pasaka par večiņu

Reiz dzīvoja, kāda večiņa, nosauksim viņu par Helēnu, jo jaunībā tā bija dikti glīta, tikpat kā Trojas Helēna, kuras īpašums robežojās ar ķeizara īpašumu. Ķeizars, kā jau varens vīrs aplika večiņu ar nodokļiem un priecājās, ka dālderi ripo viņa dārgumu lādē. Kādu reizi ķeizars izgāja aplūkot savu īpašumu un ieraudzīja, ka večiņa rušinās savā dārziņā, viņš nodomāja pie sevis: "Skat azbesta vecene, vēl lāpstu var cilāt, būs jāpadomā, kā varētu to vērst 'sabiedrības labā'." Večiņa bija dikti veca, un aizgājusi pensijā vēl sazin kura jau sen neesoša ķeizara laikā, kam bija kalpojusi ar godu - bija dabūjusi pat Ļeņina medaļu, ar ko nav lepojusies, bet klusu turpinājusi darīt savu darbiņu. Ķeizars nodomāja pie sevis: "Bet man no viņas nekāda labuma, viens posts, pensija jāmaksā." Tad ķeizars atcerējās, ka ķēniņš viņam atļāva izdot likumus, piedodiet saistošos noteikumus. Večiņa ir veca un glupa, tāpēc nesapratīs, kas ir saistošais noteikums un kas ir likums. Nu ķeizars nosprieda: "Pietiks večiņai izklaidēties, visiem vajag strādāt" un izdeva saistošos noteikumus, kas paredz, ka večiņai katru dienu gaiļiem dziedot jāceļas un jāsakārto ķeizara īpašums līdz pulksten astoņiem no rīta, lai kad ķeizars būs pamodies un izgājis ieelpot svaigu gaisu, viņam nebūtu jāredz večiņa, bet varētu lūkoties no savas karietes uz glītām dāmām, tā ķeizars apgāja likumu par pensionēšanās vecumu un bija dikti lepns, ka ir gudrs un saprātīgs vīrs. Notikās tā, ka ķeizars kārtējo reizi aplūkojot savus īpašumus, brauca ar savu lepno karieti un sešiem zirgiem gar večiņas piemājas dārziņu un ieraudzīja, ka pie viņas ieradies dēls, kas kalpo citam ķeizaram, kas ir aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem. Un ķeizars nosprieda pie sevis: "Hmm, vazaņķis tāds, ja jau viņš var atceļot pāri trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem, būs arī viņš jāiesaista mana īpašuma apkopšanā." Tad ķeizars pasūtīja savu vagaru, lai tas paskatās kurā brīdī viņa īpašumu večiņa nebūs sakārtojusi un tad lai raksta draudu vēstuli dēlam, kas dzīvo aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām un piespiež par to samaksāt 280 zelta dālderus. Ķeizars lepojās ar savu gudrību, jo viņš neslēdza darba līgumu nedz ar večiņu, nedz ar viņas dēlu un tā tika apiets likums, kas regulē darba devēja un darba ņēmēja attiecības, jo viņam pietika piedraudēt, ka pieprasīs vēl vairāk zelta dālderu, jo, lūk, ķēniņš viņam ir to atļāvis. Visi bija apmierināti - ķēniņš, ķeizars un vagars, patiesību sakot viņi vien bija apmierināti.

Gods kalpot ķeizaram.

P.s.

VID trenkā nelegālos strādniekus un pieprasa organizācijai, kas tādus izmanto, lai tie tiktu oficiāli pieņemti darbā, tiktu maksāts sociālais nodoklis, veselības apdrošināšana u.t.t., bet Rēzeknes domi neviens netrenkā, kāpēc? Latvijas valsts ir atļāvusi pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tātad Latvijas valsts ir atļāvusi verdzību. Ja cilvēks gūs traumu apkopjot pašvaldības īpašumu, vai viņam Rēzeknes dome apmaksās ārstēšanos, protams, ka nē, tātad cilvēkam jāstrādā bez atlīdzības un bez kādām sociālajām garantijām un jūs teiksiet, ka tā nav verdzība.

pr. Felikss Šneveļs

kas jauns