MENTI - sūdzība 2008.09.16

Policijas patvaļa.

Daugavpils tiesa

Felikss Šneveļs

Draudzes māja

Vaikuļāni

Daugavpils raj. LV - 5456

t. 65475598

mob. 29428754

sūdzība

Lūdzu izskatīt Daugavpils ceļu policijas darbinieka Vladislava Ruskuļa Nr. 0369 rīcību, ko es uzskatu par pretlikumīgu, un atcelt viņa pieņemto lēmumu, kas fiksēts protokolā PB 592110. Mana iepriekšējā sūdzība, kas tika adresēta Daugavpils PRPP Vaļņu 27 netika apmierināta argumentējot ar to, ka policisti, lūk, neesot ieinteresēti nepatiesa lēmuma pieņemšanā, par ko man ir pretējs viedoklis, kas balstās uz pieredzi, kad policisti ir spējīgi izfantazēt visu iespējamo un pat pieaicināt viltus lieciniekus, kā tas ir bijis 1999. gada 22. aprīlī.

2008.07.31 ap pulksten pieciem vakarā braucot pa ceļu Rīga – Daugavpils mani apturēja ceļu policijas patruļas darbinieks Vladislavs Ruskulis un pateica, ka es esot braucis ar 111 km/h, ko es kategoriski noliedzu, par ko šai protokolā ierakstīju piezīmi, kā arī klāt protokolam pievienoju papildu paskaidrojumu uz atsevišķas lapas, par ko protokolā arī ir izdarīta atzīme.

To, ka neesmu pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus argumentēju sekojoši:

Radars, ar kuru it kā tika uzmērīts mans braukšanas ātrums neuzrādīja ātruma piefiksēšanas laiku, tāpēc var teorētiski pieļaut, ka tas vispār nav mans braukšanas ātrums.
Apmēram simts metrus aiz manis otrajā braukšanas joslā brauca cita automašīna. Piezīmēšu, ka otrajā joslā pārkārtojas apdzīšanas manevram, tātad šī mašīna brauca ar ievērojami lielāku ātrumu. Lūk, shēma, kā var pat pie labas gribas iegūt nepatiesu mērījumu, bet ja radaru pagriež tā vien apmēram uz to pusi, tad jau citu rezultātu iegūt pavisam viegli.
Radars ir radio raidītājs, kas uztver atstaroto radio signālu un nešķiro datus. Atšķirībā no gaismas (piemēram, lāzera stars), radio elektromagnētiskais starojums veido samērā platu kūli, kura zonā var nonākt vairāki objekti, tātad arī atstaroties no tiem, kas arī tiek minēts radara lietošanas instrukcijā. Tas, ka šis policists ir paviršs var redzēt no viņa paša sastādītā protokola.
Sākumā policists paziņoja, ka mans ātrums ir fiksēts ar foto radaru, kas izskaidrotu to, ka sākumā tiek iesākts rakstīt kāda cita radara nosaukumu, bet vēlāk ir pārdomājis. Otrais labojums norāda uz to, ka sākumā tiek ierakstīts 106, bet pārlabots uz 104, bet šim labojumam nav pierakstīts "labotam ticēt". Acīm redzama viņa nolaidīgā attieksme pret darbu.
Pa ceļu Rīga – Daugavpils braucu kopš manas nozīmēšanas (2002. g. rudens) Līksnas, Nīcgales un Madalienas draudzēs un nekad neesmu pārkāpis atļauto ātrumu un negrasos to darīt, jo man ir bijusi saskarsme ar negodīgiem ceļu policistiem un speciāli izaicināt nevēlos, man pietiek citu problēmu, ko risināt. Skatīties pielikumā dokumenta kopiju par manis attaisnošanu.
Vēlos atgādināt, ka dokumentu ko ir parakstījis A.Strods ir sagatavojis E.Šnevelis, kas bija man sastādījis protokolu par ātruma pārsniegšanu (2003. gadā). Viņa pieņemtais lēmums tika atcelts un lieta izbeigta, tāpēc runāšana par profesionalitāti un godaprātu būtu nevietā. Gribu jautāt:"Kā godaprāts ir lielāks policista vai mācītāja". Jāatzīst, ka jēdziens godaprāts nav materiāls un pie lietas nepieliksi, turpretī pats E.Šnevelis atzīst, ka V.Ruskulis nav akurāts, kas arī atklājas sastādot protokolu, tātad neakurāts cilvēks arī radaru lieto neakurāti, jebšu ne pēc radara lietošanas instrukcijas, kā to ir darījis pats E.Šnevelis uzmērot ātrumu atrazdamies zonā kur maksimālais ātrums ir 70 km/h "šaujot" pāri nelielai zonai kur maksimālais ātrums ir 50 km/h uz zonu kur maksimālais ātrums ir 80 km/h un paziņojot, ka 50 km/h zonā es esot braucis ar 70 km/h. Nu izrādās, ka mana sūdzība ir noraidīta vadoties nevis pēc faktiem (V.Ruskulis nav akurāts, kas arī atklājas sastādot protokolu), bet uz subjektīvu un stiepjamu jēdzienu "godaprāts", sak policisti tā nedara par ko man ir pavisam pretējs ne tikai viedokli, bet reāla pieredze. Par policijas "godaprātu" varat apskatīt manā mājas lapā http://paxvobis.lv/menti

Šis dokuments satur četras numurētas lapas, kā arī klāt pievienotas sekojošas dokumentu kopijas:

protokols PB 592110
atbilde no Daugavpils PRPP Vaļņu 27 Nr20/18-Š-15
atbilde no Latgales tiesas apgabala prokuratūras 2003. gada 9. jūnijs Nr4/1258 (policijas inspektora E.Šneveļa lēmums tiek atcelts)
atbilde no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas 2001.15.02 Nr22/26 (mani aptur piedzēries policists, kas vēlāk tiek atstādināts)
atbilde no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas 2001. g. 07. maija Nr. 3/1248 (mašīnā bez video kameras labāk nesēst)

2008-09-16

Felikss Šneveļs

atgriezties atpakaļa pie raksta

	Policijas patvaļa.
	Daugavpils tiesa
		Felikss Šneveļs Draudzes māja Vaikuļāni Daugavpils raj. LV - 5456 t. 65475598 mob. 29428754
	sūdzība

	Lūdzu izskatīt Daugavpils ceļu policijas darbinieka Vladislava Ruskuļa Nr. 0369 rīcību, ko es uzskatu par pretlikumīgu, un atcelt viņa pieņemto lēmumu, kas fiksēts protokolā PB 592110. Mana iepriekšējā sūdzība, kas tika adresēta Daugavpils PRPP Vaļņu 27 netika apmierināta argumentējot ar to, ka policisti, lūk, neesot ieinteresēti nepatiesa lēmuma pieņemšanā, par ko man ir pretējs viedoklis, kas balstās uz pieredzi, kad policisti ir spējīgi izfantazēt visu iespējamo un pat pieaicināt viltus lieciniekus, kā tas ir bijis 1999. gada 22. aprīlī.

	2008.07.31 ap pulksten pieciem vakarā braucot pa ceļu Rīga – Daugavpils mani apturēja ceļu policijas patruļas darbinieks Vladislavs Ruskulis un pateica, ka es esot braucis ar 111 km/h, ko es kategoriski noliedzu, par ko šai protokolā ierakstīju piezīmi, kā arī klāt protokolam pievienoju papildu paskaidrojumu uz atsevišķas lapas, par ko protokolā arī ir izdarīta atzīme.

	To, ka neesmu pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus argumentēju sekojoši: Radars, ar kuru it kā tika uzmērīts mans braukšanas ātrums neuzrādīja ātruma piefiksēšanas laiku, tāpēc var teorētiski pieļaut, ka tas vispār nav mans braukšanas ātrums. Apmēram simts metrus aiz manis otrajā braukšanas joslā brauca cita automašīna. Piezīmēšu, ka otrajā joslā pārkārtojas apdzīšanas manevram, tātad šī mašīna brauca ar ievērojami lielāku ātrumu. Lūk, shēma, kā var pat pie labas gribas iegūt nepatiesu mērījumu, bet ja radaru pagriež tā vien apmēram uz to pusi, tad jau citu rezultātu iegūt pavisam viegli. Radars ir radio raidītājs, kas uztver atstaroto radio signālu un nešķiro datus. Atšķirībā no gaismas (piemēram, lāzera stars), radio elektromagnētiskais starojums veido samērā platu kūli, kura zonā var nonākt vairāki objekti, tātad arī atstaroties no tiem, kas arī tiek minēts radara lietošanas instrukcijā. Tas, ka šis policists ir paviršs var redzēt no viņa paša sastādītā protokola. Sākumā policists paziņoja, ka mans ātrums ir fiksēts ar foto radaru, kas izskaidrotu to, ka sākumā tiek iesākts rakstīt kāda cita radara nosaukumu, bet vēlāk ir pārdomājis. Otrais labojums norāda uz to, ka sākumā tiek ierakstīts 106, bet pārlabots uz 104, bet šim labojumam nav pierakstīts "labotam ticēt". Acīm redzama viņa nolaidīgā attieksme pret darbu. Pa ceļu Rīga – Daugavpils braucu kopš manas nozīmēšanas (2002. g. rudens) Līksnas, Nīcgales un Madalienas draudzēs un nekad neesmu pārkāpis atļauto ātrumu un negrasos to darīt, jo man ir bijusi saskarsme ar negodīgiem ceļu policistiem un speciāli izaicināt nevēlos, man pietiek citu problēmu, ko risināt. Skatīties pielikumā dokumenta kopiju par manis attaisnošanu. Vēlos atgādināt, ka dokumentu ko ir parakstījis A.Strods ir sagatavojis E.Šnevelis, kas bija man sastādījis protokolu par ātruma pārsniegšanu (2003. gadā). Viņa pieņemtais lēmums tika atcelts un lieta izbeigta, tāpēc runāšana par profesionalitāti un godaprātu būtu nevietā. Gribu jautāt:"Kā godaprāts ir lielāks policista vai mācītāja". Jāatzīst, ka jēdziens godaprāts nav materiāls un pie lietas nepieliksi, turpretī pats E.Šnevelis atzīst, ka V.Ruskulis nav akurāts, kas arī atklājas sastādot protokolu, tātad neakurāts cilvēks arī radaru lieto neakurāti, jebšu ne pēc radara lietošanas instrukcijas, kā to ir darījis pats E.Šnevelis uzmērot ātrumu atrazdamies zonā kur maksimālais ātrums ir 70 km/h "šaujot" pāri nelielai zonai kur maksimālais ātrums ir 50 km/h uz zonu kur maksimālais ātrums ir 80 km/h un paziņojot, ka 50 km/h zonā es esot braucis ar 70 km/h. Nu izrādās, ka mana sūdzība ir noraidīta vadoties nevis pēc faktiem (V.Ruskulis nav akurāts, kas arī atklājas sastādot protokolu), bet uz subjektīvu un stiepjamu jēdzienu "godaprāts", sak policisti tā nedara par ko man ir pavisam pretējs ne tikai viedokli, bet reāla pieredze. Par policijas "godaprātu" varat apskatīt manā mājas lapā http://paxvobis.lv/menti Šis dokuments satur četras numurētas lapas, kā arī klāt pievienotas sekojošas dokumentu kopijas: protokols PB 592110 atbilde no Daugavpils PRPP Vaļņu 27 Nr20/18-Š-15 atbilde no Latgales tiesas apgabala prokuratūras 2003. gada 9. jūnijs Nr4/1258 (policijas inspektora E.Šneveļa lēmums tiek atcelts) atbilde no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas 2001.15.02 Nr22/26 (mani aptur piedzēries policists, kas vēlāk tiek atstādināts) atbilde no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas 2001. g. 07. maija Nr. 3/1248 (mašīnā bez video kameras labāk nesēst) 2008-09-16 Felikss Šneveļs
	atgriezties atpakaļa pie raksta