MADALIENAS BAZNĪCA

 
 

Pievienot izvēlētajām mājas lapām

 
 

 Madaleņas draudze ir viena no vissenākajām Latvijā. Tās aizsākums meklējams jau 11.gs., par ko liecina Jersikas pilskalnā atrastie krustiņi. Līvānu baznīcas hronikā atrodamas ziņas, ka no 1798. līdz 1803.gadam Jersikas (Cargradas) muižā dzīvoja garīdznieks Berents. Viņa rīcībā bija nodota koka kapeliņa, kurā notika Sv.Mise, un šim priesterim bija uzticēti apmēram 600 cilvēki. Garīdznieka pārvaldīšanā atradās ne tikai kapliča, bet arī citi ievērojami baznīcas īpašumi. Kad Krievijas cara valdība tos atsavināja, arī baznīciņa 1844. gadā tika nojaukta, bet Dievmātes Pastāvīgās palīdzētājas svētglezna pārvesta uz tagadējo Madaleņas baznīcu, tāpēc tā ir vecāka par pašu dievnamu. Otrā ir veltījums svētajai Marijai Magdalēnai, kuru gleznojis mākslinieks M.Drancens 1934.gadā.

 
     
 

Romāņu stilā celtā baznīca uzbūvēta no laukakmeņiem senas kapsētas teritorijā. Lai cilvēki varētu smelties bagātīgās Dieva žēlastības gan dvēseles, gan miesas vajadzībām, vieta lauku apvidū baznīcas celtniecībai esot izraudzīta tāpēc, ka Daugavas krastā atrodas dziednieciskais avotiņš.

 
     
 

Madaleņas draudzi nodibināja Rīgas ar­hibīskaps Antonijs Springovičs 1929.g. 21 .februārī. Par jaunās draudzes pirmo prāvestu iecēla Antonu Rukmani, kurš sāka to apkalpot no 1928.g. jūlija. Vienlaicīgi viņam bija uzticētas arī Dunavas un Rubeņu draudzes ar pastāvīgu dzīvesvietu Dunavā.

 
     
 

Šī dedzīgā draudzes gana laikā blakus Madaleņas baznīcai 1939.gadā tika uzcelta dzīvojamā māja, kuru izmantoja dažādām reliģiskām aktivitātēm. Sevišķi tā noderēja reliģiski sabiedriskajai organizācijai "Saule". Baznīcas māja draudzes rīcībā atgūta 1992.g., jo ap 1940.g. tā bija konfiscēta. Sākot ar 1945.g. draudzi apkalpoja prāvesti no Nīcgales. Visilgāk (no 1949.g. līdz 1990.g. ar nelieliem pārtraukumiem) Madaleņas draudzē darbojās priesteris Antons Geriņš. Viņa laikā ir veikta ne tikai ticīgo garīgā aprūpe, bet arī labā kārtībā uzturēts dievnams - 1963.g. uzlikts jauns melnā skārda jumts, astoņdesmito gadu otrajā pusē logos ielikti krāsaini stikli, veikts grīdas remonts, kā arī daudzi citi darbi. No 1990.g. rudens draudzi apkalpoja priesteris Česlavs Mikšto.

 
     
 

Lielākie draudzes svētki tiek svinēti Svētās Marijas Magdalēnas godam svētdienā pēc 22.jūlija. Tie sakrīt ar Rīgas Metropolijas dievnamu iesvētīšanas gadadienu. Tātad ik gadus lielākajos svētkos svinam sava dievnama iesvētīšanas gadadienu. Mūsu baznīcā īpaši tiek godināta Vissvētākā Jaunava Marija kā pastāvīgā palīdzētāja. Īpašu uzmanību draudzes ticīgie pievērš arī Svētajam Krustam, tāpēc svētdienā pēc 14.septembra tiek atzīmēti Sv.Krusta paaugstināšanas svētki. Draudzes ticīgie dievnamā pulcējas ne tikai galvenajās svētku dienās, bet arī visa gada laikā, kad vien notiek dievkalpojumi.

 
     
 

Sakarā ar juridiskā statusa atgūšanu un Latvijas draudžu pārreģistrāciju, 1997.gada 7.jūnijā ar LR Tieslietu ministrijas apstiprinājumu draudze ir ieguvusi jaunu nosaukumu - Jersikas - Madalienas* Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudze.

 
 
 

 

sākums, iz vēstures,  foto arhīvs, zīmējumi, saites, informācija, new

© 2005 Madaliena