Kristīgs viedoklis par evolūciju.
milži
Savulaik uz Zemes dzīvoja milži. Amerikas lauva bija trīs reizes lielāks nekā pašreiz dzīvojošais Āfrikas lauva, leoparda zobi salīdzinājumā ar zobenzobu tīģera ilkņiem liekas pavisam niecīgi, kas sasniedza līdz pat 20 cm garumā, bet īspurnis lācis, kura svars sniedzās līdz pat 900 kg bija krietni pārāks par mūsdienu grizli lāci.Savulaik uz Zemes dzīvoja milži. Amerikas lauva bija trīs reizes lielāks nekā pašreiz dzīvojošais Āfrikas lauva, leoparda zobi salīdzinājumā ar zobenzobu tīģera ilkņiem liekas pavisam niecīgi, kas sasniedza līdz pat 20 cm garumā, bet īspurnis lācis, kura svars sniedzās līdz pat 900 kg bija krietni pārāks par mūsdienu grizli lāci.Savulaik uz Zemes dzīvoja milži. Amerikas lauva bija trīs reizes lielāks nekā pašreiz dzīvojošais Āfrikas lauva, leoparda zobi salīdzinājumā ar zobenzobu tīģera ilkņiem liekas pavisam niecīgi, kas sasniedza līdz pat 20 cm garumā, bet īspurnis lācis, kura svars sniedzās līdz pat 900 kg bija krietni pārāks par mūsdienu grizli lāci.
To laiku putni arī neatpalika savā augumā. Teratorna (Teratornis merriami) spārnu izpletums varēja sasniegt 4,5 metri. Teratorns bija lielizmēra maitas putns.
Kolumbijas mamuts bija lielāks par savu ziemeļu radinieku spalvaino mamutu un tā svars sasniedza 10 tonnas. Evolucionāra dogmatisma piesātinātie "zinātnieki" nevar izprast, kā cilvēks varēja nogalināt tādu dzīvnieku kā mamuts un vēlāk saglabāt medījumu no nelūgtajiem viesiem: teratorna, zobenzobu tīģera un citiem plēsējiem un maitēdājiem. Pētot mamuta kaulus tika atklāts, ka tie tika nogalināti ar ieroču palīdzību, tātad tos nogalināja cilvēks. Problēma pastāv tajā, ka cilvēku evolucionisti iztēlojas, kā neliela auguma šimpanzveidīgu būtni.
Pētnieki nolēma atveidot divu izmirušu dzīvnieku mehāniskās versijas, kuru muskuļu spēku aizstāja ar pneimatiskajiem cilindriem, kas atbilstu šo dzīvnieku muskuļu spēkam.
Ja gatavojies nomedīt mamutu, tad jāatceras, ka ir nepieciešams caurdurt sirdi vai arī plaušas, bet tās mamutam atrodas priekšpusē, ko aizsargā gan snuķis, gan garie ilkņi.
Sākumā tiek aprēķināts cik svērtu viens mamuta kakla muskulis un tas izrādās 400 kg. un šādi muskuļi ir kakla abās pusēs. Ar šo muskuļu palīdzību mamuts kustināja galvu un kopā ar to savus trīs metrus garos ilkņus.
Uzstādot tikai pusi no aprēķinātās mamuta jaudas kaskadierus jau pārņēma uztraukums, bet tuvojoties pilnai jaudai daži kaskadieri atteicās turpināt, jo sajuta kā asins no paātrinājuma iesit smadzenēs, pietam jāņem vērā, ka kaskadieri vēl neizbaudīja visu mamuta spēku, jo jau atradās uz ilkņa un nesaņēma sitienu, bet izbaudīja, tikai metienu.
Cilvēkiem, vai kā evolucionistiem patīk apsaukāt tos par cilvēkveidīgajiem, būtu lielas grūtības baudīt tikko nokauta mamuta steiku, jo nekavējoties sarastos gan briesmīgie vilki, gan citi maitas cienītāji, starp kuriem būtu arī teratorns. Teratorns bija lielāks par 30% par mūsdienu vislielāko ērgli.
Teratorns līdzīgi mūsdienu maitas putniem savus konkurentus atbaidīja gan ar knābi, gan ar izplestajiem spārniem. Pateicoties tam, ka teratornam bija ļoti lieli spārni, tos vicinot spārna gals kustējās ar ātrumu 14 - 15 km/h. Tikpat lielu sitienu veido 1,5 kg smags āmurs, kas pārvietojas ar ātrumu 150 km/h, ko pat grūti iedomāties.
Evolucionāri ieciklētie pētnieki nekādi nevar saprast, kā maza auguma pus cilvēki varēja nogalināt mamutu. Kļūda pastāv tajā faktā, ka evolucionisti negrib atzīt, ka arī cilvēks savulaik nav bijis nekāds mazais, bet gan krietni lielāks un tāpēc spējīgs medīt tik lielus no mūsu viedokļa dzīvniekus.
Lai gan evolucionisti kautrīgi atzīst, ka neandertālieša tēls bijis izkropļots, tomēr nesteidzas pilnībā atzīt patiesību. Šai video fragmentā redzams, ka neandertālietis tiek attēlots mazāks un ar dumjāku sejas izskatu.
2000. gada ilustrētajā enciklopēdijā tiek atzīts, ka neandertālieša galvaskauss ir nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam, "aizmirstot" pateikt par cik lielāks un protams "piemirst" pateikt, ka arī augumā neandertālietis ir krietni lielāks nekā mūsdienu cilvēks. Neandertālietis par mūsdienu cilvēku ir lielāks par 15% un jāatzīmē, ka cilvēki ir bijuši vēl lielāki, ko evolucionisti kautrīgi noklus.
Lingvists Sanno uz divām no četrām tabuliņām atklāja teikumus, kas saturēja vārdu milzis. Šīs tabuliņas liecina, ka Sardīnijā dzīvoja gigantiska auguma cilvēki. Tiek uzskatīts, ka šie giganti bija semīti, kas atceļojuši no Sīrijas.
Otra gigantu rase tika saukta par šardana. Senie raksti stāsta, ka šie giganti tika pieaicināti, kā algotņi, kas karoja dažādos karaspēkos. Ēģipte un citas valstis viņiem maksāja par piedalīšanos karā. Pastāv pieņēmums, ka Ramzess II viņus nolīga, kā personīgos miesassargus. Stāsti par gigantiem laika ziņā sakrīt ar megalītiskajām celtnēm.
Itāļu cienījama zobārsta Enriko Mankas (Enrico Manca) rokās nonāca žokļa fragments ar trīs zobiem. Zobārsts savas prakses laikā ir redzējis ļoti daudz zobu, bet nekā tamlīdzīga. Dr. Manka atzina, ka tie ir pilnīgi noteikti cilvēka zobi, vienīgi, kas viņu pārsteidza, tas bija šo zobu izmērs. Parasts cilvēka zobs ir 20 - 25 mm liels, bet šie 30 un 35 mm lieli. Doktors Manka atgriež žokļa fragmentu Marčello, bet viņš šo atradumu uzticēja Kaljari (Cagliari) universitātei, lai noskaidrotu atraduma vecumu. Pēc daudziem mēnešiem universitāte sazinājās ar īpašnieku un paziņoja, ka viņiem uzticētais žokļa fragments ir pazudis.
Jau 19. gadsimtā zinātnieki ir atraduši cilvēku skeletus, kas augumā bija vairāk kā divu metru garumā. Kurgānā ko pētīja Smitsona institūts 1883. g. novembrī tika atklāti milži, kuru augums bija pat 2,5 metri. Ap 1920. gadu tika ieviesta noklusēšanas politika attiecībā uz milžu skeletiem, jo agrāk par to zinātnieki no Smitsona institūta rakstīja.