|
šis attēls norāda uz vietām, kur konstatēta daudz jaunāka dzija atšķirībā no pārējā auduma
|
Jau sākumā radās ideja līķautu izpētīt ar radioaktīva oglekļa C14 metodi, bet paši zinātnieki no tās atteicās, jo toreiz, veicot mērījumus, tiktu iznīcināti vismaz 900 cm2 audekla. 1986. gadā, kad tehnika jau bija vairāk attīstīta un zinātnieki apstiprināja, ka ieplānoto pētījumu veikšanai pietikšot pat 20 cm gara diega, pāvests Jānis Pāvils II deva atļauju no neparastās relikvijas nogriezt vajadzīgo daudzumu. Šī atļauja visa pasaulē izsauca protestus un pārmetumus, jo šai darbā piedalīties gribēja visas laboratorijas. Pēc divu gadu strīdiem un pārrunām 1988. gada 21. aprīlī vajadzīgie paraugi tika nogriezti (vēlāk izrādījās, ka izvēle bija nepareiza) un atdoti trīs dažādiem institūtiem - Arizonā, Cīrihē un Oksfordā. Tā paša gada 13. oktobrī līķauta sargātājs Turīnas kardināls Ballestrero starptautiskā preses konferencē paziņoja rezultātus: proti, mērījumi uzrādot, ka audekls esot radies laika posmā starp 1260. un 1390. gadu.
Šis paziņojums izsauca daždažādu "pierādījumu" un pat naida izvirdumu lavīnu. Tomēr īstajos Turīnas līķauta pazinējos tas radīt šaubas nespēja. Tālākie pētījumi tikai pierādīja, ka arī radioaktīvā oglekļa metode nav precīza, ka arī mirušās organiskās vielas var papildus uzņemt smago oglekli. Kaut arī no zinātniskā viedokļa visi jautājumi vēl nav atbildēti, tomēr zinātne ir droši pierādījusi, ka attēls uz Turīnas līķauta patiešām "nav rokām darināts".
Kļūda nosakot līķauta vecumu ar radioaktīvā oglekļa C14 metodi radās tāpēc, ka paraugi bija paņemti no vietas, kas tika restaurēta pēc 1532. gada ugunsgrēka.
|
|
|
|
Pie noteiktiem apstākļiem radioaktīvā oglekļa C14 metode ir nolemta neveiksmei, kā piemēru var minēt Maiju lietus dievu. Maiju kultūras pazinēji to datējuši ar 100.g. pirms Kristus dz. līdz 100.g. pēc Kr. dz., bet radioaktīvā oglekļa C14 metode uzrādīja 460.g. pēc Kr.dz., kļūda - 500.gadu. Izrādījās, ka pie visa ir vainīgas baktērijas un sēnītes, kas aizstājušas 95% no asinīm, kas tika atklātas uz šīs skulptūras un padarījušas to jaunāku.
|
|
|
Vērts pieminēt, ka radioaktīvā oglekļa C14 metode nav panaceja pret visām problēmām, kas saistītas ar datēšanu.
tabula, kas attēlo radioaktīvā oglekļa C14 samazināšanos laikā
|
laiks no dzīvības procesu apstāšanās |
radioaktīvā oglekļa C14 daudzums procentos
|
0 |
100.00% |
1 |
99.99% |
2 |
99.98% |
5 |
99.94% |
10 |
99.88% |
20 |
99.76% |
50 |
99.40% |
100 |
98.80% |
200 |
97.61% |
500 |
94.14% |
1000 |
88.62% |
2000 |
78.54% |
5000 |
54.67% |
10000 |
29.89% |
20000 |
8.94% |
50000 |
0.24% |
Vislabākos rezultātus ar radioaktīvā oglekļa C14 metodi var iegūt no 1000 līdz 40000 gadiem, tālāk par 62000 datēšana ar C14 metodi objektīvi nav iespējama, jo ārkārtīgi pieaug kļūdas procents, pietam jāņem vērā C14 koncentrācija atmosfērā no kuras tad dzīvais organisms to pastāvīgi atjauno, nav izslēgts, ka oglekļa C14 koncentrācija atmosfērā laika gaitā ir mainījusies. Nosakot vecumu lietām, kas vecākas par 62000 gadiem nākas izmantot citas metodes.
|
skatīties video krieviski
A January 20, 2005 article in the scholarly, peer-reviewed scientific journal Thermochimica Acta (Volume 425, pages 189-194, by Raymond N. Rogers, Los Alamos National Laboratory, University of California) makes it perfectly clear: the carbon 14 dating sample cut from the Shroud in 1988 was not valid. In fact, the Shroud is much older than the carbon 14 tests suggested.
lasiet vairāk par C14 datēšanu angliski
|
|
2005. gadā tiek publicēts Raimonda Rodžersa (Raymond Rogers) Kalifornijas universitātes profesora darbs „Thermochimica acta"
gaisa temperatūra pēc Celsija |
gaisa temperatūra pēc Fārenheita |
līķauta linu šķiedrās palika tikai 5% vanilīna, kas pie noteiktas, konstantas temperatūras atbilst sekojošam auduma vecumam |
25 °C |
77 °F |
1319 gadi |
23 °C |
73 °F |
1845 gadi
|
20 °C |
68 °F |
3095 gadi
|
No zinātniskā raksta Thermochimica Acta: "Uz 1978. gadu linu audumā, kas bija ražots mūsu Kunga 1260. gadā ir palicies ap 37% vanilīna. Holandiešu audums (ticis no otras puses piešūts pie Kristus līķauta, lai to saturētu), kā arī citos viduslaiku audumos ir palicis ievērojami daudz vanilīna, kas norāda uz krasu atšķirību tam ko konstatējam pētot Kristus līķautu, jo tajā ir palicis tikai 5% vanilīna, kas norāda uz krietni lielāku auduma vecumu nekā to uzrādīja radioaktīvā oglekļa C14 metode.
|
|
|