iz dzīves

 

jeb, kā klājas Rēzeknes - Aglonas diecēzē

 
     
 

2010.12.10

2010. gada 5. decembrī Kupravas draudzes ticīgie vērsās pie manis ar lūgumu sasaukt draudzes komiteju, uz ko es atbildēju, ka man kā vikāram nav tādu tiesību un par to ir jāinformē dekāns, kas arī tika izdarīts. Draudze nosprieda, ka vajadzētu turpināt manis iesākto draudzes mājas remontu, ko biju uzsācis pateicoties manis personīgajiem iekrājumiem kuri nu ir izsīkuši. Par cik draudzei īpašumā ir mežs, draudzes locekļi man piedāvāja pārdot mežu un par iegūtajiem līdzekļiem turpināt remontu, uz ko es atbildēju, ka man kā vikāram nav tādu tiesību un ieteicu vērsties pie dekāna, savukārt dekāns atbildēja, ka jālūdz atļauja no bīskapa. 8. decembrī iebrauca dekāns un paziņoja, ka bīskaps Bulis nav piekritis, ka tiktu pārdots mežs (koki), lai gan pats kādā priesteru konferencē teica, lai priesteri remontējot, siltinot un būvējot jaunas draudzes mājas. Bīskaps Bulis rīkojas tieši tā, kā rakstīts šajā Svēto Rakstu fragmentā. ... bet kāds no jums viņiem teiktu: ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību, bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz? Jēk. 2.16. Pietam bīskapam Bulim nav jādod no savējā, bet gan tikai jāatļauj izmantot pašas draudzes īpašums.

 

 

Bīskaps Bulis perfekti zināja kādā stāvoklī ir Kupravas draudzes māja un baznīca, jo 2005. gadā bija apmeklējis Kupravas draudzi vizitācijas laikā. 2009. gada ziema bija ļoti auksta un nācās dikti kurināt cepli, pat trīs reizes dienā, bet temperatūra nepacēlās augstāk par + 10 grādiem pēc celsija, jo grīda veidota no nespundētiem dēļiem ar šķirbām pa kurām nepārtraukti iekšā plūda aukstums, bet logi bija graujošā stāvoklī. Ceplis neizturēja intensīvo kurināšanu un sāka pakāpeniski sabrukt.

 

Par cik apakšstāvā bija vairākas istabas ar augstiem griestiem un šķirbainām durvīm, nolēmu sākumā atremontēt augšstāva istabu, kurai bija zemāki griesti un līdz ar to būtu vieglāk piekurināt. Uz laiku nācās logus aizbāzt ar akmens vati, jo aukstums bija nepanesams.

 

Sākumā biju atremontējis sienas un griestus, jo nebiju iedomājies, ka caur grīdu var nākt iekšā aukstums.

 

Nu bija viena vieta, kur paglābties no aukstuma, bet gatavot pusdienas joprojām nācās apakšstāvā, kur temperatūru pie visas gribēšanas nevarēja pacelt augstāk par tiem desmit grādiem, kā arī nebija vietas kur pieņemt draudzes locekļus.

 

Pirmkārt nolēmu uzstādīt tādu apkures sistēmu, kas panestu intensīvu kurināšanu, tāpēc izšķīros demontēt cepli, kas jau bija sabrukšanas stadijā un uzstādīt čuguna kamīnu.

 

Kad tika uzstādīts kamīns varēja intensīvi kurināt un veikt iekšdarbus.

 

Kamīns deva tik daudz siltuma, ka varēja droši ķerties pie logu nomaiņas.

 

Logi bija tik stipri satrunējuši, ka juka ārā tikko tos pakužinot.

 

2009. gada ziema.

 

Pieņemamā istaba.

 

Pieņemamajā istabā atlika paveikt apdares darbus,

 

bet citās istabās vēl jāveic siltināšana.

 

Visbeidzot ūdens šeit ir daudz labāks nekā izslavētajā Līksnas akā, ja to izfiltrē.

pr. Felikss Šneveļs

 

© 2010 Pax vobis