigi un naticigi pilitoj vysus spakus, lai sagrautu myusu gimines dzeives pamatus.
Naizsmelamais lobums
Giminei josaryupej par sovu barnu religijozi - tykumisku audzynošonu, un šitu viņa pankos tod, kod jimā valdis stypras ticības un eistas Diva laimes gors, kod gimine byus uperejuse Vys. Jezus Sirdei un ryupeigi itures vysus sovus pinokumus, kaidus vinim Mote Baznica uzlik. Toļok Aug. Ganitojs pastreipoj, ka vysim stypri jopatur protā, ka Intronizacija mes ilyudzam Vysusvatoku Jezus Sirdi sovōs mojōs, kai myusu mojas saiminiku un vysuloboku Tavu, kas nu šo laika šu saimi valdis, sorgos un ryupesis par vysom jos vajadzibom. Lik priškā A. Ganitojs, lai baznicōs pec nuturatom misijom, vai 40 st. atlaidom ticigo tauta pret Vys. Jezus Sirdi nuslaptu V. Sakramentā pazemigi sevi upuratu. Beigōs A. Ganitojs iteic vysam sovam gonamam pulkam apsavinot Vys. Jezus Sirds brolibā un lyugšonas apostolibā un pazeimoj vysim Jezus Sirds gudynotojim vysas Reigas Archidiecezes baznicōs pyrmu menišu svatdini publiskai Jezus Sirds gudynošonai divakolpojumu ar Vys. Sakramenta uzstodišonu.
Pret ticibas vojošonu Krivijā.
Sakarā ar s. Tava Pija XI. rokstu kuramā s. Pitera pecnocejs grīžās pi vysa pasauļa veiskupim un aicynoj vysus kristticigus, s. Jezupa dinā, kupā ar Ju lyugtis par vojotu Krivijā ticību, myusu Aug. Ganitojs izdud 1930. g. 7. martā, gona rokstu. Šimā rokstā Vinš aizroda, ka s. Tava saucins atroda korstu pikrisšonu vysā civilizetā pasaulē, kai Francijā, Vocijā, Čechoslovakijā, Pulijā un pat nakatoliskajā Anglijā, kur tauta stypri nusuda leliniku mežonibu.
244
,,Jo s. Tava roksts ar taidu sajūsmu tyka sajemts nu tim, kas toli dzeivoj nu Krivijas un lelinikus pazeist tikai nu stostim, ar kaidom tod jyutom josajam šis s. Tava saucins mums latvju tautai, kas naasam vel aizmersuši šu brismuņu mežonibu, kaidu 10 g. tam atpakaļ, asam izcituši uz sovim placim" tai raksta Aug. Ganitojs. Toļok tymā rokstā ir teikts, ka vysim vel pastov piminē ti šausmigi laiki kad bezdivi komunisti meidija krystus un olturus myusu baznicōs, vojoja gorigus gonus un ticigus, nuslapkavoja bzk. Bikšisu, Lanskoronas pravestu, bzk. Martinenasu — Rogovkas pravestu, bzk. Keroviču un cytus. Kai šausmigi tyka vojoti un tisoti: Arciveiskups Cepļaks, reizē ar 14 Peterpiles baznickungim, nu kurim vins pralats Butkevičs (Kroslavits) tyka nu komunistim lelajā piktdin 1923. g. nušauts. Storp tim daudzejim gorigim gonim, kas Krivijā Solovkūs — leliniku katorgā ciš ir ari myusu tautits Veiskups Boleslavs Sloskans, kas jau 3-šu godu ir mucits leliniku elnē. Toļok sovā rokstā Aug. Ganitojs uzaicynoj vysus byut paklausigim s. Tava bolsam un s. Jezupa dinā vinotis ar s. Tavu Piju XI. korstos lyugšonōs par nalaimigim kristticigim vojotim Krivijā. Beigōs Aug. Ganitojs lik naaizmerst ari par dorgu teviju — Latviju, kas atsarun pi pošas sorkonas Krivijas ežas, nu kurines pyuš uz Latviju bezdivibas veji, kuri ir jau, par nužalojumu, sagiftejuši na vinu Moras zemes dveseli. Tod un par taidim pašaudzatim bezdivim V. E. Arciveiskups lik lyugtis. Šimā nudūmā uzdud vysim pravestim svatdinēs un svatku dinōs: 1) Pec vesperim dzidot Litaniju uz Vysus. Jumpravu Mariju, ar uzsaukumu: Moras zemes Keniniņe lyudz Divu par mums. 2) Suplikacijōs, pec aizlyuguma: par baznicu, jodzid: ,,ka bezdivus pi s. Ticibas pivastu un Tova valstiba mums noktu — izklausi mums o Kungs Divs". 3) s. Jezupa dinā šu aizlyugumu joatkortoj 3 reizes. 4) Svatdinēs un svatku dinōs, pec mocibas, joskaita kupā ar tautu pimarotu šam merķam lyugšonu.
Bk. 0. Urbšs.
Kortas izvelešona.
19. augustā nutiks Katoļu Teol. Augstskulā Reigā jaunu studentu pijemšona. Brauks uz turini ti jaunekli, kas grib kolpot Divam gorigā kortā. Lai Divs dutu, ka myusu padivigi dedzigi, ideali nuskaņoti nu lobas vaļas jaunekli, vyskuplokā skaitā steigtus uz G. Seminaru. Katoļu baznicai Latvijā ir vajadzigi jauni strodniki: baznickungi, misionari, apostoli. Pļove ir lela, bet strodniku moz. Šis tryukums ir jonuverš.
Jaunekli, tu kurs esi beidzis vydusskolas studijas un svorstis pašlaik nazynodams, kaidu izvelet dzeives ceļu, isadzilinoj sevī un pordumoj, voi naesi aicynots Kunga veina dorzā. Jo upura lelums tevis atbaida, vai ļauni padumniki atvalk nu to augsto un calo merķa, nusmodej kardynošonas un ej pec Diva bolsa, kurs atsasauc tovā sirdī. Nauztici pasauļa, misas un satana bolsam, kurs saista un kaļ pi zemes, bet ceļ sovu sirdi augšok!