Policijas patvaļa.
deviņdesmito gadu situācijas analīze
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados valda totāls tiesiskuma nihilisms, plaukst un zeļ rekets, policisti uniformās ar trafarētām dienesta automašīnām apstādina lielos kraviniekus "dokumentu pārbaudei", bet veiklie puikas treņiņtērpos un skūtām galvām iztukšo kravas automobīļus. Kravinieku šoferīšus labākajā gadījumā piesien pie koka, bet sliktākajā nogalina par pretošanos "likumīgajām policijas prasībām" un tie ir tikai ziediņi. Latvijas valdība drātē tautu, kā tas geju lobijam pienākas un zog jau miljonus, kāpēc neatļaut mazākiem gariņiem arī mazliet piepelnīties, kas salīdzinājumā ar miljoniem tāds sīkums vien ir.
Jaunākā paaudze kaut ko miglaini ir dzirdējusi par banku "Baltija", kas bija tikai viena no daudzajām shēmām, kā čakarēt lētticīgo tautu, kurai vēl bija iespaids par padomju banku ar teicienu "kā bankā". Bija tāda banka "Olimpija", kas solīja 150%, loģiski, ka tā arī ļoti ātri aizgāja pa burbuli, ievāca naudu un pasludināja bankrotu tādējādi daudzus atstājot ar garu degunu (Buratīno). Banku "Baltija" tauta atcerās labāk, jo tai bija labāk izstrādāta krāpšanas shēma un pietam to tiešā veidā lobēja toreizējais Ministru Prezidents Māris Gailis, tā kā bija nodrošināts kvalitatīvs "jumts". Sākumā tie solīja 100% tad ar laiku 90% un tā tālāk, vārdu sakot bija labāk izplānota cilvēku piesaistīšana un spēja kādam arī atmakāt tos procentus, kas savukārt veica īsti neapzinoties "reklamētāja" uzdevumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzi tika pierunāti neizņemt (nopelnīsi vēl) naudu līdz ar ko arī neradās problēmas ar likviditāti. Cilvēks noslēdz līgumu uz ilgu laiku un priecājās par to, ka aug viņa naudiņa. Der atcerēties kaut vai bankas "Olimpija" reklāmu: Buratīno nes savus piecus dālderus uz muļķu zemi un tur tos arī aprok, iznākumu mēs zinām, ka šī naudiņa no Buratīno tika izkrāpta. Neskatoties uz to daudzi līdzīgi Buratīno devās uz šīm bankām, vēlāk Vilis Krištopāns (bija tāds Latvijas Ceļā) Latviju nosauc par muļķu zemi un ne bez pamata. Dažs labs izteicās saudzīgāk:"Lielo iespēju zeme."
Jautāsiet:"Kur tad ir valdības vaina"
Einārs Repše toreiz bija Latvijas Bankas prezidents, kas izsniedza licenzes (protams ne jau par velti) banku darbībai, kā arī uzraudzīja tās. Es vēl piekristu apgalvojumam, ka toreizējais ministru prezidents Māris Gailis bija totāls profāns banku un finansu sektorā, bet ne finanses studējošais LB prezidents Einārs Repše. Cik tad tuvredzīgam jābūt, lai nesaprastu, ka 150%, 100% un kaut vai 50% solīšana ir vistīrākais blefs un no ekonomiskā viedokļa nu nekādi nav iespējams. Šie lielie procenti vien daiļrunīgi atklāj šo banku dibinātāju īstos nolūkus. Repšes iebildumi, ka kādi tur ārzemju eksperti nekādas briesmas nav pamanījuši līdzinās mēģinājumam pliku milzi noslēpt aiz mazas lapas.
No teiktā izskatās, ka LB prezidents Einārs Repše toreiz dzīvoja mucā un kāds viņu ir barojis pa spundi, ja jau viņš neko nedzirdēja, ka "Olimpijas" un "Auseklīši" iet uz grunti un tas viņu nemaz nedarīja tramīgu. Repše taisnojas, ka viņš nav varējis iespaidot situāciju, kam es nepiekrītu, jo ja viņam būtu kaut nedaudz sirdsapziņas viņš izietu un pateiktu:"Neuzticieties nevienai bankai, kas sola vairāk par 10%, jo šie lielie procenti vienkārši nav ekonomiski pamatojami, kā vienīgi ar krāpšanu." Lai Repše nosauc kaut vienu veiksmīgi darbojošos banku, kas solījusi 50% un vairāk. Repše var izvēlēties vienu no diviem apzīmējumuiem - totāls stulbenis vai arī filigrāns blēdis. Kur lai banka iegulda naudu, lai varētu paša nopelnīt un vēl klientam iedot 150%. Vienīgais kur varētu tā uzvārīties ir Afganistānā narkotiku tirgū, ja no zemniekiem kilogramu "preces" nopērk pa pieci US$, bet Eiropā pārdod par vairākiem desmitiem tūkstošu, bet Lavijai šāds biznesiņš nespīd un arī nespīdēja, jo pārāk niecīga tā valstiņa un vietu tur ir ieņēmuši lielāki dūži.
Tad jau mani 541 Ls ir tikai tāda niecīga nodeva tam laikam. Tā teikt:"Nav ko uztraukties, citiem bija vēl sūdīgāk."
