237
Lai šu ļaunu parodibu ar saknem izraut, V. E. mynatā rokstā pavysam nulidz ols litošonu berēs. Šo lykuma porkopšona, valk pec sevis stropi: ,,Es ar man dutu Augsto Ganitoja varu vysim munas veiskupijas ticigim katolim vysstyngrok aizlidzu berem olu darīt, berēs un atberēs dzires taisit un jemt dalibu kaut kaidā dzarumā, kam ir sakars ar myruņa globošonu. Vysim baznickungim pisoku vertis, ka šis aizligums nabyutu porkopts. Jo kas nagribatu Gorigas Versibas aizliguma ivarot un isatiptu sovu myrušu pogoniski, t. i. ar olu globot, taidōs berēs baznickungi nadreikst nikaidas dalibas jemt, ni divakolpošonas turet, ni myruņa globot."
Draudžu rubežu maiņa.
1920. g. 4. decembrī nu V. E. Reigas Veiskupa tyka izduts ļuti svorigs apkortroksts par katoļu draudžu rubežu nukortošonu. Vysim ir zynoms, ka nu senejim laikim katoļu draudžu rubeži beja ļuti napareizi, jo dažu draudžu luceklim beja jobrauc uz sovu baznicu pa 20 klm., tymā pat laikā, kad kaimiņu draudzes baznica atsaroda 3 klm. attolumā.
Leiksnas dr. barni pec pyrmos s. komunijas (1908. g.).
Barnu katechizacija.
1921. g. 7. maijā V. E. Reigas Veiskups izdud gona rokstu par barnu katechizešonu. Šimā rokstā teik uzduts goridznikim garoku laiku, apm. 2 men. zidot barnu mocišonai, lai taidā veidā mozini labi ipasazeitu ar s. Ticibu un viņas pinokumim, jo piteikuši s. Ticibas namocešona — ir par viņas pazaudešonas imesli.
238
Sakarā ar šu 17. junijā 1928. g. nu V, E. Augsto Ganitoja ir izduts papyldu roksts, ar kuru ir pisacits baznickungim pilaist barnus pi I. komunijas pec 2 god. katechizma mocišonas. Pec mynata roksta barni ir sadolami 2 grupōs: I. barnu grupa, kas gatavojos pi pyrmos graku vaidišonas sakramenta un II. barnu grupa, kas gatavojas pi pyrmos s. Komunijas pijemšonas. Obejom mynatom grupom, katechizešonā ir pigrižama vysuleloka veriba.
Roma — vysu ticigu mote.
Pec sova ceļojuma uz Romu myusu Augstais Ganitojs, sovā rokstā, nu 18. novembra, 1923. godā uzsver svetigu Katolu baznicas dorbu vysom tautom, Kristus Vitniku Romas Tavu pyules par viņas liktini, — un uzaicynoj vysus ticigus stypri turetis pi Kristus Baznicas Centra — Romas. ,,Pat vysmozokom tautiņom Roma konsenkrej (isvetej) vinos tautibas veiskupus, sorgodama un izkupdama šu tautu vertigas ipatnibas. Romai svešs ir kotrs porspeilejums: ar myužibas acim jej veras uz porejušom parodibom: ikkotrā nutykumā un tautā jej cenšas atrast dveseles gorigu perli, lai tu izcaltu un padaritu par vysas cilveces kupipašumu. Katoļu baznicas versnacionalizmā, katoliskā universalizmā slepas dabiskajs jos spaks un porsvors par vysom cytom religijom vers zemes tai pat, kai jos diviška istodišona un naportrauktā, ar dokumentim pirodama, varas montošona nu Apostolim un Kristus ir jos pordabiskajs un myužigajs spaks. Kas zynomā marā varatu byut Tautu Saviniba kai ideals tautu politiskā dzeivē, tys ir katoļu baznica ar vinu cilveces Tavu tautu religijozā dzeivē. Vatikana ir pasaules religiozos dzeives centrs, tur saplvust religiozos dzeives strauti nu vysom pasauļa molom un nu turines, kai nu sirds ar specigu spaku plyust svaigs religiozos dzeives asnis uz vysom pasauļa molom. Tautas, kas stov sakarā ar šu religijas sirdi pošas montoj nu jos bogotibom: palik dyžanokas un pilnigokas, jo saistitas ar vysu cilveci pošas nas uz kupejo cilveces oltora sovu loboku gora montu un daboj tisibu leidzigi baudit un cytu, varbyut leloku un specigoku tautu dorba auglim un igyvumim. Topec mums josatur ciši pi Romas, kai pi cilveces religiozos kuļturas centra un myusu ticiba tikai tad byus stypra, pamatota un nauzvarama; kod jej byus smalta nu s. Pitera Katedras un statita uz klints, kuru elnes vorti nauzvares (Mat. 16. 18.). Un ar šu ticibu noks tautas un ari valsts styprums"... Toļok Aug. Ganitojs sovā rokstā uzsver seviškus nupalnus Benedikta XV., kurš pyrmajs atzyna Latvijas tisibas uz patstovibu un izsludynoja Reigas diecezes baznicas par naatkarigom nu Mogilevas archidiecezes un deve latvišu zemei tisibas uz sovu katedru Reigā. Golā A. Ganitojs uzaicynoj vysus sekot Romas Tavam Pijam XI., kurs zidoja Reigas kat. katedras atjaunošonai 50 tyukstušu liru — un zidot uperus mynatam merķam.
239
S. Franciska III. ordens.
1921. g. s. Mateuša ap. Vigslijā, V. E. izdud gona rokstu par tercijarim, sakarā ar 700 g. s. Franciska jubileju. A. Ganitojs sovā rokstā uzsver s. Franciska nupalnus dažu ordenu nudybynošonas litā un lik goridznikim tyvu pijemt pi sirds s. Franciska III. ord. izplatišonu. Ivarojut tu, ka Moras zemē nu senejim laikim pastov tercijari, bet viņu organizešonai nabeja pigrista atteiciga veriba, pateicutis kam par III. ord. luceklim beja istojušas taidas naapzinigus personas, kuras na lobumu, bet tikai ļaunumu nese baznicai, Augstajs Ganitojs lik nu jauna pororganizet šu ordeņu myusu zemē.
S. Francisks un dzeiviniki.
Šam merkam nusoka sekušu: 1) Vysim, kai šo ordeņa direktorim, tai ari luceklim labi ipasazeit ar s. Franciska III. ord. lykumim. 2) Kotram pravestam voi cytam baznickungam, kurs grib dybynot III. ord. —vajag specialas atļaujas nu gorigas versibas. 3) Jo kurā draudzē ir atteicigs skaits apzinīgu tercijaru, var lyugt gorigu versibu, lai byutu atļauts nudybynot Tercijaru savinibu (Kongregaciju). Tikai šos Kongregacijas luceklim voi tercijarim ir tisiba nosot tercijaru apgrebu un pisadalit svinigi ar sovu karugu pi procesijas. 4) Iskaititi III. ordena savinibā vaci tercijari, vai nu jauna pijemti var byut tikai taidi,
kurus ticiba un tykumiba ir naapšaubama, par kurim lobu atsauksmi var dut vitejajs pravests voj 2 gudigi liciniki. 5) Vysim, kas velejas palikt par III. ordena Iuceklim joisamoca labi atsacibu gromatina (katechizmu), s. Vesturi Jauna un Vaca Istodejuma, Baznicas Liturgiju un III. ordena pinokumus. Taidam joiztur porbaudejumus pi viteja III. ordena direktora, tod tikai var jus iskaitit par III. ordena luceklim. Ti vysi, kas ļaunprotigi nagribatu pasadut šam gorigas versibas lykumam, kaut byutu bejuši ogrok iraksteiti III. ordenā — par tercijarim vairs navar byut.
240
Nu styngroka porbaudijuma var byut atbreivotas nu viteja III. ord. direktora tikai vacu godu personas. 6) Kotrā draudzē jobyun tercijaru sarokstam, lai varatu zynot, kaidi un kur ir tercijari. Kotram tercijaram jotur nu viteja direktora izdutu aplicibu, cytaidi pi tercijaru sapulcem viņam nav tisibu. V. E. Arciveiskups ar rokstu nu 9. julija 1928. g., zam No 972 8, par golvonu direktoru vysā Arciveiskupijā pazeimoja Tavu Marijanu porzini, Bk. Benediktu Skrindu, kurs sakarā ar vitejim pravestim sekmigi veic šu svetigu dorbu.
Gavens.
1923. g., pyrmajā gaveņa dinā, V. E. Augstajs Ganitojs ir izdevis gona rokstu par gaveni. Tymā rokstā ir uzsvarts gaveņa pastovigums un lela nuzeime: gavens ir tik vacs, cik vaca cilvece. Gaveni atrunam natikai pi židim V. Istodejumā zynomu, bet pi pogonim: pi egiptišim, indišim, grekim un romišim. Tolok tymā rokstā teik izsludynots gaveņa lykums vysā pasaulē un iroduma gavens Moras zemē Beidzut sovu rokstu par gaveni Aug. Ganitojs soka: ,Varbyut nikod gavens nav bijis tik vajadzigs, kai tagadejā breidī, kod tik daudz ļaunumu nuteik, kod misigas koribas volda, kod ļauds aizmerst Divu un sok kolpot tikai sovam vadaram. Mote raud sova dala, kas ticibu zaudejis, tavs sovas meitas, kas natykuma ceļūs aizgojuse, satā, sabidribā, skulōs, lykumūs un vysā dzeivē sovu valdišonu izplota ļaunajs gors, un Pestitojs saceja, ka ju navar cytaidi izdzeit, kai tik caur lyugšonu un gaveni. Lai tad misigu gaveni savinojam ar gorigu, gavena laiku pavodam eistyn par gondarešonas un graku nužalošonas laiku". . .
Laulibas sakraments.
1926. g. Treju Kenenu dinā pasaroda Augsta Ganitoja roksts par jauktom iaulibom, t. i., kod katoļs vai katolite nusladz laulibu ar svešas ticības personu. Šimā rokstā Aug. Ganitojs atgodynoj treis golvonus pinokumus, kaidus Laulibas sakraments uzlik. Pyrmajs pinokums — nuslegt laulibu tikai katoļu banicā, draudzes gona priškā 2 vai 3 liciniku klotbyutnē, kai to piprosa Baznicas lykums. Nu šo iznok, ka civillaulibas, vai laulibas nuslagtas storp katoli un svešticibniku na katoļu baznicā, — nav nikaids sakraments. Utrajs pinokums, kuru atgodynoj Aug. Ganitojs ir tys, ka katoļs var nuslegt laulibu tikai ar katoli. Orkortejūs un kai izjamuma gadijumūs, katoļu baznica pilaiž jauktas laulibas, bet tikai zam nokušim nuteikumim: 1) Ka katoliskai pusei byutu nudrušynota breiva sovas ticibas pinokomu pildišona. 2) Ka katoliska puse byutu piteikuši apziniga un spejiga nakatolisku pusi atgrist pi eistas Katoļu Baznicas. 3) Ka byutu nudrušynota vysu, obeju dzymumu barnu audzynošona katoļu ticībā. 4) Ka poša lauliba nutyktu tikai Katoļu Baznicā, kas vinigi ir Kristus istoditu Sakramentu dalitoja un tyktu izslagta ispeja pyrms vai pec katoļu laulibas laulotis ari pi cytticibas goridznika.