233
Atgoja 1918. gods. Vocu karaspaks padzyna bolševiku demoralizetus krivu pulkus un ijeme Latgolu. Storp Latgolas katolim un storp Peterpili, kur dzeivoja Mohilevas arciveiskups, beja gryuti poritama fronte. Latgola tyka atškerta nu sovas gorigos versibas. Taids stovuklis ilgi nabeja cišams. Lai ļaunumu kaut cik nuvarstu, V. E. arciveiskups Ropps 1918. g. aprilī icele prav. Springoviču par savu vitniku okupetajā Latgolā un deve jam zynomas pylnvaras dažu steidzamu baznicas darišonu nukortošonai. Tys beja pyrmajs suļs: prav. un kanoniks Springovičs tyka izverzits prikšgolā. Tam tai vajadzeja byut. Jo kaids nu Latgolas goridznikim beja cinigs un spejigs uzjemt vadibu, tad tys beja Springovičs. Baz. K. Skrinda jusmigi apsveice Springoviča jaunos gaitas sovā ,,Jaunajā Dryvā", izcele jo nupitnu personibu un izteice nužalošonu, ka Viņam duta porok moza vara.
Leiksnas jauno baznica karā
Un patiši, vara pagaidom beja pamoza. Bet jaunicaltajs omota veirs prota un speja darit vysu, kas beja napicišams dažōs vitōs dezorganizetos (sajukušos) gorigas dzeives atjaunošonai. Jis apdumigi un litderigi izdarija dažas pormaiņas draudžu apkolpošonā. Jis beja verziņa devejs, zalta videņa ituratojs un styurmanis to badu goda gorigā, lelā apmarā ari laicigā latgališu politikā. Steigā pec sovas veiskupijas daži korstgaļvi beja gatovi darit naapdumotus suļus ;cyti otkon lyukoja it porok leikumaiņus ceļus. Springoviča soltasinigajs un nuteiktajs vords šimā dumu un teiksmu juceklī beja ļuti pašlaicigs. Jo nurodito linija izarodija pareiza ari jautojumā par atteiciga stovukļa ijemšonu pret vocu okupacijas varu. Kad okupacijas laiks ilga, nu Peterpils pinoce ar plašokom pylnvarom. Prav. Springovičs tyka icalts par generalvikaru okupetajā apgobolā. Bet šu pylnvaru izlitošonai beja jonuteik šausmigūs apstokļūs.
Vokoru frontē vocu karaspaks tyka sakauts un Vocija pa mozam sleideja uz leju. Rudenī Vocijā celes revolucija. Vociši beja spisti nuslegt pamiru uz ļuti gryutim nuteikumim. Okupācijas spakim beja joizavoc nu Latgolas. Bolševiku bandu atsagrizšona Latgolā beja naizbagama. 1918. g. novembra beigōs sorkonu nudaļas otkon pasarodija myusu zemē, lai isoktu pustitoja un varmukas dorbu.
234
Byudams Leiknas draudzes gons, vinš pirodija, ka sovu dzeivi nažaloj tur, kur to prosa gonomo pulka gorigajs lobums. Bet tagad Viņa gonamu pulku sastoda vysa Latgola: Jis vairs napidar Leiksnai vin, bet lelam draudžu skaitam. Un tumar, lai gon beja labi zynoms, ka bolševiki generalvikaru Springoviču beja nulamuši novei, jis dumoja palikt Leiksnā un nu turines godot par lelu gonomu pulku — Latgolu. Taisni šimā laikā jam beja japadumoj par nupitnu orstešonus ar operaciju. Viņš brauc uz Reigu ar nudumu dreiži vin atsagrist uz Leiksnu. Bet orstešonos iilga un atsagrizšona nabeja vairs ispejama. Ari Reigā general vikaram bendes staigoja uz padom, todeļ viņam tur beja jodzeivoj nuslapti. Tumar jis pastovigi atsaroda kontaktā ar Latgolu caur prav. Jasinsku.
Ti beja šausmu pylni meneši. Sorkoni pulki ijeme Reigu un sareikoja nažaligas ašņa dzires. Uz ko krita vysmozokas aizdumas kontrrevolucijas organizešonā, ti tyka naželigi nubendeti. Latgolā sorkoni trokoja pret baznicu un jos veirim. Jo generalvikars Springovičs tyktu atrosts un sakerts, bez šaubom, jam byutu sagodots prel. Budkeviča, baznickungu Martinena un Bikses liktiņs. Bet Divs paleidzeja viņam izaglobt. Viņš stoveja uz posteņa, lykdams uz speli dzeivi. Ni uz vinu bridi Jis naizlaide nu acim Latgolu un jos Gorigos vajadzibas. Bet beja breiži, kod Augstais Gons beja škerts nu sova gonomo pulka. Vysumozokajs, te Latgolā beja breiži, kad dažim izalyka, ka viteji katoli ir atstoti sovam likteņam un ka nikas par jim nagodoj. Tys beja tikai porprotums. Un tumar Latgolas dažus styurūs uz breidi beja pasarodijuse zynoma svorstišonos, nasaprusšona, naskaidriba. Gorigōs vajadzibōs daži beja sokuši meklet un idumot gorigus guņkurus, kur tus nimaz nabeja. Beja nuvarojami porprotuma storpgadijumi dažu pylnvarotu storpā. Generalvikars Springovičs beja tys, kas pilyka vysas pyules, lai sopigi porprotumi tyktu izbeigti un vysim byutu skaidriba. Arciveiskups Ropps pilnigi atzyna par pareizu Gen. vikara Springoviča reikošonos veidu un dovynoja jam pylnu uzticibu. Pa tu laiku bolševiki tyka padzeiti nu Reigas. Fronte apstoja pi Latgolas rubežom. Nu Latgolas porbaguši goridzniki vareja vigli sameklet sovu gorigu vodumi Reigā. Kad 1919. g. vosorā kupā ar dažim omota bidrim apmeklejom ju Reigā, nusamatušu mozā ustobiņā, jis seiki zynoja vysu, kas beja nuticis Latgolā aiz sorkonu frontes, seiki izvaicoja vysus par porcistajom šausmom, seviški nužalodams smogi vordzynotu katoļu tautu. Ari tulaik jo stovuklis nabeja drušs. Pa Reigas ilom žvurgsteja ludes, bet baltišu presē pasarodija pyrmajs kara gojins pret katoļu baznicu. Myusu liberalim beja napaticis, ka katoļu goridzniki apmakladami sovu tyvoku gorigu versiniku, soka bižok pasarodit Reigā, un ji beja traukuši kaidā baltišu laikrokstā naida, naicitibas, aizdumu un apmalošonas pylnu rokstu. Katoļu baznicai tyka pimasta orientešonos uz svešas valsts pusi, gondreiž nudeviba un daudzi cytu nataisnibu.
235
V. E. Springoviču tej nakritniba nu tautišu puses, ļuti sopigi aizkere. Jau tulaik Viņš paredzeja, ka ari atbreivotajā Latvijā byus ceiņas, kari un kaujas Diva nu baznicas deļ. Koleidz par cylvaku gorim valdis tymsais naida, napatisibas un sorkonos mežunibas gors, mes nabaudisim eistu miru . . . Bet atogoja laiks Reigas veiskupejai ceļtis nu kopa. Par pyrmu veiskupu tyka izradzats sveštautits O,Rurks. V. E. Springovičs palyka par Gen. Vikaru un beja faktiskajs porvaldniks Jaunajā Veiskupejā. 1920. g. pyrmajūs menešūs tyka izdariti pyrmi suli baznicas dzeives reorganizešonā. Draudžu apkolpošonā nuteik provokas pormaiņas. Reikojumus paroksta veiskups O,Rurks, bet eistais reikotojs ir General - Vikars. Šimā laikā teik lykti pamati katoļu polityskajai darbibai. Latgolas katoli organizejas un soc gatavotis uz velešenom uz Satversmes sapulci. Veiskups O,Rurks atsakop nu omota un teik porcalts uz cytu vitu, bet par Reigas Arciveiskupu teik icalts General - Vikars Antonijs Springovičs.
S. V.
V. E. Reigas Arciveiskupa Antonija Springoviča Gona roksti (1920 — 1930).
Šimōs rindiņōs mes ipasazeisim ar V. E. Augsto Gonitoja rokstim, nu kurim varesim kaut drusciņ saprast, kaidu milzigu dorbu ir veicis myusu Augstajs Gons dveseļu pestišonas lobā, 10 godu laikā.
Vords pec konsekracijas.
23. augustā 1920. g. t. i. pyrmajā dinā pec sovas konsekracijas myusu Augstajs Ganitojs syuta sovu rokstu gonomam pulkam. Tys roksts socas ar vordim: ,,Šudin myusu Latvijas katolim Divs padareja lelu želistibu. Pec ilgim vojošonas un izpustišonas godim, pasarodija myusim pricas dina, kai jauko saulite pec gara nalaika. Kod lepni vaļdiniki, kenini tyka nugozti nu augstim kraslim (tronim) — Dabasu Keninš pasavere uz mozim un iznycynojis nacinigus varu — sagatavoja gaiditu atdzimšonu. Par šu mozu un nusmodatu tautu bejom mes Latvijas katoli..." Toļok V. E. aizroda kaidūs šausmigūs apstokļūs atsaroda Latvija, senejo Moras zeme, kod tyka atrauta nu Romas, reizē ar tu daudz godu symtu beja jociš Moras zemes — Latvijas idzeivotojim gorigu bodu. Ar Reigas Veiskupijas atjaunošonu, Latvijas katolim nok jauns periods jus gorigā dzeivē. Topec Augstajs Ganitojs lik pricotis vysim un pateikt Divam, Dabasu Tavam, par šu naparostu želestibu. Augstajs Ganitojs aizroda uz ļauno kyukulim, kurus iseja dveseļu inaidniks myusu zemē, seviški tod, kod sorkoni komunisti un cyti Motes Baznicas pretiniki beja izplatijuši sovu varu par Latvijas katolim un tagad veļ tu ļaunu dorbu turpynoj daudzeji Baznicas inaidniki. Kod tys gorigajs kars turpynojas tagad — katolim nadreikst byut vinaļdzigim voi zaudet ceribu.
236
Topec kotram katoļam ir pinokums sorgot Kristus principus, byut dedzīgam s. ticibā. ,,Ni breivajā tevijā, ni kulturalā sabidribā, ni atteistitā giminē nabyus laimes, jo Diva oltoram nabyus vitas." Augstajs Gons skubynoj sovas vuškas pi gaismas, bet uz Kristus pamatim: ,,Jo izbyuvatu jyus sev skaistas mojas, ireikotu prikšzeimigu saimestibu, bet Divu pazaudatu, jyus palykstumet vel vairok par bedeigim, kai leidz šam."
Lobajs Gons miļoj sovas vuškas
Aizroda A.Ganitojs, ka karā ar Baznicas pretinikim — myusim jobyun vinibā ar vysu Kristus baznicu, ar lykumigu gorigu versibu, tod tikai var ceret uz uzvaru. Šite Augstajs Ganitojs pastreipoj gorīgas versibas autoritati, kuru joklausa kotram apzinigam katoļam. ,,Kas jyusu klausa, manis klausa, soka Kristus." Beigās V. E. skubynoj ticīgus pi s. ticibas lobokas saprasšonas un aizsorgošonas; barnu un jaunotnes audzynošonas uz ticibas un tykumibas pamatim. Kai leidzekļus šo merka sasnegšonai V. E. aizroda Diva vordu, s. Misi, divakolpojumu un katechizma mocišonus. Golā V. E. skubynoj vysus pi Diva un baznicas bauslibu pildišonas, ar Pestitoja vordim: ,,Tai lai speid jyusu gaisma, ka radzut jyusu lobus dorbus —gudynotu jyusu Tavu, kurs ir debesīs" (Mat. 16).
Kristīgu beru litā.
1920. g. 2. novembrī izdud Augstajs Ganitojs rokstu par dzeršonas nuligšonu berēs. Ols litošona berēs Latvijā leidz šam laikam beja ļuti isasakņojis irodums nu pogonu laikim, kurs tik daudzi ļaunuma nese kai myruša dveselei, tai ari beru dalibnikim.