iz dzīves
jeb, kā klājas Rēzeknes - Aglonas diecēzē
2009.11.26
Personāži.
Purva bridējs - es.
Padomju armijas Praporščiks ar lielu krustu uz vēdera - bīskaps Jānis Bulis.
Pielīdējs - Viļakas dekāns.
Vārna - Kupravas draudzes saimniece - pareizāk izsaimniekotāja.
Kā jau korķim pieklājas ir iespundēts citā šķirbā - pārcelts uz citu draudzi. Patreiz esmu nozīmēts uz Kupravas draudzi kā vikārs (palīgpriesteris) ar dzīves vietu Kupravā. Ļautiņi šeit ir atsaucīgi un neskatoties uz mazo draudzi šeit ir lieliski, vislielākais traucēklis ir Vārna, kas jauc gaisu, laikam, ka Pielīdēja uzdevumā, lai mani piespiestu aizrāpot pie Praporščika. Pielīdējs man jau visas ausis ir izžūžojis, ka Praporščiks gribot ar mani runāt, ko gan no viņa darbībām nu nekādi nevar konstatēt. Ar Praporščiku emu ticies Aglonā priesteru rekolekcijās un konferencēs, bet viņš vēlmi runāt nav izrādījis. Nominātu (nozīmējums uz draudzi) esmu saņēmis no ģenerālvikāra ar ģenerālvikāra parakstu, šādu iespēju bīskapi var izmantot gadījumos, ja ir kavēti izpildīt savu tiešo pienākumu - ir cietumā, slimi vai nespējīgi. Man izsniegtais nomināts ir parakstīts 2009. gada 14. augustā. Par šādu Praporščika rīcību esmu neizpratnē, jo es viņu sveiku un veselu redzēju Aglonā, vai šāda rīcība liecinātu par vēlmi ar mani runāt? Lai priesteris pārceltos jaunā vietā, parasti tiek dotas divas nedēļas, bet man tika iedota tikai viena, jo Praporščiks negribēja, lai es vēl maisītos viņam pa kājām viņa vizitācijas laikā Madalienas draudzē, tāpēc jau laikam Praporščiks mani arī nebija informējis un konsultējies ar mani par vizitācijas rīkošanas kārtību Madalienas draudzē, jo viņa plānos es jau biju citā vietā. Izskatās, ka tiek darīts viss, lai man radītu pēc iespējas lielākas neērtības. Daži piemēri: Kupravas draudzes ļautiņi nolēma mani apsveikt ar ierašanos viņu draudzē, kā jau parasti tika dāvināti ziedi un puķes podiņos. Vārnai esot pretenzijas pret kādiem draudzes locekļiem un tāpēc viņa man dāvināto puķi, kas bija nolikta pie altāra iznesa laukā uz lieveņa, es to ienesu atpakaļ baznīcā, bet viņa atkal nesa to laukā un tā kādu nakti bija salna, kas arī "nokoda" to puķi. Kā jau laukos dzīvojot cilvēki atnes dabas veltes. Vārna veselu spaini ar burkāniem iznesa laukā un nobāza zem sola, ko es pamanīju tikai ar novēlošnos, kad burkāni bija jau beigti. Pielīdējs Vārnai esot iestāstījis, ka vikārs ir pat zemāks par saimnieci - tāds štrunta izpalīdziņš. Vārna Pielīdējam pieborēja, ka taisīšot šķūnīti un garāžu štrunta vikāram. Tika nogrieztas desmit egles. Viena egle tika sagriezta bluķīšos. Vārna manā klātbūtnē bluķīšus sakrāmēja piekabē un aizveda uz mājām, vaicāju vai ir Pielīdēja t.i. dekāna atļauja, izrādās, ka nē. Šis raksts tapa tāpēc, ka es Pielīdējam teicu, lai viņš aizvāc Vārnu, jo Vārnas neaizvākšanas gadījumā es publicēšu rakstu internetā, bet viņš saka, ka Vārna viņam esot vajadzīga un ļoti noderīga.
pr. Felikss Šneveļs