Katoļu Dzeive
religiozi-sabidriskajs ilustrētājs menešroksts.
No 8. Augusts 1930. g. V. goda gojums.
Leiksnas dr. jauno baznica V. E. Arciv. A. Springoviča calta.
226
Jumprovas Marijas debesīs pajemšona.
Vyds vosorā, vysbogotokā ražas laikā laukus un dorzūs, svata Baznica atkloj gorigas ražas svatkus ar Jumprovas Marijas debesīs uzjemšonas jauku pimiņu. Augsti Slavato tod ir vyspilnigokajs un vysskaistokajs auglis Baznicas dorzā.
Ku svato liturgija atgodynoj šimūs svatkūs?
Vyspyrms Jumprovas Marijas novi; agrok šus svatkus sauce dormitio, - pausatio, t. i. myusu milos Kundzes atsavadišona. Ar sevišku patyku svata Baznica svinej svataju noves dinu, kai ju dzimšonas dinu myužigai svatlaimibai. Bet jej naizabeidze ar Jumprovas Marijas novi, jej aproksta Jos uzjemšonu debesīs un izgleznoj Diva Motes iišonu kai gaviles, kai uzvaras gojini. Isim vel vinu suli toļok; myusu svatki pimin myusu debesigas Motes kruņošonu par vysu svataju Kenini. Galigi svata Baznica vel dumoj par Jumprovas Marijas misigu uzjemšonu debesīs. Lai man byutu atļauts šeit ivadit, ku mote Klara Fey soka vinā nu sovom apdumošonom par Diva Motes uzjemšonu debesīs: ,,Kas ir Tej, kura isacele nu tuksneša, atsabalstidama uz sova Numiļoto? — Tys beja Marijas ceļš, Jej nagoja vina pate, Jej atsabalstija uz Numiļota. Vysa Jos dzeive, vysas Jos dumas un prots beja Viņā, ar Viņu, caur Viņu. Nivinā sovas dzeives breidī Jej nabeja bez Viņa, vyssirsnigok Jej beja ar Viņu savinota, Jej sekoja Numiļotam, uz kurini tikai Viņš goja, pat pa krista ceļu. Ja, pat kristā vel Jis beja Jos vinigajs atbolsts un pec Viņa debesīs kopšonas Marijas Sirds beja pi sova monta un Jos monts beja ar Ju leidz Jej, atsabalstidama uz Viņa, igoja debesīs, lai tur ar Viņu valdītu par vysu myužibu".
Marijas ceļš nu dryuma pasaules tuksneša augšā uz debesigu paradizi ir ari ceļš ikkotra nu mums. Bet kod mes gribam ar Ju kaidreiz svatlaimigi iit debesīs, tod mums vairok un vairok joatsabreivoj nu važom, kuras mums par daudz kaļ ar zemi. Mums otkon un otkon joteirej sovu sirdi nu graku traipim, lai ar Mariju izveidotu sovu misu un dveseli par Divam cinigu dzeivukli. Mums joizavairoj nu porokom ryupem par laicigom litom, lai ari myusu dveselei kaidreiz byutu augsto slava: ,,vysloboku daļu tu esi izvelejis, kura nu tevis natiks atjemta myužigi".
M. Anna Dominika n. n. B. J.
V. E. Arciveiskups Antonijs Springovičs kai Leiksnas draudzes pravests.
V. E. Springoviča vords ir ciši saistits ar Leiksnu, kur vinš beja pravests nu 1905.g. leidz leliniku utrreizejai nokšonai 1918. godā. Dveseļu Gona omota pildišona Leiksnas draudzē sastoda ivarojamu pusmu V. E. Springoviča dzeivē. Vysu šimā laikā pastrodotu un ari panoktu nav spējams atstostit un pinocigi talot. Un vyspori dveseļu gona dorbs nav talojams. Var atstostit orejus nutykumus, saskaitit paveiktus dorbus un atzeimet sasnagumus.
227
1920.-.1930.
Desmit godi ir porgojuši nu tos dinas, kad myusu Augstajs Ganitojs V. E. Arciveiskups Antonijs Springovičs sajetme apostolu pecnoceju varu Aglyunas Diva Motes baznicā. Jam Diva Apsaveršona uzticeja celt nu gruveklim senseneju Reigas Arciveiskupiju: eisā laikā daudz jaunas draudzes dybynotas, daudz jauni Diva nomi uzcalti, daudz jauni pristeri isveteti. Latvijas katoļu saime ir piauguse i skaitā, i gorigā spakā. Pasateikdami Divam par vysom želestibom, kaidas caur Augsto Ganitoja rukom asam sajamuši pacelsim sovus protus uz vysu želestibu Deveju un apsavinosim kupejā lyugšonā šimā 22. augustā par sovu augstoku gorigu Voduni un Tavu V. E. Arciveiskupu Antoniju Springoviču. Šej vesturisko dina uzmudynoja Latvijas katoļus uz jaunu dzeivi, bet jus Augstokajam Ganitojam deve apostolu pecnoceju spaku konsekracijas breidī. Lai dzeivoj myusu Augstajs Ganitojs Arciveiskups Antonijs ilgokus godus un lai laimīgi vadej ticigus pulkus pa pestešonas celim !
Redakcija.
Bet tyk nav vyss. Tys ir skelets, orpuse. Golvonajs ir gors, dveseļu gona nuskaņojums, nusadušona sovam pasaukumam, un uzticešona sovam dorbam. Man gribatus taišni nu šitos puses talot, cik tys ispejams, V. E. Springoviča dveseļu gona gaitas Leiksnas draudzē.
Atbildigo dveseļu gona omota uzlyukošona taišni nu šos puses beja tik ipatneja pravestam Springovičam, ka izalyka pidaret pi jo personibas.
Pyrms V. E. Springoviča atbraukšonas Leiksnas draudze dažā ziņā ir bejuse taida pat, kai daudzi cytas katoļu draudzes Latgolā, bet dažā ziņā nu cytom ir škeiruses. Tauta vyscauri beja ticiga, lelā apmarā divabailiga un vysumā na slykta. Bet šej Kunga dryvas numola nabeja ari bez sovim ipatnejim erškim. Suplok Diva barnim, suplok Diva valstibai labivin kupli beja isasakņojušas cylvaku vojibas, isarežgejušas citā mozgā un izveidojušas par verzini un parodumu, ku Jezus evangelijā medze saukt par pasauli. Šis pasauļa gors ar vysom sovom parodibom ir bejis izplaucis un atsateistijis Leiksnas draudzē laikam daudzi spylgtok, na kai kur cytur. Todeļ suplok prikšzeimigi kristigai dzeivei dažōs vitōs labi vin beja kupli piaugušas nužalojamas parodibas. Leiksnu nikaidā ziņā navareja piskaitit pi kokta - aizunes, vai numolas draudzem. Tauta pazyna dzeivi lelokā plašumā, jo lugi uz vysam pusem beja vaļā. Leiksnai kaimiņūs atsarun Daugavpils, Ilyukste, bet rubežōs Pohuļankas vasarnicas ar raibu mudžekli un pibraukušim visim.
228
Bez to draudzes ikšā ir vairokas biži apdzeivotas vitas. Leiksnas draudzē ir vairokas ,,slobodas" vai lelas sadžas, kur uz mozim zemes lapacišim pibyuvetas mojiņas, bet dzeivotoji, salašni nu vysim pogostim, ir tipiski proletariši. Ir ari pors sadžu daudzi moz pa 150 ustobu! Tai tod bizs cylvaku pyuliņs. Jo vel pibiļssim, ka tur pat beja ols bryuzis un odotu fabrika ar 200-300 strodniku, tod mums byus kautcik skaidra aina par Leiksnas draudzi. Ka taidā cylvaku bizuknī, kas atgodynoj misteņu, vai prikšpilsatu, cylvaku gora tymsos puses viglok un bižok izpauž uz orini un daboj spylgtoku izteiksmi, na kai kur cytur, tys ir pilnīgi saprutams.
Leiksnas vaco baznica un plebanija.
Oreji tautai beja gondreiž pilsatniku izskots un pajemini, bet ļuti lelā apmarā ari pilsetniku gors un navalamas paražas.
Nyu šimā mozajā pasaulitī beja jostrodoj prav. Springovičam. Kai dveseļu gonam jam beja josasateik un josasadur ar te dzeivojušu pasauļa barnu vojibom. Jis teiši namekleja sadursmiu un ceiņu. Kai eistajs dveseļu gons, Jis gribeja vysus piglauzt un apvinot Kristus ikšinēs pec s. Povula pimara. Jis mocija, sauce, porsorgoja, bore. Gonišonas dorbam prav. Springovičs nusadud ar vysu aizrautibu un šimā dorbā igulda vysas lelos prota un sirds spejas. Dorba lauks beja ļuti lels, jo pyrmūs godūs prav. Springovičs strodoj vins pats, pi tam apkolpodams Neicgaļa draudzi. Plašajs dorba lauks, dumotu, veicynoja darbinikam spakus un deve ispeju aptvert vysas dveseļu gona dorba nuzares.