|
Kristus nāves un augšāmcelšanās liecinieks. |
 |
| |
|
|
| |
20. gadsimta 30. gadu pētījumi, kurus izdarīja Pols Vinjons un A. Lagrans, atklāja, ka līķauts nav nekāds mākslas darbs, bet gan ir dabisks, ar mums vēl nezināmu metodi izveidots negatīvs attēls, ka nekādu krāsvielu uz tā nav un ka auduma struktūra pilnīgi atbilst tiem zināmajiem audumiem, kuri tika atrasti Pompejā un Sīrijā.
|
|
|
| |
Šie secinājumi vēl vairāk pastiprināja interesi par šo neparasto relikviju. Tāpēc pāvests Pāvils VI 1973. gadā aicināja zinātniekus to sevišķi rūpīgi izpētīt.
|
|
| |
1977. gadā NASA kosmiskās reljeffotogrāfijas meistari Dž. Džeksons un E. Džampers nodemonstrēja iegūtos līķauta telpiskos uzņēmumus, kuri neapgāžami pierādīja, ka uz tā esošais attēla nospiedums nav radies no plakanas virsmas, bet gan no telpiska ķermeņa.
1978. gadā NASA inženieri "restaurē" Kristus seju.
|
|
|
| |
Uz līķauta ir fiksējusies harmoniski veidota kaila, muskuļaina, 1,78 m gara, apmēram 30-35 gadus veca un ap 79 kg smaga vīrieša figūra, kas ir bijis zvēriski šaustīts un piekalts krustā. Visā ķermenī ir vērojamas "miroņa stinguma" pazīmes, bet nav nekādu trūdēšanas pēdu. Seja (pēc izskata atbilst ebreju vai semītu tipam), neraugoties uz to, ka uz tās ir redzamas sitienu un asins notecējumu pēdas, izstaro mieru un cēlumu. Viens no sitieniem ir deformējis labo aci, bet ar otru ir lauzti deguna skrimšļi.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1978. gadā tiek uzsākts Kristus līķauta zinātniski pētnieciskais projekts STURP (The Shroud of Turin Research Project)
Pie darba ķeras 40 dažādu ticību un pārliecību eksperti, kas pavada piecas intensīvas pētniecības dienas.
Ir izveidojusies vesela nozare "Sindonoloģija", kas paiet no grieķu vārda
sindon.
|
|
|
|
Mirušajam ir gari, viļņaini mati, samērā šaura seja, tievs deguns, īsa, divās daļās sadalījusies bārda, kuras daļa ir izrauta. Uz galvas ir redzamas ērkšķu vainaga pēdas, kas bija sapīts nevis stīpas (kā tas parasti tiek tēlots gleznās), bet gan cepures veidā. |
|
|
|
Rokas ir caurdurtas nevis delnās, bet gan pirms delnas pamata.
|
|
|
|
Kājas bija saliktas viena uz otras (labā uz kreisās, kreisās kājas ceļgals stipri bojāts) un caurdurtas ar vienu naglu, kura bija izgājusi starp otro un trešo pēdas kaulu.
|
|
|
|
Krūšu kurvja labajā pusē, starp piekto un sesto ribu, ar romiešu šķēpu ir durta brūce, kuras izmērs ir 4,5 cm x 1,5 cm (sal. Jņ 19, 34). Vēders nedaudz uzpūsts, kas norāda, ka ir miris no elpas trūkuma, kā tas parasti notiek ar krustā sistajiem.
|
|
|
|
Viss ķermenis ir klāts ar romiešu pātagu, kuru galos ir bijuši piesieti metāla "kauliņi", cirstām brūcēm un švīkām. Brūču izvietojums liecina, ka mirušo šaustīja divi dažāda auguma cilvēki, kuri izdarīja apmēram 120 sitienu.
|
|
|
|
Pie apbedīšanas viņa galva virs līķauta ir bijusi vēl papildus aptīta ar audeklu (sal. Jņ 20, 8). īsi sakot, uz līķauta esošais attēls pilnīgi līdz sīkumiem atbilst tajos laikos pielietotās krustā sišanas praksei un Pestītāja ciešanu aprakstam.
|
|
|
