LATGOLAS BOLSS
Trejsdesmit pyrmais gods. 882. nr.
Latgaļu nedeļas laikroksts
Sastdiņ, 1974. g. 23. februarī.
J. Dimants, sen.
ZVONKAS LEIVONU POGOSTA GOSPORŪS
Svātōs Marijas Magdalenas bazneicas dzīdnīceibas olūts.
Svātōs Magdalenas bazneica leidz ar breinum-dzīdnīceibas olūtu atsarūn Leivōnu pogosta Gosporu cīmā pīcus kilometrus augšōk nu Jersikas piļskolna uz Daugovas lobō krosta Reigas-Daugovpiļs lelceļa kreisajā molā. Bazneica calta uz vacas kopsātas apmāram kaidu godu dasmytu vālōk kai Leivōnu bazneica. Ļaudis zynōja stōsteit, ka Marijas Magdalenas bazneicas ceļšonas laiks sakreitūt ar Napoleona kara gōjīni Krīvijā, bet ceļšonas gods svātōs Marijas Magdalenas bazneicas myurūs nabeja atrūnams.
Bazneicas dīnvydaustrumu pusē iztecēja dzidrs olūts, kura yudini ticeigī izlītōja kai dzīdnīceibas svātolūtu kūpš šōs bazneicas ceļšonas.
Bazneica calta nu Daugovas guļtnes izzvejōtim laukakminim, jo īpretim bazneicai, Daugovas krosti un guļtne beja kai pīsāta ar dažaida leluma šō byuvmateriala. Te jōpīzeimej tys, ka pyrms Reigas-Daugovpiļs-Vitebskas dzeļžceļa izbyuves, tys ir pyrms 1863. goda, Daugova bejuse vysā sovā tecējumā, preču un kūku plūstu transporta ceļš uz Reigu un atpakaļ.
Pavasarūs, tikkū izgōja lads, pa Daugovu uz Reigu nōce naskaitamas plūstu karavanes. Tam pa storpom lellaivas sauktas strugi, pīkrautas ar dažaidim lauksaimnīceibas ražōjumim, lynim, ōdom, vosku un cytom precem.
Pretejā vērzīnī tys ir pret Daugovas straumi, laivu transporti nu Reigas sōcēs ap maja vydu voi beigom, kod Daugovas polu yudiņs apseika un krosti drusku apkolta.
Laivas ar precem pret straumi nu Reigas vylka pīci voi seši veiri voi ari pōrs zyrgu.
Pyrms Madaleņas bazneicas ceļšonas Gosporu un apkōrtejūs cīmu ļaudis vairōkus godus kotru vosoru, stypri vōrguši un slymōjuši ar kaidu napazeistamu un nazōlejamu izsytumu slimeibu, bejuši daudzi mēršonas gadejumi, seviški bārnūs. Leidz ar vosoras syltō laika īsastōšonu šei slimeiba, kai pīaugušūs, tai bārnus, voi beiguse nūst. Uz mīsas radušōs sovaidas tūlznas, kuras pōrsprōgušas pušu un tai mīsā izaveidōjušas dziļas nadzeistūšas bryuces.
Kaidas sausas vosoras sōkumā, tai eisi pyrms Jōņa dīnas, nu augšas, pa Daugovu gōjuse kaida ar precem pīkrauta lellaiva un Gosporu Daugovas saklumam natykuse pōri, uzsāduse uz akminim.
Tei nav bejuse pyrmō reize, ka Gosporu cīma ļaudis ir paleidzējuši lellaivas, voi plūstus nūceļt nu akminim. Ari šūreiz, laivu veiri izkōpuši krostā apsarunōt ar vītejim zemnīkim par izpaleidzēšonu, tys ir, laivas nūceļšonu nu sēkļa. Izarōdeja, ka laiva bejuse pōrlōdeita ar vysaidom precem un vēļ bez tam lellaivā braukuši seši katōļu mūki nu Krōslovas uz Reigu.
Lai nasabūjōtu lellaivas dybyna cytas izejas nav atroduši, kai dabōt laivu nūst nu akminim, kai sūplōk laivai dzeit zemē mītus un uz tim kūkus un tai daļu monta izkraut ōrā, bet tys aizjam vairōkas dīnas smoga dorba.
Laivinīki, ar Gosporu cīma zemnīkim vīnōjušīs par izpaleidzeibas moksu, tyuleņ stōjušīs pi dorba, laipu byuves.
Pa lellaivu nūceļšonas laiku mūkus kaids tureigōks Gosporu cīma zemnīks, aicynōjis pi sevis, lai pacīnōtu tūs ar lauku gordumim un pi reizes pastōsteitu sovas apkōrtnes bādas, prūti, ka jau vairōkas vosoras pēc kōrtas apkōrtnes cylvākus asūt apsāduse kaida naparosta un nazōlejama slimeiba. Slimeiba izapauž izsytumūs un naleidz nikaidas tejeņas, nikaidas smēres, ni cytas pošu izgatavōtōs zōles.
,,Jyusus Dīvs ir sūdējis, jyusim ir jōceļ, bazneica, tys leidzēs, slymōšona izabeigs!" vīns nu mūkim īsasaucis.
Sātas saiminīks nu sōkuma tū uzjēmis kai jūku, kai breidynōjumu, bet mūks bejis kai spōrnūs. Nikas vairs naleidzējis un jau nōkušōs dīnas vokorā uz pōrrunom tykuši aicynōti tyvōkūs treju cīmu zemnīki. Tī bejuši nu Gosporim, Strodim un Styuriškim.
Sōkumā zemnīki bejuši attureigi atsarunōdami, ka bazneicas ceļšona jim nabyušūt pa spākam. Bods un tryukums jau tai kotru pavasari nu jim dažu lobu pīmeklējis, bez tam šei nazōlejamō slimeiba vosorōs.
Enerģiskais mūks par bazneicas ceļšonu īsastōjis arvīnu vairōk uzsvērdams, ka bazneicu varūt uzbyuvēt nu Daugovas molas laukakminim, bolkas un baļceņas varūt pīvest zemnīki poši, bet vapnu byuvei jys pats atvesšūt nu Krōslovas klūstera nōkušā pavasarī.
,,Voi ar bazneicas ceļšonu mes atsabreivōsim nu šytōs izsytumu slimeibas?" kaids nu zemnīkim īsavaicōjis.
,,Kai ar rūku slimeiba tiks nūjimta!" mūks pōrlīcynōjūši atbiļdējis.
Lellaivas nūceļšonas dorbi īilguši. Mūks nasalicis mīrā un aicynōjis, ka nasakāvejūt jōsōc akmiņu lauzšona un zvejošona nu Daugovas.
Pyrmajōs akmiņu pīvesšonas dīnōs īsaroduši tikai daži vedēji ar sovim zirdzenim, bet ar kotru nōkušū dīnu akmiņu pīvesšona pīsajāmuse natycamā tempā. Daugovas krostmola, kaidu pīcu kilometru garumā, mudžējuse nu akmiņu racejim un vedējim.
Korstōs dīnōs dorba laikā daudzi strōdnīki, ari bārni padzāruši nu dzydrō olūta turpat natōli nu Daugovas. Dažs pat pasmaltū yudini sev uzlējis uz golvas, lai atsavāsynōtu.
Kod lellaiva tykuse nūcalta nu sēkļa, tei laimeigi aizpeļdējuse uz leju, bet vīns nu mūkim palicis un vadējis akmiņu pīvesšonas dorbus.
Pēc trejom nedeļom akmiņu pīvesšona īt uz beigom, jo akmiņu ir savasti vasali kolni.
Nivīnam nagaideits nūteik breinums. Tī strōdnīki un bārni, kas beja dzāruši olūteņa yudini voi mozgōjušīs ar tū, namonūt palykuši vasali, izsytumi pazuduši un jauni nav rodušīs.
Akmiņu vesšonas bazneicai tolkas nūbeigumā, tai ap sīna pļaušonas laiku apkōrtejī zemnīki ar spanim nasuši olūteņa yudini, tī kas tōļōk dzeivōjuši, tū vaduši ar bucom.
Taipat borim plyuduši cylvāki pi olūteņa, lai tō yudini dzerūt un ar tū apsamozgojūt, pasaglōbtu nu slimeibas. Leidz rudiņam izsytuma sārga nu šō nūvoda izzuduse uz vysim laikim.
Energiskais mūks, dūdamīs kōjom atceļā uz Krōslovu, uzdūd zemnīkim leidz nōkušam pavasaram pīvest kūka materialus sejom, kakažom un jumtam.
Nōkušā pavasarī, apreļa mēneša beigōs, nūrunōtā dīnā, pa Daugovas straumi atpeļd lellaiva, kas atvad bazneicai sūleitū vapnu un cytus byuvmaterialus.
Bez mynātim materialim lellaiva atvaduse divejus bazneicas zvonus.
Lellaiva styurej pareizi, lai varātu pīsastōt pi krosta vajadzeigā vītā, bet pyuš tik styprs zīmeļaustrumu vējs, kas laivu gryustiņ gryuž nūst nu krosta.
Vītejī zemnīki steidzās paleigā ar mozajom laivom, bet lelais vējs naļaun nūkļyut pi lellaivas un tai lellaiva īsleid rōmōkā yudinī stypri lejōk nu paradzātōs vītas.
Lellaiva nasuse divejus zvonus. Vīns nu bazneicas zvonim bejis uzlykts laivas pakaļgolā un bejis dūmōts jau uzcaltajai Leivōnu bazneicai, kura ari atsaroda uz Daugovas lobō krosta, ūtrs zvons bejis dūmōts jaunceļamajai svātōs Marijas Magdalenas bazneicai.
Laikam lellaivas strōdnīku nauzmaneibas dēļ, īpretim Magdalenas bazneicas ceļšonas vītai, Leivōnu bazneicas zvons īsaveļ Daugovā un nūgrymst.
Lellaivu ar pyulem izadūd krosta pīsīt pōrs kilometrus lejōk, pretim Styurišku cīmam, bet zvons palīk Daugovas guļtnē.
Pēc byuvmaterialu izkraušonas krostmolā jaunceļamajai Madaleņas bazneicai, lellaiva ar pōrejū montu un jaunceļamajai bazneicai dūmōtū zvonu aizpeļd uz leju leidz Leivōnim un tai Leivōnu bazneicā teik uzstōdeits Madaleņas bazneicas zvons.
Madaleņas bazneicas byuvdorbus voda trejs mūki un byuvdorbi īt uz prīšku nacarāti ōtri.
Leidz julijam jaunō bazneica ir zam jumta un nūbeigta. Zynom, ka julija beigōs ir svātas Marijas Magdalenas patrones svātku dīna. Šū bazneicu īsvētej un nūvēlej jōs aizsardzeibai un gūdam.
Dažus vōrdus jōsoka ari par nugrymušu zvonu Daugovas gultnē. Kai jau minēju Madaleņas bazneicas zvonu aizvede uz Leivōnu bazneicu, jo tei beja jau uzcalta ogrōk.
Pēc Leivōnu bazneicā zvona uzstōdeišonas bazneicas tūrnī, vālōk vosorā, tikleidz zvanējis Leivōnu bazneicā zvons, īpretim Gosporu cīmam zvanējis leidza, atsabolsōjis Daugovas guļtnē nūgrymušais zvons. Vacī ļaudis svātdīnes reitūs puļcējušīs Daugovmolā klauseitīs nūgrymušō zvona zvaneišonā Daugovas guļtnē.
Nūgrymušais zvons Daugovas guļtnē ticis maklāts vairōkas vosoras nu vītas, bet tū atrast nav izadevis. Ar godim nūgrymušō zvona zvaneišonā vērzējusēs uz leju, dūmojams, yudiņs tū aiznesis uz leju dziļumā, jo lejōk Daugova ir ļūti dziļa.
Jo šudiņ apsaverom vacōs cariskōs Krīvijas kartes, atrūnom pret Gosporu cīmu Daugovā atzeimātas Zvonkas".
Kotrs vacōkōs paaudzes plūstu vadeitōjs zynōja ,,Zvonkas".
Latvijas laikā Daugovas dzelmē nūgrymušais zvons vairs nazvanēja, navarēja dzērdēt, bet muns tāvs pats asūt dzērdējis tū zvonam Daugovas dzeļmē vēļ eisi pyrms Pyrmō pasauļa kara.
Jersikas nūvods sastōvēja Leivōnu draudzē, kai pyrms Pyrmō pasauļa kara, tai ari Latvijas laikā, tōpēc jaunajā svātōs Marijas Magdalenas bazneicā iksvātdines nanūtyka dīvkolpōjumi. Svātōs Marijas Magdalenas bazneicā nūtyka atlaidas patrones dīnā 22. julijā. Tautā sauce tōs par Magdaleņas oplōtu. Pyrms Pyrmō pasauļa kara, cik vīn tōli atmiņa snādzās, tod uz Magdaleņas aplōtu-atlaidom pulcējōs vysmoz pīcpadsmit tyukstūšu dīvlyudzēju.
Muna tāva, Oduma Dimanta lauku sāta atsaroda Gosporu cīma lejas golā, napylnu kilometri nu svātōs Marijas Magdalenas bazneicas, teiši Reigas-Daugovpiļs lelceļa molā, tōpēc pa ustobas lūgu varēja labi vārōt dīvlyudzēju plyusmi pa lelceļu. Steidzēs gon kōjinīki, gon braucēji uz Magdalenas atlaidom-oplōtu. Tōļōkī dīvlyudzēji jau dīnu īprīkš, tys ir, sastdiņ, īsaroda uz oplōtu, palykdami pi sovim rodim, bet jo kaidam nabeja sātas vītas, pōrnakšņōja sovā lineikā, droškā voi rotūs.
Tyvōkajōs lauku sātōs svešinīkim nabeja apsamesšonas, jo tur sabrauce tyvi un tōli rodi un draugi un tai vysas sātas beja pylnas ar dīvlyudzējim.
Saiminīki beja sabryuvējuši olu un saimineicas pasaryupējušas par loba golda klōšonu. Dažā lobā sātā oplōtu svinēja divi un pat trejs dīnas, jo gribēja izmontōt rodu kūpā sanōkšonu, kas nūtyka tikai reizi godā.
Atlaidas svātōs Magdalenas bazneicā vadeja Leivōnu prāvests, bet uz atlaidom īsaroda nu kaimiņu draudzem vysmoz ducis prīsteru, jo pi grākusyudzes pījimšona nūtyka vysu cauru nakti nu sastdines uz svātdini un cauri vysu atlaidu dīnu.
Atlaidu dīnā nūtyka vairōki svāti Miši. Lelajā Mišā beja riskanti īt bazneicā cylvākim ar vōju veseleibu, jo tei beja pōrpiļdeita un ceļūs nūsamesšona nabeja īspējama un ļaudis pēc tam saceja: ,,Bazneicā stypri mīdze." Te cylvāki patīši lyudze Dīvu.
Daudzi geibšonas gadejumi beja parosta līta.
Tyvōk jōpastōsta par svātōs Marijas Magdalenas bazneicas atlaidom pyrms Pyrmō pasauļa kara, jo tod cylvāku saplyudums beja vyslelōkais.
Nikur cytur nivīnōs atlaidos natyku redzējis tik daudz lelus ubogu borus, kai teiši mynātajōs Magdalenas atlaidōs. Gar obejom lelceļa molom kaidu puskilometra garumā beja sacaltas tai saucamōs tērdzinīku būdas ar soldonumu, spēļu lītu, boltmaizes un baranku goldim ap kurim dryuzmējōs tērdzōnu bori.
Parosti vacōkī ļaudis steidzēs uz bazneicu, bet jaunōkī pa lelceļu nu vīna gola uz ūtru pastaigōja, sasatyka ar pazeistamim jaunīšim un, prūtams, ar sovom izradzātajom, tōs pacīnejūt ar tērga lobumim.
Bārnim patyka sōnus berzt gar terdzinīku būdu goldim, koleidz tāvs voi mōte nūpērka kaidus gordumus. Seviški īcīneiti beja Daugovpiļs Mitrofanova captī kringeli, savārti uz šņūrem gon lelōs, gon mozōs vērtinēs.
Nu lelceļa leidz bazneicai, vysmoz divdesmit metru garā streipē, gar stygas molom, sēdēja divi voi trejs ryndas ubogu. Uz bazneicu ejušī dīvlyudzēji, tod ubogim dalēja naudu, maizi, voi gaļu. Pa bazneicas dīvkolpōjuma laiku, kai pyrms un pēc tam, ubogi sirsneigi lyudzēs dažnidažaidōs volūdōs un dzīdōja goreigōs dzīsmes, kuras skanēja žēleigi un pōrlīcynojūši. Lelōkū tīsu jī lyudze Dīvu par dōvonu devēju myrušajim pīdareigajim. Parosti dōvonu devēji pasacēja par kū lai lyudzās.
Atmiņā maņ ir palicis kaids gara auguma veirs ar vīnu aizsītu aci, kurs dīzgon meistareigi spēlēja armoniku un pa laikam pats nūdzīdōja pa kaidai goreigai dzīsmei. Kai atmoksa par tū eisā laikā jam beja pylna capure ar kapara naudas kapeikom.
Drudžaina un eista dzeiveiba nūtyka ap tai sauktū Madaleņas svātū olūtu. Olūts iztecēja bazneicas kaļneņa nūgōzē un beja pīītams nu vīnas puses, jo lejas pusē beja staigna plova. Ap olūteņu puļcējōs ubogu prōvs bareņš, prūtams, kotrs vēlējōs atsasēst stidzeņas molā, tyvōk olūtam. Kas jēme nu olūta yudini, tys ari kaidu naudas gabaleņu deve ari ubogim, voi ari pasmeļūt yudini kaidu naudas moneti īmete olūtā.
Eisi pyrms Pyrmō pasauļa kara rēkinōja, ka olūteņa yudini atlaidu laikā gōja jemt vysmoz kaida tyukstūša cylvāku. Nu tō varu sprīst, ka olūteņš ubogim beja īneseiga vīta, tōpēc dažkōrt nūtyka dīzgon kuriozi skoti par ījamamom vītom pi olūteņa.
Olūteņā samastū naudu naatstōja. Atlaidu pīvakarē, kod nanōce vairs yudiņa jēmēji, nu olūteņa ubogi tō saturu izzvejōja, jo olūteņš beja tikai kaidu 30 centimetru dziļš un tō syrūbs beja nu četrim ūzula goldim. Izsmaltu naudu ubogu bareņš škiroja un dalēja sovā storpā.
Kaidōs atlaidōs Leivōnu bazneicas prāvests gribējis pīvōkt olūteņa saturu, bet atsasacejis nu sova nūdūma, jo ubogu puļceņš jū īlankuši un aizvadejuši uz bazneicas pusi, saceidami, ka olūtā samastō nauda pīsanōkūt jim par lyugšonom. Olūteņa yudiņa jēmējim leidzūt jūs lyugšonas.
Pyrmajā pasauļa kara bazneicas jumts tyka sapūsteits. Latvijas laikā, jo nasamoldu, 1925. godā, Leivōnu draudzes prāvests uzlyka jaunu jumtu un veice oltora atjaunōšonas dorbus. Latvijas laikā Magdalenas atlaidas nūtyka regulari, bet atlaidu apmaklātōju skaits sasamozynōja vairōk kai uz pusi. Vītejī zemnīki saceja: ,,Cylvāki tūp naticeigi. Nōks vērsā jauni kari." Tai ari nūtyka.
Bet klōt nōce kuriozitates Latvijas Saeimas īvēlēšonas godā oplōtus sōce apmeklēt Saeimas deputati un ministri, tai sauktajam propagandas dorbam. Deputats socialdemokrats Muižinīks, byudams leivōnīts, pats uz bucas nakōpe, bet kai runōtōju aicynōja socialdemokratu Būmeistaru, masivu veiru ar ōža bōrdeņu. Jūks pastōvēja īkš tō, ka pretejūs partiju ļaudis runōtōju ceņtēs padareit smīkleigu un nūgōzt nu bucas voi paaugstynōjuma uz kō runōtōjs beja uzkōpis.
Es ar brōli Eduardu, Magdalenas pamatškolas školōtōju, pādejōs Saeimas vēlēšonōs, sovas Latgolas zemnīku partijas lideram Vladislavam Rubuļam Gosporūs, tāva sātā zemnīku svātkūs, reikōjom vīseibas.
Uz atlaidom īsaroda ari Latgolas kristeigūs zemnīku partijas deputats A. Jukšinskis un ari Būmeistars, kurs uzastōja ar runu, bet jū vairōkas reizes ,,nūcēle" nu paaugstynōjuma. Kod oplōts beidzēs, Vladislavs Rubuļs obejus deputatus pajēme zam rūkas kai draugus un atvede uz munom tāva mōjom uz mīlastu, kurs gon beja dūmōts tikai Vladislavam Rubuļam par gūdu saceidams: ,,Te ir muni draugi, kaut gon na kotru reizi sakreit myusu dūmas. Voi tod mes navarim sēdēt draudzeigi pi vīna golda? Dūmoju, ka saiminīkam nikas nabyus pretim."
Par Magdalenas bazneicas olūteņa breinumdareitōja spāku vacī ļaudis zynōja stōsteit naskaitamus gadejumus par izazōlēšonu ar olūteņa yudiņa lītōšonu.
Kaids gadejums nūticis ap 1905. godu atlaidu laikā. Pi olūteņa pīvasts stolts jauneklis, kurs bejis naredzeigs un tikleidz apslapynōjis acis ar olūteņa yudini, tyuleit palicis redzeigs. Jaunekļa prīca bejuse tik lela, ka jys sōcis klīgt un dzīdōt un pēc lyugšonom bazneicā uz sovu sātu aizbraucis piļneigi vasals.
Maņ naērti ir stōsteit par izazōlešonas gadejumu ar mani pošu, šūs rindeņu raksteitōju, kas nūtyka 1906. godā, bet tū dareišu. Beju Oduma Dimanta septeitais bārns. Jōneits, jaunōkais. Kūpš dzimšonas slymōjis. Nav leidzējušas ni Leivōnu doktoru zōles, ni veceišu dūtais sōļs, ni tejeņas. Tai stōsteja, ka diveju godu vacais dēlēns Jōneits dilis kai vacs mēnesteņš un atlicis tikai skeleteņš vīn. Nīvīnam nabejis cereibu, ka Jōneits kaidreiz izaveseļōs.
Svātōs Marijas Magdalenas atlaidu prīkšvokorā, sastdines pēcpusdīnā pa ceļu ļaudis plyuduši uz Madaleņas bazneicu. Mōte Rozalija ar mozū Jōneiti, nūmōkta un nūguruse nūsasāst klēts prīškā. Redz pa sātas vōrtim īnōkūt gara auguma sīvīti ar dzaltonu motu spūžumu un skusteņu uz placim. Sīvīte īraugūt klēts prīškā mōti, nōk jai klōt un uzsōc sarunu. Nu sōkuma šū un tū, tod izprašņōjuse par mozū, vōrgū bērneņu. Ar osorom acīs mōte pastōsta, ka nikaidas zōles, ni tejeņas naleidz, laikam Jōneits īšūt pi Dīveņa atlaidas nasagaidejis . . .
,,Voi tu, mōt, bērneņu esi mozgōjuse Svātōs Madaļas olūteņa yudinī?" svešō sīva īsavaicōjuse. ,,Nā, tū naasmu darejuse!" ,,Kōpēc naizmēginōt? Jo tev nav nikas pretim, mes tagad varim tū izdareit."
Mōte ar Jōneiti uz rūkas un svešō sīva pa Daugovas krostu runōdamas nūnōk pi olūteņa. Mōte iztyn nu drānom nūlīsējūšū bārna kermineiti un snādzās pēc yudiņa tū nūmozgōt. Plunkš! Jōneits izsleid nu rūkom un īkreit olūteņā.
Mōte pōrsabeiduse izraun bērneņu nu olūteņa jau yudini sasarejušu. Jei ītyn Jōneiti auteņūs, škirās nu svešōs sīvas un skaitūt vokora lyugšonu steidzās uz sātu, bet svešō sīvīte uzkōp kolnā un aizasteidz uz bazneicas pusi.
Jau ceļā, olūtā yudmī izmyudynōtais Jōneits, īmīg cītā mīgā, kas mōti uztrauc un naktī līk vairōkas reizes pasavērt, voi Jōneits vēļ elpoj?
Reita ausmai izaplēšūt mōte verās, Jōneits spēlejās ar sovom kōjeņom spērgts un vasals. Mōte pīceļ tāvu un pōrejūs saimes lūcekļus, lai nōk un verās poši, kas par breinumu ir nūticis. Breinums! Pabarōjuse Jōneiti un paveikuse sātas dorbus, īprīcynōtō mōte steidzās un bazneicu ar Jōneiti uz rūkas.
Tikai pēc dīvkolpōjuma mōtei īnōk prōtā jautōjums, kas tod beja šei svešō sīvīte, kas deve padūmu? Paļdis pasaceits jai nav. Vajaga tū izdareit.
Meklej labdari, bet naatrūn . . .
Vālōkais, voi pats pēdejais breinumaini izazōlēšonas gadejums, kū es zynu, nūtyka ar Leivōnu pogosta vacōkū policijas kōrteibnīku Jōni Kļaviņu, - breivōs Latvijas laikā. Jōņs Kļaviņš vairōk kai godu beja slymōjis ar kaidu ļaundabeigu augūni kōjā zam ceļa. Nikaidas zōles nav leidzējušas, vīnkōrši mīsa lūbējusēs nūst. Slimeibai turpynojūtīs Jōņs Kļaviņš pōrtrauc dorbu un pateišam nūnōk naapskaužamā stōvūklī.
Sīva un meita nazyna kū dareit un kai izkļyut nu šō bezizejas stōvūkļa. Leivōnu pogosta valde atsoka dzeivūkli, jo tys ir vajadzeigs nōkušajam pogosta policijas prīkšnīkam. Te jopīzeimej, ka Leivōnu policijas kōrteibnīka dzeivūklis atsaroda pogosta mōjas ūtrā golā, zam vīna jumta
Kaidā julija mēneša pēcpusdīnā Jōņs Kļaviņš sēž pogosta mōjas prīškā uz sūleņa. Pīnōk slvīte, nūsasāst jam sūplōk, uzsōc sarunas, storp cytu ari par slymū kōju. Kai jau slyms cylvāks, jys atbiļd nervozi, nagribeigi.
,,Jo jau naleidz ōrstu zōles, voi nabyutu dereigi slymū kōju apmozgōt ar svātōs Madaleņas olūta yudini?" svešō sīvīte īsavaicoj.
Kļaviņš īsasmej pīzeimēdams: ,,Es veceišu pōsokom natycu!"
Svešō sīvīte naatsalaiž un ar uzsvoru jautoj: ,,Kū jyus lobōk izavēlētu: lai kōju amputēj, voi veceišu pōsokom tū izōrstejūt ar svātōs Madaleņas olūteņa yudini?" Aizīdama vēļ svešō sīvīte pībylst: ,,Kļaviņ, izdori trejs lobus dorbus, apmozgoj kōju olūteņa yudinī un tu paliksi vasals!"
Šū gadejumu ar svešū sīvīti jys pastōsta ari sīvai. Jau nōkušā dīnā Kļaviņš dūdās uz svātōs Madaleņas olūteņu. Reizē aizvad un uzlīk olūteņam cementa syrūbu, jo leidz tam laikam beja četri ūzula goldi olūteņa syrūbs.
Pēc pōrs nedeļom Jōņs Kļaviņš aizmat sovu kōju skručus un stōjās atpakaļ policijas dīnastī. Ōrsts rausta placus. Breinums!
Kaidu pusgodu Kļaviņa saime ir laimeiga, jo pats Kļaviņš beja atmetis dzeršonu un knaksteišonūs ar ols bryuža sīvīšim pogosta nūmalēs.
Bet tod nūteik lyuzums. Kļaviņš otkon sōc dzert un staigōt sovas vacōs stygas. Ar tū pošu kaiti, godu vālōk, Kļaviņš saslymst otkon un pēc dažim mēnesim ir jau kopā.
Ar Kļaviņa meitu reizē gōju Leivōnu pamatskūlā, jo nasamoldu, Kļaviņu gimine beja luterticeiga.
Jōņa Kļaviņa breinumainū izaōrstēšonu gimine turējuse nūslāpumā. Tikai pēc jō nōves, tys nūtykums nōce atklōteibā.
1941. goda svātōs Madaleņas atlaidas nūtyka, bet par vālōkim godim nav nūteiktu ziņu. Itkai tagad asūt svātōs Marijas Magdalenas bazneica slāgta, jo myura sīnōs asūt rodušōs plaisas.
Izdevejs-Publisher P/s Latgaļu izdevnīceiba Golvonais redaktors Konstantins Krusts
1815 Marion St.
Denver, Colo. 80218, U.S.A.
Redaktori:
A. Čačs, O. Dzeņs, Vl. Lōcis, J. Trūps