Neiespējamā misija, jeb kā piespiest Tieslietu Ministriju atbildēt pēc būtības.

 

Esmu izaudzis ģimenē, kur ticība Dievam bija pirmajā vietā un tai sekoja patriotisms. Mans tēvs padomju laikos piekalpoja pie altāra. Sekojošā bildē skatām, kā priesteris Urbulis savas priesterības 70. gadu jubilejā dod svētību manam tēvam. 1973. g. 25. martā.

priesteris Urbulis

Bērnībā zināju, ka Ļeņina pieminekļa vietā stāvēja atbrīvošanas piemineklis. Kā Latvijas neatkarības simbols mājās uzglabājās 5 latu sudraba monēta. Daudzi mana laika jaunieši un bērni šīs monētas izmainīja pret džinsiem un pat košļenēm, bet mums tas bija atgādinājums par neatkarīgu Latviju.

Mans vectēvs Broņislavs bija dienējis neatkarīgas Latvijas armijā un par to bija nosūtīts uz Sibīriju.

Mans vectēvs no tēva puses Latvijas armijā ap 1925.-26.g. 6. Rīgas kājnieku pulkā.

6. Rīgas kājnieku pulka karavīrs

Mans vectēvs no tēva puses pirmais pa labi.

Mans vectēvs no tēva puses pirmais pa labi

Mans vectēvs no mātes puses Konstantīns Rimvid-Mickevičs bija mežsargs. Padomju vara uz aizdomu pamata viņu nošāva Rozentovas mežā, manai mātei tad bija tikai 14 gadi.

Konstantīns Rimvid-Mickevičs mežsargs

No apmēram piecpadsmit vai sešpadsmit gadu vecuma sāku piekalpot pie altāra, jo biju jau pastiepies augumā un varēja uzdoties par astoņpadsmit gadīgu. Padomju vara neļāva jaunākiem piekalpot pie altāra, ja kāds nostučītu priesterim būtu lielas nepatikšanas. Priesterim padomju vietvara varēja atņemt spravku – atļauju strādāt. Biju piekalpojis vairākiem priesteriem tai skaitā arī Zeiļam Pōvulam un nekādu runu vai aizdomu attiecībā uz Zeiļu nebija. Ja būtu kaut, kas netīrs padomju vara nesvārstītos to izmantot savā labā.

Biju sakrājis piecdesmit rubļus un nopirku lietotu VEF radioaparātu. Klausījos radio Brīvā Eiropa raidījumus krievu valodā, jo latviski Rēzeknē nebija dzirdams. Padomju vara slāpēja ārzemju raidītājus. Triks pastāvēja tajā, ka ar skrūvgriezi un lodāmuru varēja mazliet modificēt uztveramo viļņu diapazonu noskaņojot uztvērēju uz īsāku viļņu garumu un tad bija iespējams klausīties ciešamā kvalitātē Brīvā Eiropa krievu valodā. Zināju par karu Afganistānā. Tai laikā es jau tiku aicināts uz kara komisariātu, jo tuvojās pilngadība. Kara komisariātā uzzināju, ka mani vēlas nosūtīt uz tankistu skolu, bet man ļoti negribējās iet tankistos, jo pastāvēja liela iespēja tikt nosūtītam uz karu Afganistānā. Par savu nevēlēšanos pateicu tēvam, kurš uzrakstīja sūdzību uz Maskavu. Pēc kāda laika mani izsauca uz kara komisariātu un lamāja kādu pusstundu, bet uz tankistu skolu nenosūtīja. Tiku nosūtīts uz celtniecības bataljonu.

Felikss Šneveļs padomju armijā

Mūsdienās ir tādi, kas plātās, ka ir geji un lesbietes, jo tagad tas esot kruti un to atbalstot 'Eiropa' tāpat kā padomju laikos bija kruti būt par komunistu. Tiek daudz runāts par cilvēktiesībām, realitātē pārsvarā tikai par geju un lesbu tiesībām. Bet kad kāds mirstīgais, t.i., ne gejs vai lesba grib panākt taisnību, tad sastopas ar nepārvaramu labi organizētu birokrātijas aparātu. Kā augstāk pieminēju bija iespējams iespaidot rakstot sūdzību uz Maskavu, bet vai tagad mūsdienās būs iespējams caur sist eirokrātus to parādīs nākotne.

Vienā no iepriekšējiem rakstiem biju rakstījis par Rēzeknes Tiesas nevēlēšanos atbildēt likumā noteiktajā kārtībā. Tāpēc biju vērsies Tieslietu Ministrijā ar sūdzību. Par cik nebiju saņēmis no Tieslietu Ministrijas atbildi pēc būtības nolēmu vērsties pie ombuda.

ombuda institūcija

deklarētā dzīves vieta Rēzekne XXXXXX XXX

Felikss Šneveļs

_PRIVATE@XXXXXXXX

t. 25565698

 

Rīga Brīvības bulvāris 36

Tieslietu Ministrija

LV-1536

_DEFAULT@90000070045

iesniegums

Esmu pieņēmis lēmumu vērsties ar sūdzību Eiropas Ombudam, bet par cik viņu mājas lapā https://www.ombudsman.europa.eu/lv/make-a-complaint ierakstīts sekojošais:

Eiropas Ombuds izmeklē fizisku personu, uzņēmumu un organizāciju sūdzības par Eiropas Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru administratīvajām kļūmēm.

Sūdzība ir jāiesniedz divu gadu laikā no dienas, kad cietusī persona ir uzzinājusi faktus.

Iepriekšējās pieejas: Sūdzības iesniedzējam vispirms ir jāsazinās ar attiecīgo iestādi un jāmēģina atrisināt problēmu.

Es atkārtoti vēršos ar iesniegumu Tieslietu Ministrijā, jo saņēmu atbildi, ko es uzskatu par atrakstīšanos, jo mana sūdzība nebija izskatīta pēc būtības, kā arī netika dokumentāli apstiprināts apgalvojums par to, ka man tika sniegta atbilde elektroniskā veidā izmantojot e-adresi. Ja jau Rēzeknes Tiesa esot nosūtījusi man elektroniski parakstītu vēstuli, tad viņiem nebūs grūtību to nokopēt un izsūtīt vēlreiz, jo kopējot un pārsūtot elektroniski parakstītu dokumentu nemainās parakstīšanas laiks un parakstīt ar atpakaļejošu datumu nav iespējams.

saņemtie iesniegumi

No augstāk ievietotā attēla var secināt, ka es esmu saņēmis tikai trīs atbildes un starp tām nav atbildes no Rēzeknes Tiesas.

1. VALSTS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 05.03.2024 17:25

2. RĒZEKNES VALSTSPILSĒTAS DOMES FINANŠU PĀRVALDE 08.04.2024 13:00

3. TIESLIETU MINISTRIJA 29.04.2024 11:53

To, ka Tieslietu Ministrija ir atrakstījusies un nav iedziļinājusies manā sūdzībā pamatoju ar sekojošo:

1. Tieslietu Ministrija pat nepapūlējās noskaidrot, ka 2024. g. 4. augusts ir svētdiena. Tiesa strādā tikai darbdienās. Skatīt https://www.tiesas.lv/tiesas/saraksts/rezeknes-tiesa-883/Kontakti

2. Rēzekne XXXXXX XXXX ir mana deklarētā dzīves vieta un citas personas tur nav deklarētas.

īpašumā deklarētās personas

Viss iepriekš norāda, ka Rēzeknes Tiesas darbinieki melo. Pastāv šaubas vai vispār pastāv tāda krimināllieta Nr. 19320104223, kurai vajadzētu pēc tiesas procesa parādīties tiesu portālā, kā anonimizētam dokumentam.

2024-05-08

Felikss Šneveļs

 

new

 

 

© 2024 Pax vobis