nedzīvā matērija
Pa ceļu gāja divi cilvēki, viens bija evolūcijas piekritējs, bet otrs ticīgais, viņi diskutēja par pasaules rasšanos un tai brīdī viņi uzgāja zemē gulošu vecmodīgu, ķēdē iekārtu pulksteni, evolūcijas piekritējs pacēla pulksteni un atvēris vāku saka: 'Ir gan bijis labs meistars.' Uz ko ticīgais atbildējis: 'Lūk, tu nepieļauj domu, ka šis pulkstenis būtu pats no sevis radies un runā par meistaru, kāpēc tad pieļauj domu, ka nesamērojami sarežģītāks mehānisms - visums ar planētām un zvaigznēm, komētām un citiem debesu ķermeņiem varēja rasties nejauši.'
Un kāpēc gan nē, vai miljardu gadu laikā nevarētu rasties vismaz kāda skrūvīte, kāds zobratiņš, nu labi, labi kaut vai nagla, tāda elementa kā Fe - ferrum, dzelzs rūdā cik uziet.
Līdz zināmam laikam priekšstats par matērijas uzbūvi bija samērā vienkāršs, cilvēki pazina ātomu, kā matērijas nedalāmu pamatu, bet izrādījās daudz sarežģītāk. Zinātnieki atklāja neitronus, protonus, leptonus, kvarkus u.t.t. un sliecas domāt, ka tas vēl nav viss, jo elementārdaliņai vajadzētu būt patiešām vienkāršai un nedalāmai. Elektroni riņķo apkārt kodolam, vai kāds ir jautājis, kāpēc viņi to dara, kas iekustināja šo smalko mehānismu, vai Lielais sprādziens? Vai ātombumabai, ūdeneņraža bumbai sprāgstot vairojas kārtība vai nekārtība?
Jāatzīst, ka jebkura nekontrolēta enerģija nes postu. Cilvēki ir iemācījušies iegrožot ātomenerģiju - tā ražo elektrību, bet tik un tā pastāv ļoti liela problēma, kur likt radioaktīvos atkritumus, vai aizgrūzt uz kādu banānu republiku - tādu kā Latvija.
Mēs paši esam liecinieki tam, ka jauna automašīna ar laiku pārvēršas par lūžņu kaudzi, jauns cilvēks noveco u.t.t. Visi enerģijas veidi reducējas uz siltumu, kas nepielūdzami izplēn. Sveicot dzimšanas dienā bieži vien tiek vēlēts saules mūžs, jo salīdzinot ar cilvēka dzīvi virs zemes saules mūžs liekas neaptverams, bet tas tā nav. Saule ir liela, bet ne bezgalīga, tāpēc pienāks laiks, kad saules enerģija būs izsmelta un iestāsies siltuma nāve, tieši tāds pats process notiek visā visumā. Izšautu pulveri neviens nevar savākt un vēlreiz izšaut, mēs nevaram automašīnai pie izpūtēja piemontēt kādu trauku, savākt visu un atkal ieliet bākā un braukt tālāk. Izsenis cilvēki ir sapņojuši par mūžīgo dzinēju, bet fizika mums māca, ka tas nav iespējams.
Varat aplūkot divus mūžīgā dzinēja modeļus, viens pavisam vienkāršs, otrs daudz sarežģītāks, bet iznākums viens un tas pats, tie nenodrošina enerģijas atjaunošanos.
Arī visums reizi izsmels visu enerģiju, kas tajā ir ielikts un būs pasaules beigas.
Lai izskaidrotu esamības pirmssākumus, Aristotelis radīja mācību, ko nosauca par metafiziku. Viņš pamatoja materiālās pasaules pastāvēšanu ar sekojošiem apsvērumiem: katru lietu kaut kas veido. Matērija ir kaut kādā veidā organizēta. Formas un matērijas mijiedarbībā forma vienmēr ir aktīva, matērija pasīva. Katras lietas kustības avots atrodas ārpus šīs lietas. Par mijiedarbības un kustības pirmcēloni Aristotelis izvirzīja Dievu. Dievs ir visu lietu kustinātājs un mūžīgais dzinējs. Tas kustina arī laiku, kas nepārtraukti plūst. Pati pilnība var būt tikai Dievs. Virzība ir cēloņsakarīga. Aristoteli pamatoti dēvē par Eiropas zinātņu tēvu, jo ļoti daudzi jēdzieni, kurus plaši lieto sabiedrībā ir viņa radīti un skaidroti. Aristoteli interesēja pasaules izziņas procesi un jautājums, kā viss ir radies. Par visa esošā pamatu filozofs nosauca pirmmatēriju, kas ir nenoteikta, bezformīga.
Aristotelis (grieķu: Αριστοτέλης Aristotelēs dzimis 384. gadā pirms Kristus, miris 322. gadā) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Pasaule - matērija nav pašpietiekama, tās eksistenci nav iespējams izskaidrot ar pašu matēriju, jo tā varēja nebūt un tas būtu saprotami, bet tās eksistence norāda uz Radītāju.
© 2021 Pax vobis