Līksnas draudze

	Līksnas pamatskola Līksnas baznīca ar bērna acīm

	Baznīca – tikšanās ar Dievu. Pasaulē ir ļoti daudz baznīcu. Uz tām lūgties dodas dažādu tautību un ticību cilvēki. Šie cilvēki baznīcās lūdz Dievu, rod spēkus tālākai dzīvei. Šeit, Līksnā, atrodas 1912. gadā neogotikas stilā celtā Līksnas baznīca. Tā ir ļoti skaista, celta no sarkaniem ķieģeļiem. Baznīcas iekšieni rotā greznas svētbildes. Līksnas baznīcā atrodas milzīgas ērģeles. Katru svētdienu tās tiek darbinātas, jo notiek svētā Mise. Baznīcā dzied divi kori. Viens ir bērnu koris, kurā dziedu arī es, otrs ir koris, kurā dzied pieaugušie. Baznīcu apmeklē daudzi cilvēki, kuri alkst Dieva mīlestības un žēlsirdības. Man baznīca nozīmē ļoti daudz. Tā ir vieta, kur es esmu tuvāk Dievam, tā ir vieta, kur es varu lūgties. Baznīcā es rodu garīgu mieru, izsūdzu grēkus, kuri kā akmens spiež manu sirdi. Ieejot baznīcā, mani pārņem savādas izjūtas, iespējams, tas ir miers un sajūta, ka esi pasargāts no ļaunuma, jo Dievs tevi sargā. Visvairāk Dieva mīlestību es izjūtu baznīcā, jo tā taču ir Dieva svētnīca. Es ticu Dievam un zinu, ka Viņš mani vada. Es vēlos, lai katrs cilvēks atrastu ceļu pie Dieva bezgalīgās mīlestības, jo mēs visi esam Dieva bērni un Viņš mūs mīl tādus, kādi mēs esam. Meklējiet ceļu pie Dieva, iespējams, tad pasaule kļūs labāka! Marika Ševcova Līksnas pamatskola 7. klase

		Kāpēc es apmeklēju baznīcu? Līksnas baznīca – mana svētnīca. Tur es jūtos labi. Kad ienāku baznīcā, es esmu tuvāk Dievam. Man baznīca asociējas ar Dievu. Es eju uz baznīcu, lai sakārtotu domas, izsūdzētu grēkus un gūtu sirdsmieru. Kad es ieeju baznīcā, jūtos droša, aizsargāta no ļaunās pasaules. Es lūdzu par sevi un saviem tuvākajiem, lai viņiem neatgadītos kaut kas ļauns. Es dziedu Līksnas baznīcas korī, man tas sniedz gandarījumu. Tur ir mani draugi. Mēs mācamies interesantas dziesmas. Man ļoti patīk apmeklēt baznīcu, kad ir svētki, tad tā ir izgreznota. Neatņemama sastāvdaļa no baznīcas ir procesija. Gandrīz vienmēr, kad esmu baznīcā, eju pie grēksūdzes Pēc grēksūdzes es jūtos ļoti labi, atviegloti. Tā ir neizskaidrojama sajūta. Uz baznīcu es eju, ne tikai tad, kad esmu noskumusi vai arī gribu kaut ko lūgt. Uz baznīcu es eju arī tad, kad esmu priecīga, lai pateiktos Dievam. Baznīcā es izjūtu garīgo mieru, saskaņu ar sevi un Dievu. Kad es izeju no baznīcas, es jūtos kā no jauna piedzimusi. Man patīk apmeklēt dievkalpojumus, to es darīšu arī turpmāk, lai kādi dzīves vēji pūstu. Līksnas baznīca, mana bērnu dienu baznīca, lai tavi torņi aicina jaunus baznīcēnus, lai apskaidro visiem prātus! Jolanta Gadzāne 7. klase Līksnas pamatskola

Es un Līksnas baznīca.

Līksnas neogotikas stilā celtā baznīca ir mana svētnīca. Tajā ieejot, es jūtu, ka mājo svētums un Dieva vislielākā mīlestība.

Es arī dziedu baznīcas korī. Tajā mēs mācamies, kā Dievu mīlēt caur dziesmām. Mises šajā baznīcā ir ļoti krāšņas un cilvēki nāk pūļiem, arī es. Baznīcas altāris ir liels un ļoti skaists. Jēzus visiem raida savu gaišumu un var redzēt, cik daudz viņš ir cietis mūsu dēļ.

Šīs baznīcas nosaukums patiešām atbilst īstenībai. Tā ir Vissvētākās Jēzus Sirds baznīca.

Es vienmēr esmu ļoti mīlējusi šo baznīcu. Manuprāt, nav neviena tāda cilvēka, kurš nemīlētu mūsu skaisto baznīcu. Nav arī neviena bērna, kurš nepriecātos par mūsu priesteri.

Ja jūs vēl neesat bijuši mūsu baznīcā, tad es jums silti iesaku apskatīt to.

Arta Žilvinska Līksnas pamatskola 6. klase

Līksnas baznīca.

Izbraucot no meža pa maršrutu ’’Daugavpils - Rīga’’, acu skatienam paveras divi stalti baznīcas torņi. Tā ir neogotikas stilā celtā Līksnas baznīca, kura aicina ienākt un apskatīt šo arhitektūras stilu. Galvenajā fasādē virs vārtiem skaitlis – 1912. Tas ir gads, kad jaunā Līksnas baznīca aicināja savas draudzes dievlūdzējus rast šeit sirdsmieru.

Ir pagājuši gadi, bargi kara gadi, kuri atstājuši rētas arī baznīcas torņos. Bet kur baigie krievu okupācijas gadi? Tas ir laiks, kad mūsu māmiņas un tētiņi skolas gados nedrīkstēja uz baznīcas pusi vērst savu skatienu. Bet baznīca nebija tukša, tur lūdzās vecmāmiņas un vectētiņi, jo viņi valsts darbā nestrādāja. Skola bija šķirta no baznīcas.

Nāca 90 – tie gadi, neatkarīgās Latvijas atdzimšana. Žogs starp skolu un baznīcu tika nojaukts.

Es brīvi un labprātīgi veru baznīcas vārtus gan dievkalpojuma laikā, gan apmeklējot baznīcas kori.

Lai spoža saule apzeltī manas, Līksnas baznīcas torņus! Lai tie dod sirdsmieru draudzes ļaudīm!

Iveta Gadzāne Līksnas pamatskola 7. klase

Baznīca – spēka devēja.

Mūsu, Līksnas pagastā atrodas ļoti skaista baznīca. Tā celta no sarkanbrūniem ķieģeļiem. Baznīcai ir divi augsti torņi. Baznīcā atrodas lielas ērģeles. Tur ir skaisti altāri, kuri vienmēr ir izpušķoti ar ziediem, gleznas pie sienām.

Ieejot baznīcā, es jūtu mieru. Baznīcā es atbrīvojos no visām domām, kas mani nomāc. Kad es aizeju uz grēksūdzi, es uzreiz jūtu atvieglojumu. Dažreiz svētdienās es ziedu dziesmas Misē kopā ar bērnu kori. Man patīk dziedāt bērnu korī. Baznīcas dziesmas skan ļoti skaisti un tīri. Man šķiet, ka svētku dienās baznīcā ir ļoti daudz cilvēku. Dažreiz svētkos baznīcā notiek procesija. Man patīk skatīties, kā mūsu baznīcā notiek laulības.

Man liekas, ka aizvien vairāk cilvēku pievēršas kristietībai un sāk apmeklēt baznīcu. Man patīk svētdienās iet uz baznīcu, jo bērnu kori vada jauka ērģelniece Renāte. Šķiet, viņu sūtījis pats Dievs. Esmu pārliecināta, ka mūsu Renāte ir īstajā vietā. Starp mums koristiem valda savstarpēja saprašanās, cieņa un draudzība.

Prāvestu es uztveru kā augstāku būtni, jūtu pret to bijību. Mani pārsteidz viņa vienkāršība, cilvēciskums, draudzība it kā ar sev līdzīgu.

Lūk, tāpēc es ar prieku apmeklēju baznīcu. Lai baltas, saulainas dienas prāvestam un mūsu Renātei!

Gunta Rimicāne Līksnas pamatskola 7. klase

sākums, iz vēstures, foto arhīvs, ciemiņi, skola, draudze, krucifiksi, :-), mp3, saites, informācija, new