No kuries uz Zemes radās ūdens?
Evolucionisti dzīvības spontānu rašanos saista ar ūdeni, kas uz topošo, vēl kvēlojošu zemeslodi nonāca ar ledus un sniega komētām un meteorītiem, tā atdzesējot zemes virsu un veidojot okeānus un jūras. Šī teorija izskatījās laba esam līdz brīdim kad tika atklāts, ka ūdens no ūdens var arī atšķirties.
Tika aprēķināts, ka 1986. gadā Haleja komēta būs samērā tuvu, lai to varētu izpētīt, tāpēc tika izveidota kosmiskā zonde Džotto (Giotto). Zondes trajektorija tika aprēķināta tā, ka tā izietu caur Haleja komētas astei un spētu paņemt ūdens un putekļu paraugus. Kad kosmiskā zonde nosūtīja uz Zemi apstrādāto informāciju atklājās, ka ūdens uz Haleja komētas radikāli atšķiras no ūdens sastāva uz Zemes, jo tas saturēja divas reizes vairāk smagā ūdens. Šī paša projekta ietvaros kosmiskā zonde Džotto 1992. gadā sasniedza arī Griga-Skjellerupa (26P/Grigg-Skjellerup) komētu, par ko šai video nav nekas minēts.
Ārēji ūdens no ūdens ne ar ko neatšķiras, ir tā pati garša un izskats, bet atšķirības tomēr pastāv, jo atšķirība meklējama atomu līmenī. Vieglais ūdens sastāv no vienas skābekļa un divām parastā ūdeņraža molekulām, bet smagā ūdens sastāvā parastā ūdeņraža vietu ieņem smagais ūdeņradis, jeb ūdeņraža izotops.
Evolucionisti nosprieda, ka tā var būt vienreizēja neveiksme, tāpēc turpināja apgalvot, ka uz Zemi ūdeni atnesa komētas. 1996. gadā tika atklāta Hjakutakes (Hyakutake) komēta. Zinātnieki pagrieza uz to teleskopus un sāka pētīt. Veicot komētas astes spektrālo analīzi tika konstatēts, ka arī šīs komētas ūdens satur divas reizes vairāk smagā ūdeņraža. Tagad arī evolucionisti samierinājušies ar faktu, ka komētas nav atnesušas ūdeni uz Zemi.
1995. gadā tika atklāta Heila-Bopa (Hale-Bopp) komēta, kas vislabāk bija apskatāma un pētāma 1997. gadā, jo atradās salīdzinoši tuvu Zemei. Arī šīs komētas spektrālā analīze uzrādīja tos pašus rezultātus.
Vēl lielāku problēmu evolucionistiem piespēlēja cirkona kristāli, jo tie pēc pašu evolucionistu laika skalas tika novērtēti kā četri miljardi 380 miljoni gadus veci, tas ir laiks, kad Zeme pēc evolucionistu domām bija ugunīga bumba, bet cirkona kristāli veidojas ūdens klātbūtnē un pietam mērenā temperatūrā. Cirkona kristāli skaidri un nepārprotami norāda, ka uz Zemes vienmēr ir bijis ūdens, kas apgāž evolucionistu iedomas, jo Zeme bija radīta nevis radusies.
Evolucionisti paši atzīstas, ka cirkona kristāli viņiem ir sagādājuši problēmas, kuru dēļ tagad jāsavieno fakti ar evolucionāro dogmatismu. Fakti evolucionistus spiež savienot uguni ar ūdeni.
Pēc pašreiz dominējošās Mēness veidošanās teorijas, kāds kosmisks ķermenis ir sadūries ar vēl topošo Zemi un izmetis tuvākajā kosmiskajā telpā daļu no Zemes matērijas. Jāatzīmē, ka saskaņā ar pašu evolucionistu priekšstatiem tāda veida sadursme uz Zemes izkausētu visus materiālus un ūdens ja arī uz to brīdi būtu bijis iztvaikotu un tiktu aizrauts kosmosā, jo Zemei vēl nebija atmosfēras un ja arī būtu tā nesaglabātos pēc tik spēcīgas sadursmes.
Kā patiess un nelokāms evolucionists rīkosies ar sekojošu vienādojumu. Vienādojuma sastāvdaļas: x + y
x = cirkona kristāli norāda uz nepārprotamu ūdens klātbūtni
y = Mēness un Zemes veidošanās teorijas, kas paredz ļoti augstu temperatūru, kur vēsāka vieta būtu tā ko mēs sastopam magmas izvirdumos
Loģiski domājošs cilvēks atmestu nederīgu teoriju un meklētu citu, bet ne šoreiz, jo atmetot Mēness un Zemes veidošanās teoriju nāktos piekāpties kreacionismam, bet tas taču ir par daudz prasīts no pārliecināta evolucionista. Šī iemesla dēļ rodas teorija, kas apgalvo, ka ūdens var izšķīst karstajā magmā, lūk, tā!!!
Evolucionisti grib iestāstīt, ka lavai atdziestot no tās izdalās ūdens, kas tajā bija izšķīdis pie lielas temperatūras, lai mūs pārliecinātu rāda porainu akmeni un saka: 'Lūk pierādījums, tam, ka šeit bija ūdens, kas iztvaikoja lavai atdziestot.' Pie mūsdienu tehnikas ir iespējams izkausēt akmeni un tāpēc nevajadzētu vis veidot stulbas teorijas, bet gan atveidot šo procesu laboratorijā, ko viņi nav darījuši un nedarīs, jo labi zina, ka tas nav iespējams. Ūdens šķīdināšana karstajā lavā ir atgriešanās pie sen atmestas 'zinātnes' pie alķīmijas.
Tagad aplūkosim pašu evolucionistu filmētu video, kur skaidri redzams, ka ūdens izdalās ne vis atdziestot minerālam, bet gan sasilstot un, protams, ne jau no visiem.
Profesoram Dreikam var piekrist tikai tai apgalvojumā, ka uz Zemes jau no sākuma ir bijis ūdens, jo tā to ir radījis Dievs. Profesoram vajadzētu kaunēties veidot teoriju par lietām vai apstākļiem, ko var pārbaudīt veicot eksperimentu. Silti iesaku Dreika kungam paņemt spaini ūdens un izliet uz karstas lavas un parādīt, kā ūdens izšķīst lavā.
