229
Prav. Springovičs pamatā sovam dorbam ir gribejis likt katekizma zynošonas paceļšonu. Barnu katekizaciju vinš jau tulaik ivad un izpylda pec vysom jaunlaiku prasibom, dudams šimā ziņā jaunu verzini. Kai parosts, tauta sokumā sovu ganitoju nasaprut, pret jo naatlaidibu bužas un syuroj. Bet pec nadaudz godim pilnigi mirejas ar jaunu kortibu un munūs laikūs (1910—1916 g.) man nireizi nasagadeja dzerdet bažas nu barnu dzymdynotoju puses pret katekizacijas nuteikumim. Joatzeimoj ari tys, ka pi barnu mocišonas potorim Leiksnas pravestam Springovičam veices daudzi panokt ari tautyskā ziņā.
Lelos draudzes apmeklešona beja milzigs dorbs (Neicgaļs beja joskaita klot!). Un pi šo dorba prav. Springovičs keres byudams veļ bez vikara. Ku viņš tymā dorbā pidzeivoja, ar ku sasadyure, to nav spejams atstostit. Pašūs neicgališūs centigajam gonam veicas slegt vairok desmites slapynu dzartuvu. Draudzes apmeklešona, ejut ar krystu rukā pa vysim koktim, ir bejuse kai globšonas leidzeklis un, josoka, sekmigs. — Un lelajs dorbs ambonā! Ar korstom, aizgrobušom, satura ziņā bogotom mocibom prav. Springovičs ambonu porverž par tisas tribunalu, kur teik prikšā aicynoti vysi bez izjamuma, lai nuklausitu taisnigu spridumu. Nu ambonas Springoviča vordi plyuda gon maigi kai motes glosti, reizem plyuda nusvarti un leidzoni, kai Daugavas yudiņs, un tys seviški beja sokams par ticības pamatu izgaldišonu, bet reizem ti tyka pacalti, kopynoti un styprinoti leidz parkyuna grudinešonai. Taidūs gadijumūs ispaids beja vyscauri satricynojušs. Na vysi lobojos, bet bez porspeilejuma var teikt, ka vysi ar ambonas voludu rekinojas un jos beidas. Ambonas tribunals soc valdit par draudzes lucekļu dumom un pa mozam top par marauklu. Diva barnim beja priks, drusme, pat gaviles: ju lobi centini tagad teik nuvartati, atbalstiti un zynomā ziņā gudoti. Turpretim pi tim, kas pi pasauļa gunkura siļdijas, rodas apjukums. Nuteikti josoka, ka prav. Springovičam asut Leiksnā par pravestu, nivins nabrida natykuma purā naporsorgots, napamocits un naskubynots uz lobu. Cik styngrs Leiksnas pravests mocišonā, tik želigs pidevigs un tevišks graku syudzešonas krotiņā. Prav. Springovičs ticeja, ka cylvaks byutibas dziļumūs ir lobs un ka ar Diva želestibas paleigu var nutikt pormaiņa uz lobu pat tur, kur cylveciski runojut un litas jamut, moz ceribu uz lobošonus.
Bet vajadzeja nokt erškim. Ti noce nu cylvaku aprubežotibas un ari nu ļaunibas. Man vinmar atlyka ispaids, ka draudze vysumā prav. Springoviču nasaprota un namoceja pinocigi nuvertet. Vinim vinš izalyka porok styngrs, cytim par daudz lobs. Kad Leiksnā, kolerai plusutis 1908. godā, Springovičs ar grapini Veroniku Ziberk reikoj slymajim baraku, daži ļaunprotigi cylvaki izplota ziņas, ka baraks sataisits cylvaku merdešonai, un leikniši vairs nadud slymus vest uz baraku. Pa vysu laiku manejos purpešona, zynoma ryugšona un vitom pat naids. Myusu liberalu avize, kai parosts, nusastojas naapmirinotu pusē un tys jai nadora guda.
230
Ar baznicas byuvešonu prav. Springovičam pinok klot jauns dorbs, ryupes un ari napatikšonas. Beja jovoc nauda. Muižniki un nuspiduši lelokajs zemniku un strodniku vairokums baznicas byuvešonu atbolsta. Kustušajs nervs lelajā dorbā beja pravests. Vairok godu nu vitas beja jobrauc pa draudzi, joubogoj nauda, jouzrauga materiala pigodošona un cyti dorbi. Kad pitryuka naudas, bet jauno baznica beja japivad pi beigom, beja josaker pi vacos baznicas jaukšonas, lai ar dabutajim kigelim dzeitu uz prikšu jaunu. Prav. Springovičs pors nedeļu nusedeja turņa vers golā ar vasari ruka, vadidams nujaukšanas dorbus.
Leiksnas vacos baznicas ikšine.
Pedigi dorbs lelumā beigts un baznica, kaut ari vel bez turnim, isveteta. Prica, gondarijums un dvašas vigloka atviļkšona.
Tad nok kars un jauni parbaudijumi. Aiz Daugavas soc dordet lodiņi, fronte tyvojos. Prav. Springovičs ik vokoru it aiz baznicas un ar namiru klausas... Šoviņu reibiņs it tyvok. Tagad ju jam bailes par Leiksnas baznicu, kurā beja guldījis tik daudzi pyuļu. Nutyka tys vysu ļaunokajs. Fronte nustoja pi Daugavas. Soces baznicas apšaudišona. Lodiņi skrin par jumtu, pleist te pat tyvumā. Ti teik ari baznicas jumtā, sinōs.
231
Dzeivošona pi baznicas nabeja vairs ispejama. Beja joatsaraun atostok, jauno myura baznica beja jaatstoj liktiņam un jogodoj, lai kaut dzeivo baznica dveselēs natyktu izpustita. Un prav. Springovičs nusametis zemnika ustobiņā turpvnoj dveseļu gona omotu vysgryutokujūs apstokļūs. Pa vosoru nutyka divakolpošona zam atklotim dabasim, bet zimā beja josaberzej leidz pageibšonai pismacynotā gaisā. Upurs beja joizpylda leidz golam. Ganitojs ar sovu gonomu pulku patlab atsaroda tuksnesī un, vorda pylnajā nuzeimē, dalijas gryutu liktini ar numiļotajom vuškom. Bet laiks skreja uz prikšu. 1918. goda pavasarā, - tys beja vocu okupacijas gods, - prav. Springovičs sasalasija un porbrauce pi draudzes serdes - pi baznicas. Tej izarodija naželigi sašaudita, izpustita, bet naiznycynota. Ivaiņojumi beja taidi, kas pasadud remontešonai. Šovini beja dumoti staltajai celtnej, uz novi. Bet tej beja ļuti stipri byuvata. Baznica nusatureja. Prav. Springoviča dorbam nabeja lamts porsaverst par gruvekli. Ari cylvaku dveselēs dybynoto dzeivo baznica karā un revolucijā cite gon ivaiņojumus, bet nasabruka. Ari tai beja stipri pamati. Te prav. Springoviča nupalns.
S. Vaikuļs.
Ganitojs ar vušku pulku tuksnesī.
Vocu fronte tyvojos pi Leiksnas. Dreiži dzeive te beja napanasama. Kad vociši nusastyprinoja Ilyukstē, Leiksnā jau vairs navareja dzeivot. 1915. g. Vaikulišu sadža un Leiksnas baznica beja zam vocu lelgobolu guns. Uz Diva noma un plebanijas krita ludes. Draudzes gons, tagadejajs Reigas Arciveiskups Antonijs Springovičs, atsakope uz L.Mukonu sadžu. Šite gudigi saiminiki baznickunga un draudzes vajadzibom noce priškā. Dominiks Skrinda (Bzku Skrindu broļs) atveleja vinu sovas mojas golu pravesta dzeivukļam un mozai kapliciņai. Odums Kalvans pijeme pravesta mojinikus. Tad nu 1915. g. augusta leidz 1918. g. junijam Mukonu sadža palyka par Leiksnas draudzes centru. Vysōs sovōs gorigōs vajadzibōs Leiksniši un krivu armijas karaveiri-katoli steidzes uz šejini. Vyslelokos naertibas beja zimā, kad divakolpošanas laikā tik dažas personas vareja tikt kapliciņā; poreji stoveja orā sekodami s. Miša daļom pec zvaniņa skaņom. Isastojut syltokam laikam s. Misi tureja specijalā teltī, pitaisitā pi Skrindas mojas. Kai tej vosoras kapliciņa izaskateja, radzam uz bildites. Teiri Betlejas stalits! Bet cik tej vitiņa vysim leiksnišim, dzeivojušim kara brismōs, beja dorga, licynoj tys, ka uz šejini steidzes ļautini nu vysas draudzes, nasaskotut uz naertibom un brismom nu vocu aeroplanim. Pateicut Divam aeroplani niko ļauna nivinam naizdarija. Bz. Pravestam beja napatikšonu gon. Mozs kambarits beja jam par kabinetu un reizē ari par guļamustobu, par kancleju un par visu kambari. Zimas kapliciņa gaisa tryukums, dubli un slapņums nu kojom. Vosoras kapliciņā - teltī viglok gon beja nuturet divakolpošonas, bet leiti, veji un nagaiss apgryutynoja s. ceremoniju pildišonu.
232
Ak, ti pavasara un rudiņa sezona bezmara leli dubli, pa kurim leidz celim vajadzeja brodot! Krivu armijas stabs nu isokuma nagribeja atļaut šite nudybynot religiozu centru, dzyna toļok nu frontes. Bet Bzk. Pravesta uzticiba porvareja škeršļus, pateicut kam Leiksnas draudze vysleloku kara brismu laikā napalyka bez gorigas apgodes.
Kaplica - telts L.Mukonūs. Vydā pravests A. Springovičs.
Nu vysim draudzes kaktinim braukoja uz Lipu - Mukonim kai sovu gorigu centru. Nu šejines Bzk. Pravestu solōs un aprokumūs vodoja pi slimim. Na vinu reizi ceļā draudeja jam nove nu lelgobolu voi šauteņu ludem. Bet Divs globe un vyspori styprinoja gorigo gona spakus, kurs vins pats bez vikara paleidzibas veice lelu dorbu, palicis sova gonamo pulka vydā.
Bz. A. N o v i c k i s.
Ivodcelins Augsto Gona dorbā.
(V. E. Springovičs kai generalvikars.)
Strododams Leiksnas draudzē kai pravests, V. E. Springovičs beja imontojis leloku atzinibu un dziļu cinu goridzniku aprindōs. Jo ispaids beja stipri monams jau tulaik, kad Jam napidareja nikaida augstoka vara. Leiksna dažā ziņā beja centris; uz šeni sabrauce goridzniki, kam ryupeja vysporejos baznicas darišanas myusu zemē. Porrunu dagpunktā beja jautojums par Reigas veiskupejas celšanu nu kopa. Springoviča nupitno persona beja tej, kas pivylka un saistija pi sevis omota bidrus; Jo ivaditajs dumu verziņs vinmar pisajeme spakā un goja plašumā.