Lielais sprādziens - Lielais blefs
Evolucionisti saka, ka 13,7 miljardi gadu atpakaļ viss pašreiz eksistējošais visums bija koncentrēts ļoti mazā 'punktā'. Sekundes miljardajā daļā visums izpletās no maza 'punkta' vairāku miljardu kilometru rādiusā. No fizikas zinām, ka nekas nespēj pārsniegt gaismas ātrumu, kas ir 300 tūkstoši kilometri sekundē. Ja pieņem, ka no šī 'punkta' izlido subatomu daļiņas ar gaismas ātrumu, tad tikai viena miljarda (1000000000 jeb 109) km pārvarēšanai paietu 3333,33 sekundes, jebšu 55,56 minūtes, bet ja saka, ka tie ir vairāki miljardi kilometri, tad pieņemsim, ka tie ir vismaz trīs miljardi km, jo pretējā gadījumā lietotu vārdu divi vai arī pārs miljardi km, tad sanāktu 166,6665 minūtes, kas jau būtu 2 stundas un apmēram 47 minūtes. Ja nu tomēr ietiepjas un pastāv uz savu un saka, ka sekundes miljardajā daļā visums izpletās no maza 'punkta' vairāku miljardu kilometru rādiusā, tad sanāk, ka šīs subatomu daļiņas pārvietojās ar ātrumu, kas gaismas ātrumu pārsniedz 10 triljoni reižu (1 triljons 1000000000000 jeb 1012). Šādi domājot varam droši pasūtīt Einšteinu uz poda un paziņot, ka gaismas ātrums nav nekāda robeža, tāpēc jaunā elementārdaļiņa sauksies darvīnijs. Iepazīstieties ar visuma pamatu, pamatu pašu sīkāko elementārdaļiņu darvīniju, kuras ātrums ir 3333330000000000 kilometri sekundē jebšu 3,33 kvadriljoni km sekundē. Piesprādzējieties kungi un dāmas, Evolūcija rullē.
Ir grūti iedomāties, ka viss visums bija saspiests 'punktā', kas mazāks par kniepadatas galviņu, kā evolucionisti apgalvo, ka viss visums nebija lielāks par protonu atoma iekšienē. Protons ir 0,000000000000001 metrus liels jeb vēl to var pierakstīt šādi 10-15m.
Evolucionisti saka, ka 300 tūkstoši gadu pēc Lielā sprādziena sāka veidoties pirmie atomi, vēl pēc 200 miljoniem radās pirmās zvaigznes, bet pēc 500 miljoniem gadu sāka veidoties pirmās galaktikas.
Zemes orbītā tika uzstādīts teleskops Swift, kas 2009. gada 29. aprīlī atklāja zvaigzni, kas no zemes atrodas 13,14 miljardi gaismas gadu attālumā. Tai brīdī zvaigzne beidza savu dzīvi, paziņojot par savu nāvi ar ļoti spilgtu uzliesmojumu.
Atcerēsimies, ka astronomi līdz šim teica, ka zvaigžņu mūžs ir vairāki miljardi gadu, bet 13,7-13,14=0,56 miljardi jeb 560 miljoni gadu no Lielā sprādziena, kas priekš zvaigznes mūža būtu galīgi maz. Ak jā atgriezīsimies pie iepriekšējā video, kur teikts, ka pirmās zvaigznes sāka veidoties 200 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena, bet šī jau paspēja izveidoties un nodzīvot savu mūžu (360 miljoni gadu). Izskatās, ka evolucionistiem ar tiem cipariem galīgi neiet. Vēl lielāku traģismu ienes fakts, ka ar Habla teleskopa palīdzību iegūtie dati liecina par lielas galaktikas eksistenci, neilgi pēc iedomātā Lielā sprādziena. Saskaņā ar evolucionistu aprēķiniem 12,9 miljardi gadu atpakaļ jau eksistēja galaktika, kuras izmērs ir piecas reizes lielāks nekā pieļauj viņu teorija, bet galaktika sastāv no simtiem miljardu zvaigžņu.
Evolucionisti saka, ka visums izplešas un galaktikas attālinās viena no otras, bet atkal no otras puses zinām, ka galaktiku centros ir melnie caurumi, kas pēc teorijas ir izveidojušies no milzīgām mirstošajām zvaigznēm. Problēma pastāv tanī, ka masīvai zvaigznei uzsprāgstot veidojas neparasti spēcīgs triecienvilnis, kas 'aizpūš' kosmosā prom no mirstošās zvaigznes visu matēriju un tāpēc tai nav no kā veidot galaktiku. Matērija virzās prom no sprādziena epicentra, kas izslēdz iespēju veidoties galaktikai, lai izveidotos galaktika būtu jāpieļauj mirušās zvaigznes pārvietošanās ne vis lineāri pa vektoru, kas virzīts no Lielā sprādziena epicentra, bet perpendikulāri šim Lielā sprādziena vektoram, kas nav iespējams. Lielais sprādziens izslēdz pat teorētisku zvaigžņu un galaktiku veidošanos šādā veidā, tāpēc būs vien jāpiekrīt, ka visumu ir radījis Dievs.
Ja pieļauj domu, ka Lielais sprādziens patiešām ir bijis, tad nākas sastapties vēl ar kādu problēmu, kas noteikti būtu radusies šai gadījumā. Šī nepārvaramā problēma kļūtu antimatērija. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados zinātnieki izteica domu: 'Ja eksistē matērija, tad iespējams eksistē arī antimatērija.' Un tā mūsdienās tas vairs nav pieņēmums, jo antimatēriju var ģenerēt elementārdaļiņu paātrinātajā, ko tauta labāk pazīst, kā kolaideri.
Problēma pastāv tajā, ka matērija vispār pastāv, jo ja pieņem, ka Lielais sprādziens ir bijis, tad paliek atklāts jautājums, kāpēc vispār eksistē visums, jo Lielā sprādziena laikā saskaņā ar aprēķiniem rastos vienāds daudzums matērijas un antimatērijas, kas saskaroties viena ar otru pašiznīcinātos un tāds visums, kādu to mēs redzam esam nemaz neeksistētu. Paliek atklāts jautājums, kāpēc matērija ir, bet antimatērijas nav un atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša, tāpēc, ka visums radās ne vis Lielā sprādziena laikā, bet tāpēc, ka to ir radījis Dievs. Evolucionisti raugās un brīnās, kāpēc pasaule vispār eksistē.
Evolucionisti skatīdamies acīs saka, ka visums radās no nekā, jo pirms Lielā sprādziena nebija absolūti nekā. Tā gan ir riktīga 'zinātne', kas var pateikt, ka viss visums ar miljardiem galaktiku, planētu un zvaigžņu tajās ir radies no nekā, bez kāda iemesla un pats no sevis, lai tādu apgalvotu jābūt labi pilnā. Runājot ar evolucionistiem jāaizmirst par loģiku un saprātu, jo tieši to evolucionisti noliedz, viņi noliedz Dievu, kas ir vienīgais iemesls šai pasaulei, jo tā ir radīta pēc Viņa gribas.
