Jums tiek piedāvāta intervija ar priesteri Rihardu Rasnaci, kas ir pārpublicēta no reliģiski sabiedriskā laikraksta "Magnificat" 1999. g. numura.
E. Skrupskas foto
Priesterības sakraments dara priesterus tik līdzīgus Kristum - Priesterim, ka viņi kļūst par Kristus aizvietotājiem, darbojas Viņa vārdā: "Mēs nesludinām paši sevi, bet mūsu Kungu Jēzu Kristu. Mēs esam jūsu kalpi Jēzū. Jo Dievs, kas lika no tumsas spīdēt gaismai, pats atspīdēja mūsu sirdīs, lai apgaismotu Dieva godības atzīšanu Jēzus Kristus vaigā" (2Kor4,5) Šo skaisto, bet reizē tik smago un atbildīgo pienākumu ir uzņēmies pildīt vēl viens Kristus kalps, atbildot Dieva aicinājumam ar "Jā". 5. septembrī Līksnas Jēzus Sirds baznīcā svinēja Svēto Misi un deva savu jauniesvētītā priestera svētību Rihards Rasnacis, kurš Priesterības sakramentu saņēma 22. augustā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē.
Dieva aicinājums kļūt par priesteri ir īpaša žēlastība. Kā Jūs to izjutāt?
Es to izjutu jau kopš bērnības, pateicoties priesteriem, pie kuriem ciemojās mūsu ģimene. Atmiņā palicis Kalupes priesteris Apšs. Kad viņš jautāja par ko gribu kļūt, tad atbildēju, ka par priesteri. 12 gadus kalpoju pie altāra kā ministrants. Man patika garīgā dzīve, patika būt baznīcā. Vidusskolas gados radās citādas domas, tāpēc studēju Rīgas komercskolā, bet vēlāk Banku koledžā ekonomiku un finanses, tad strādāju privātuzņēmumā. Neskatoties uz to, sapratu, ka garīgās lietas spēj dod lielāku prieku un gandarījumu. Visu atstājot, stājos Katoļu Garīgajā Seminārā, to absolvēju 5 gados, kaut gan parasti studijas ilgst 6 gadus, jo pēdējo kursu pabeidzu eksternā.
Kāda atšķirība ir starp studijām Rīgas Komercskolā, Banku koledžā un Katoļu Garīgajā Seminārā?
Garīgajā Seminārā studijas ir saistītas ar dzīvi kopienā, dzīvojām, lūdzāmies kopā. Bijām kā viena liela ģimene. Laicīgajās augstskolās studenti atnāk uz nodarbībām un dodas katrs uz savām mājām.
Kāpēc Jūs vienas no pirmajām Svētajām Misēm celebrējat Līksnā un Kalupē?
Mana māmiņa ir dzimusi Līksnas draudzē, tētis - Kalupē. Dzīvojot Rīgā bērns būdams bieži ciemojos Latgalē, tāpēc šī puse ir īpaši mīļa.
Kādas izjūtas Jums ir pēc Svētās Mises Līksnā?
Tā ir mana pirmā latgaliski celebrētā Mise, tāpēc bija nedaudz grūtāk. Šeit ir daudz radu, pazīstamu cilvēku. Uz primīciju Rīgā Sv. Antona baznīcā daudzi nevarēja atbraukt. Vienam ierasties Latgalē vieglāk nekā visiem braukt uz Rīgu.
Jūs esat Vatikāna radio latviešu redakcijas ārštata korespondents, kā notiek šī darbošanās?
Katru nedēļu piezvana no Romas un es sniedzu ziņas par Rīgas Garīgo Semināru un notikumiem Latvijā.
Varbūt Jūs būtu ar mieru kļūt par mūsu laikraksta "Magnificat" korespondentu?
Tā kā nāksies apkalpot 6 draudzes, baidos, ka tas tīri fiziski nebūs iespējams. Varētu dibināt Kristīgo masu mēdiju korespondentu apvienību.
Ko Jūs vēlētu Līksnas draudzei un visiem, kas paliek te?
Lai lūdzas par paaicinājumiem uz garīgo kārtu, lai arī no Līksnas draudzes nāktu savs priesteris.
Nobeigumā sakām lielu paldies un vēlam, lai Dieva dāvātās žēlastības dod spēku darboties ar pilnīgu mīlestību un caur Jums sludinātais Dieva Vārds sasniedz cilvēku sirdis. Lai visos priesteriskās dzīves pārbaudījumos Jūs sargātu un glabātu Dievmāmiņa Savā Mātišķajā gādībā.
Ar Priesteri sarunājās I. Gadzāne.