Kristus nāves un augšāmcelšanās liecinieks.
Par šo neparasto relikviju (audeklu, kura izmērs ir 4,34 m x 1,1 m) neviens īpaši neinteresējās, bet 1898. gadā, kad itāļu fotogrāfs Pijs Sekondo to nofotografēja, tai uzmanību pievērsa visa pasaule. Pijs, paskatījies uz attīstīto negatīvu, jutās līdz sirds dziļumiem pārsteigts, jo likumsakarīgi gaidītā negatīvā attēla vietā viņš ieraudzīja pozitīvo attēlu, kas stipri atgādināja Pestītāja vēsturiskās svētbildes.
Mums ir iespēja aplūkot fotoaparātu, ar ko tika veikts šis unikālais foto.
Un lūk ko Sekondo Pio ieraudzīja attīstot foto negatīvu.
Mūsdienās nofotogrāfēts Kristus līķauts izskatās šādi.
Arī pēc daudziem gadsimtiem mēs varam ielūkoties Pestītāja sejā.
Nedaudz teorijas par to, kā tika fotografēts.
Mūsdienās cilvēki jau paspējuši pierast pie digitālajām foto kamerām un tas nozīmē, ka jāzina tikai to, kuru pogu spiest.
Sekondo Pia izmantoja masīvu kasti, kuras vienā galā bija objektīvs, bet otrā pusē matēts stikls. Uz matētā stikla ar "kājām gaisā" varēja redzēt fotogrāfejāmo objektu, kad objekts tika iekadrēts, matētā stikla vietā tika ievietota foto plate, tad fotogrāfs no objektīva noņēma vāciņu un izgaismoja foto plati. Vēlāk foto plati attīstīja, fiksēja un kaltēja, tā tika iegūts foto negatīvs, t.i. tikai puse no darba. Lai iegūtu fotogrāfiju, foto plati lika virsū uz foto papīra to izgaismoja un tad sekoja fotogrāfijas attīstīšana, fiksēšana un kaltēšana.
Turīnas līķautu var saukt par Jēzus "foto negatīvu", jo uz audekla Jēzus attēls ir izveidojies kā negatīvs, tieši tāpēc pēc tam, kad Sekondo savā foto laboratorijā apstrādāja foto plati, viņš ieraudzīja Jēzus tēlu pozitīvā.
Sekondo Pia (Secondo Pia)
Turīnas līķauts - pozitīvs un negatīvs.
