maska
Atcerēsimies, kā sākās 'pandēmija'! Sākumā ārsti un speciālisti teica, ka maska neaizsargā no vīrusa, bet to ieteicams nēsāt tiem, kas ir saslimuši vai ir aizdomas, ka tādi varētu būt, lai mazinātu vīrusa izplatību ar airsola - pilienu palīdzību. Tad tika ieteikts publikās vietās degunu un muti aizsegt ar šalli vai jakas krāgu, ja tā ir pietiekami liela, bet veikalniekus noslēpa aiz stikla širmīša. Vēl mazliet vēlāk tika par pienākumu uzlikts sabiedriskās vietās lietot masku. Iegāju toreiz es veikalā nosedzis muti un degunu ar dubultīgi salocītu šalli un pie kases man tika jautāts vai man ir maska un piedāvāja turpat pie kases nopirkt masku, ko es arī izdarīju, jo pretējā gadījumā kasiere būtu atteikusies mani apkalpot. Mana šalle vienā kārtā bija vismaz piecas reizes biezāka nekā maska, tātad dubultā tā bija vismaz 10x biezāka un aizsargāja daudz labāk par masku, kas nepiegūla pie sejas - varēja just, ka ir brīvs virs deguna un abās pusēs uz vaigiem. Vai tās bija rūpes par manu vai kāda cita veselību vai kā saka: 'Nekā personīga, bizness paliek bizness.'
Maskas piespiedu lietošana veselam cilvēkam ir bezjēdzīga, ja ne kaitīga, jo gaiss pārvietojas tai vietā kur ir mazāka pretestība, t.i. pa spraugām. Dažs labs nēsā to lupatu, lai būtu siltāks degunam. Reāli no vīrusa var aizsargāt tikai gāzmaska un pietam ne kura katra, bet specializēta, tāda, kas domāta aizsardzībai pret bioloģiskiem ieročiem. Šai gadījumā nederēs nedz gāzmaska, kas aprīkota ar filtru pret ķīmiskām vielām, nedz pret radiāciju, nedz kāda cita. Skatīt vairāk par gāzmasku specifikāciju.
Tipiska padomju laika gāzmaska.
Mūsdienu gāzmaska.
Pastāv universālie filtri, tā teikt katram gadījumam, bet to lietošanas ilgums ir maksimums divas stundas, jo šādā filtrā ir sakombinēti visi iespējamie filtri, tāpēc , lai tas neaizņemtu daudz vietas, šie filtri ir ļoti plāni. Jāatceras, kas šāda filtra darbības laiks jāsāk skaitīt no tā brīža, kad tiek noņemts filtra aizbāznis. Pēc divām stundām šāda gāzmaska aizsargās tikai pret putekļiem.
Mēs esam spiesti nēsāt lupatu uz mutes un nemaz nepadomājam, ka acis mums ir neaizsargātas. Kurš ir izrēķinājis cik reizes minūtē mēs mirkšķinām un savācam no apkārtējās vides mikroskopiskos pilienus, cilvēka un dzīvnieku ādas daļiņas, kas pilnas ar miljoniem baktēriju un vīrusu?
pr. Felikss Šneveļs
