Kristīgs viedoklis par evolūciju.
planētas
Agrāk evolucionisti apgalvoja, ka visums ir mūžīgs, tad sāka runāt par Lielo sprādzienu un teica, ka visums ir radies 24 miljardus gadu atpakaļ. Pēc laika evolucionisti sāka apgalvot, ka tas ir radies 15 līdz 18 miljardus gadu atpakaļ, turpretī tagad šis skaitlis ir nokrities līdz 13,7 miljardiem un jādomā, ka ar laiku šis skaitlis saruks vēl krietni mazāks. Evolucionārā domāšana tiek piemērota ne tikai attiecībā uz dzīviem organismiem, bet arī uz tādu zinātni, kā kosmoloģija, sakot, ka visums evolucionē. Evolūcijas teorijas propagandisti cenšas izvairīties no sarunas par otro termodinamikas likumu, jeb entropiju, jo tā noliedz kādas sistēmas pašorganizēšanos. Pilnīgi visi novērojumi liecina, ka visas lietas un sistēmas, ja tām no ārpuses netiek pielikta enerģija dezorganizējas. Pieņemt evolūcijas teoriju nozīmē pieņemt iespēju, ka akmens bez kādas papildus enerģijas no ārpuses var pats no sevis pārvarēt gravitāciju un uzripot kalnā, kas liecina par tādas domas absurdumu un ir pretējs veselajam saprātam.
skatīties video krieviski
Divdesmitā gadsimta sākumā zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka matērijai un laikam bija sākums, kas nozīmē, ka zinātnei ar kaunu nācās piekrist Bībeles vēstījumam par pasaules radīšanu, jo šis apgalvojums netiešā veidā apstiprina Bībeles patiesību. Patiesi zinātnieki, kas nav ieciklējušies evolūcijas teorijā atzīst, ka katram notikumam ir vajadzīgs iemesls. Tiem, kas turas pie evolucionārās dogmas, singularitātes beziemesla rašanās sagādā lielas galvas sāpes, jo tas pretojas zinātnei un veselajam saprātam.
skatīties video krieviski
Vērojot procesus kosmosā un apkārtējā vidē ik reizes konstatējam, ka zvaigžņu enerģija izsīkst mēness orbīta degradējas un Bībele apraksta šo procesu, ka sākumā viss bija izcilā kārtībā, bet ar grēku pasaulē ienāk nāve, kas pārtrauc cilvēka uzturēšanos šai pasaulē, bet arī pati pasaule iet uz savu norietu.
skatīties video krieviski
Par entropiju Bībelē 102 psalmā mēs lasām sekojošo. "... un debesis ir Tavu roku darbs. Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies. Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad."
skatīties video krieviski
Evolucionisti mēģina izskaidrot zvaigžņu un planētu rašanos, tīri mehāniski nepieļaujot augstāka saprāta iejaukšanos. Ir radītas vairākas teorijas, kas skaidro zvaigžņu un planētu veidošanos bez saprāta līdzdalības. Vienā no šīm teorijām, kas uz šo laiku ir pati populārākā tiek apgalvots, ka saule un planētas ir radušās no gāzu un putekļu virpuļa neiztur ne mazāko kritiku. Ja saule un planētas ir evolucionējušas no viena materiāla, tad saulei un planētām jābūt ļoti daudzām kopējām īpašībām, bet prakse rāda, ka tas tā nav un katra planēta ir unikāla, pat to pavadoņi pēc sastāva nav līdzīgi planētām ap kurām tās riņķo. Saules sastāvā ir 98 % ūdeņraža un hēlija, tāpēc Zemei, Marsam un Merkūrijam vajadzētu būt veidotiem no tiem pašiem elementiem, bet ūdeņraža un hēlija uz zemes ir mazāk par vienu procentu.
skatīties video krieviski
Ja Lielā sprādziena teorija būtu patiesa, tad visi objekti visā visumā grieztos vienā virzienā, bet novērojumi liecina par pretējo.
skatīties video krieviski
Ja Saules sistēma būtu evolucionējusi, tad visas planētas un to pavadoņi grieztos vienā virzienā, bet realitāte tāda, ka Plutons un Venēra griežas pretējā virzienā, bet Urāna rotācijas ass pielīdzināma ritenim, t.i., Urāna ass ir novietota perpendikulāri attiecībā pret citām planētām. Visu planētu pavadoņiem vajadzētu griezties vienā virzienā, bet novērojumi rāda, ka seši pavadoņi griežas pretējā virzienā, pietam šo situāciju vēl sarežģītāku padara Neptūns, Saturns un Jupiters, jo viņiem ir pavadoņi, kas riņķo gan pulksteņa rādītāja virzienā, gan pret.
skatīties video krieviski
Ja piever acis un uz brīdi izliekas, ka Lielā sprādziena rezultātā radušies objekti var griezties dažādos virzienos, kā to mums cenšas iestāstīt evolucionisti pretēji fizikas likumiem, mēs vienalga uzduramies problēmai. No dažādām pusēm lidojošie kosmiskie bluķi izveidotu praktiski nerotējošu planētu, jo pretēju objektu sadursme neitralizētu jebkādu kustību. Pietam uz brīdi būtu jāpieļauj, ka kosmiskais celtniecības materiāls mērķtiecīgi no visām pusēm lido uz vienu punktu, lai izveidotu planētas kodolu, kuram jau piemistu tik liels gravitācijas spēks, lai tas sāktu piesaistīt no apkārtējās vides celtniecības materiālu. Tad nāktos pieļaut, ka šis celtniecības materiāls vairs nebombardē no visām pusēm, bet mērķtiecīgi bombardē no vienas puses, lai kā vilciņu iegrieztu topošo planētu. Ir godīgi jāatzīst, ka šai gadījumā jāpieļauj ļoti daudz mērķtiecīgu nejaušību, kas sāk darboties tieši vajadzīgajā laikā, kas būtu iespējams, ja pieļauj gudru un inteliģentu "Nejaušību." Pēc būtības nozīmē atzīt augstāko saprātu bez saprāta eksistences.
skatīties video krieviski
Jupitera vai arī Satruna eksistence evolucionistus iedzen izmisumā, jo gāzes kosmosā ātri izklīst un pat tik jauna zvaigzne, kā mūsu saule nespētu izveidot pat vienu gāzveida planētu tādu, kā Jupiters. Zinātnieki nespēj atbildēt, kāpēc četrām planētām ir gredzeni un citām nav un kāpēc katra planēta ir tik unikāla.
skatīties video krieviski
Mēness un citu planētu pavadoņu rašanās teorija arī ir nožēlojama. Pašu planētu un to pavadoņu sastāvs ir dažāds, pat mūsu Mēness izkrīt no šīs teorijas, ko pierāda pēdējie pētījumi.
skatīties video krieviski
Nav faktu, kas apstiprinātu, ka saules sistēma varētu rasties tīri mehāniskā veidā, turpretī jo vairāk tiek pētīts kosmoss, jo vairāk rodam pierādījumu tam, ka visums ir veidots tā, ka tas ir ideāli piemērots molekulu, dzīvības un cilvēka eksistencei. Šie apstākļi ir tik unikāli, ka jebkuras izmaiņas uz vienu vai otru pusi izslēgtu dzīvības iespējamību, kas norāda uz ļoti gudru visuma arhitektu, kas to visu ir izplānojis un realizējis.
skatīties video krieviski
Kārtība un matemātiska precizitāte, kas atklājas Zemes un citu planētu, kā arī zvaigžņu un galaktiku eksistencē ticīgam cilvēkam ir atgādinājums par visuvarenu un ļoti gudru tā visa radītāju - Dievu, bet evolucionistam tas viss sagādā neaprakstāmas galvas sāpes.
skatīties video krieviski
Kādā sporta spēlē viena dalībnieka mesta bumba trāpīja balodim un zinātnieki nolēma atkārtot šo notikumu laboratorijā. Tika aprēķināts, ka balodim un bumbai atrasties vienā laikā un vienā vietā ir ļoti maza iespējamība, t.i. 1 no 19000000000. Tika veikti 200 neveiksmīgi mēģinājumi un tika nospriests, ka lai atkārtotu šo notikumu vēl vajadzētu veikt 18999999800 mēģinājumus. Šis notikums patiešām ir unikāls, jo profesionāla beisbola spēļu laikā tika veikti vairāk nekā 100 miljoni metienu, bet bumbas sadursme ar balodi notika tikai vienreiz. Jāpievērš uzmanība tam, ka subātomu izmēram vajadzētu būt ļoti mazam, ja jau visa visuma matērija varēja ietilpt punktā, kas nav lielāks par protonu. No fizikas zinām, ka smagie izotopi nesabrūk uzreiz sīkajos izotopos, bet gan pakāpeniski, t.i. sākumā mazākos un tikai tad vēl mazākos izotopos, bet Lielā sprādziena teorijas piekritēji apgalvo, ka no nekā radās super izotops, kas uz reizes izjuka pašās sīkākajās elementārdaļiņās un tikai vēlāk sāka veidot atomus sākot ar ūdeņradi. Ja pieļauj, ka Lielais sprādziens eksistēja, tad nonākam pie secinājuma, ka sākumā veidotos tieši smagie elementi, jo subatomārās daļiņas būtu samērā tuvu viena pie otras. Turpretī matērijai izplešoties un izklīstot enerģijai iespējas būtu mazāk un tāpēc veidotos vieglākie elementi, tādi kā ūdeņradis. Šis piemērs ar balodi norāda arī uz to cik daudz niecīgākas iespējas būtu kosmiskajiem bluķiem izveidot kādu planētu, jo atstatums starp meteorītiem nav vis daži desmiti vai simti metru, bet tūkstoši un miljoni kilometru.
skatīties video krieviski