Jasmuižas svētā Krusta Romas katoļu draudzes baznīca - Aizkalnē.
Senos laikos Jasmuižas kapos ir bijusi neliela koka baznīciņa. Tā celta 1710. gadā un skaitījās Šredera muižas kapela. Ap šo koka baznīciņu 1815. g. muižnieks Ksavērijs Šadurskis uzbūvēja jaunu mūra baznīcu. Tā bija veltīta sv. Krusta uzaugstināšanas godam (14. sept.). Baznīcas lielums 24 m gara, 12 m plata un 10 m augsta. Baznīca bijusi tainsnstūra formā ar lieveni pie gala durvīm, kas balstījās uz koka pīlāriem. Zem lieveņa uz sienas bijušas gleznotas sv. Pētera un Pāvila gleznas. Baznīcā bijušas kora telpas ar ērģelēm, griesti koka, lēzeni un tie balstījušies uz koka pīlāriem. Presbiterija daļā atstāti neapmesti akmeņi, kas ļoti dekoratīvi izcēlušies. Presbiterijā bijuši trīs altāri: lielais altāris palicis līdz šim laikam nepārveidots, tam vienos sānos bija Jaunavas Marijas altāris, bet otros sv. Simona un Judas. Presbiteriju apgaismojuši 3 logi, jo virs sakristejas otrās sienas nebija. Tur bijusi koka balustrāde, aiz kuras stāvējuši dievlūdzēji. Ambonā uzkāpšana bijusi no sakristejas. Baznīcai torņa nav bijis. Zvaniem atsevišķs tornis baznīcas dārzā. Šī baznica Jasmuižas dr. kalpoja vairāk nekā 110 gadu. 1926. g. Jāšmuižas draudzē par prāvestu iecēla J. Ostrovski. Viņš veco baznīcu pilnīgi nojauca, atstājot tikai mūrus. Mūriem abos sānos izlauza nišas un piebūvēja abos sānos 3 m garas un 9 m platas kapelas. Priekšā baznīcu pagarināja par 6 m un virs tās uzlika neaugstu torni.
No vecās baznīcas paturēja neskartu tikai lielo altāri ar koka krustu un Jaunavas Marijas un sv. Jāņa figūrām ģipsi.
Tad vēl sv. Jura gleznu,
koka tabernakulu ar eņģeļu figūrām un 2 bikts krēslus. Pārējais baznīcā ir sagādāts no jauna. Pēc pārbūves baznīcas ārpuse apmesta un balti krāsota. Cinka skārda jumts. Dzelzs logu rāmji. Baznīcas tornī divi zvani. Baznīcā 3 durvis: no gala, sāniem un sakristejas. Aiz gala durvīm ir priekštelpa. Virs tās atrodas lielas kora telpas. Vecās baznīcas ērģeles aizgāja zudumā, tāpēc ir tikai harmonijs. Kora telpas balstās uz sienas un diviem betona stabiem. Grīda noklāta ar cementa flīzēm, apmesti koka griesti, lokveidīgi. Piebūves griesti lēzeni. Ir tikai viena nava. Labajā pusē altāris ar Jēzus Sirds un sv. Antona gleznām,
kreisajā pusē altāris ar Jaunavas Marijas un sv. Jāzepa gleznām.
Abi altāri mūra ar betona pīlāriem. Lielajā altārī varens koka krucifikss. Zem tā sv. Jāņa un Jaunavas Marijas figūras. Sienā, presbiterija sānos, 2 nišas ar sv. Terēzijas
un sv. Staņislava Kostkas figūrām.
Presbiterija kreisajā pusē ambons,
bet tai pretējā pusē sv. Jura glezna. Baznīcu no presbiterija nodala koka dievgalds, kas atvests no Dubnas kapličas. Aiz presbiterija 2 lokveida sakristejas. Virs tām baznicas lietu noliktava. Baznīcai ir viss nepieciešamais liturģiskais inventārs. Baznīcas lielums 315 m2. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ieslēdz akmeņu mūra žogs. Priekšā augstas kāpnes un dzelzs vārti ķieģeļu mūra stabos. Aiz dārza, presbiterija galā, vecā dr. kapsēta. Šajā kapsētā apbedīti trīs prāvesti: nezināma prāvesta kaps. Miris 18. gs. beigās. Kazimirs Bucevičs, miris 19. gs. sākumā. Rafaels Možeiko, 1831.-1902. g. Ir akmens kapa piemineklis. Dažas ziņas no Jasmuižas draudzes hronikas: 1935. g. baznīcai svinēja 120 gadu jubileju. Tās piemiņai iegādātas krusta ceļa bildes. Iesvētīja prav. A. Kalve un pie katras nostāšanas runāja sprediķi P. Apšinieks. 1935. g. iegādājās zaļo ornātu un Ziemsvētku Betlemes figūras. 1938. g. uzcelti abi sānējie altāri un iegādātas sv. Terēzijas un sv. Stanislava statujas. 1956. g. uzcelta jauna plebānija kapu malā. 1961. g. - baznīcā ielikta cementa flīžu grīda. 1962. g. — baznīca izkrāsota. 1968. g. baznīcā ievilkta elektrība. 1969. g. - izgatavoti soli dievlūdzējiem. 1970. g. nokrāsoti soli, logu rāmji, salabots jumts. 1971. g. uzstādīts krusts baznīcas dārzā, salabots žogs un iegādāti 2 karogi vīriešiem. 1972. g. - uzcelta putnu kūts. Tā kā metriku grāmatas baznīcas arhīvā nav uzglabājušās, nevar uzskaitīt visus prāvestus, kas dzīvojuši Jasmuižas draudzē. Te minēti ne visi: Kazimirs Bucevičs, apm. 1800. g., Ādams Baltejus, 1890.-1891., Felikss Ruiko, 1891.-1893., Jāzeps Andžejevskis, 1893.-1895., Rafaels Možeiko, 1895.-1902., Felikss Poško, 1902.-1908., Miķelis Varnas, 1908.-1910., Aleksandrs Platpieris, 1910.-1916., Matejs Mikelonis, 1916.- 1926., Jānis Ostrovskis, 1926.-1932., Aloizs Kalve, 1932.- 1936., Dominieks Pujats, 1936.-1937., Jānis Ostrovskis, 1937.- 1939., Vincents Juško, 1939.-1951., Staņislavs Gražulis, kalpo no Feimaņiem, Julijans Začests, apkalpo no Nīdermuižas, Pēteris Vilcāns, apkalpo no Rušoniem, Voicehs Cercins, 1956.-1960., Pēteris Vilcāns, 1960.-1969., Jānis Svilāns, 1969.-1976. No Jasmuižas draudzes ir cēlušies priesteri Alfons Pastors, Alfons Vaivods un Jānis Pūdžs. Visvecākā draudzes kapsēta bija Rošmaņu sādžā. To atceras visvecākie draudzes locekļi — bijuši vēl daži krusti un grāvju uzbērums apkārt. Tagad šī kapsēta nolīdzināta un pārvērsta tīrumā. Draudzē ir šādas kapsētas: Daugaviešu, Raipoles, Začinieku, Gāgu un Blīdeņu. Uz Daugaviešu kapsētas ir neliela dēļu kapliča ap lielo kapu krustu. Sparānu sādžā ir sens sădžas koka krucifikss uz mūra pamata.