Kristīgs viedoklis par evolūciju.
Visuma struktūra
1986. g. amerikāņu presē parādījās raksts, ka kosmoss ir organizēts pēc burbuļu parauga. Jaunā teorija bija pretēja ierastajiem uzskatiem un tāpēc šokēja kosmologus, jo saskaņā ar Lielā sprādziena teoriju šādi veidojumi nav iespējami. Astronome Margaret Geller bija apņēmusies pierādīt, ka šī teorija nav patiesa un nolēma izveidot 1000 galaktiku telpisku karti. Pētījumu rezultāts bija šokējošs, jo teorija apstiprinājās. Atklājās, ka galaktikas ir saspiestas tādās kā sienās, bet starp sienām ir 200 miljoni gaismas gadu lieli tukšumi. Piemēra pēc, mūsu galaktika ir 100 tūkstoši gaismas gadu diametrā. Šāds galaktiku izvietojums atgādina gigantiskus burbuļus, kuru viduči ir tukši, bet burbuļu sienas sastāv no galaktiku kopām.
skatīties video poliski ar subtitriem latv. val.
Burbuļu teorijas atbalstītājiem tika izvirzīti pārmetumi, ka viņu pētījumi ir veikti pārāk mazā visuma daļā un tāpēc šādu burbuļu eksistenci jāuzskata par nejaušību. Zinātnieki no ASV, Vācijas un Japānas ķērās pie darba un noskenēja 1000 reižu lielāku kosmosa daļu. 8. gadu laikā tika izpētīts puse no debess juma. Tika kataloģizētas visas galaktikas un izmērīts to atstatums līdz Zemei. Pētījuma rezultāti apstiprināja burbuļu teorijas patiesumu. Visums nav vienmērīgi piepildīts ar galaktikām, kā to paredz Lielā sprādziena teorija.
skatīties video poliski ar subtitriem latv. val.
2003. gadā tika pieņemts lēmums vēl pamatīgāk izpētīt Visuma struktūru, un noskaidrot, cik tad dziļi kosmosā var novērot burbuļu struktūru. Šim pasākumam tika piesaistīts Habla teleskops. 10 miljardu gaismas gadu attālumā tika izvēlēts deviņu mēness laukumu lielumā debess gabals Sekstanta zvaigznājā. Šīs apjomīgās foto sesijas laikā tika izveidoti 600 kombinētie foto attēli, kas sastāv no vairākiem desmitiem attēlu. Šai mazajā gabaliņā atklāts vairāk, kā miljons galaktiku. Šo attēlu analīze aizņēma vairāk kā trīs gadus.
skatīties video poliski ar subtitriem latv. val.
Programma Kosmoss, kuras laikā tika iesaistīts Habla teleskops, kārtējo reizi apstiprināja, ka Visumam ir raksturīga burbuļu struktūra. 2,5 miljardi gaismas gadu attālumā novērojam lielus burbuļus, 3,5 miljardi gaismas gadu attālumā burbuļi ir nedaudz mazāki, 6 miljardi gaismas gadu attālumā burbuļi ir vēl mazāki, bet ielūkojoties vēl dziļāk konstatējam, ka burbuļi ir vēl mazāki. Šie novērojumi noved pie secinājumi, ka izplešas ne vis Visums, bet gan šie burbuļi. Ja mēs atrodamies vienā galaktiku kopā, tad novērojam galaktiku tuvošanos un pat sadursmi, ja lūkojamies uz galaktikām, kas atrodas burbuļa otrā pusē, tad mums rodas iespaids, ka Visums izplešas, jo izplešas burbulis, kura aprises veido galaktikas.
skatīties video poliski ar subtitriem latv. val.
Daži domāja, ka burbuli piepilda tumšā matērija, bet pētījumi pierādīja, ka tur kur ir matērija ir arī tumšā matērija, bet kur tās nav, nav arī tumšās matērijas.
skatīties video poliski ar subtitriem latv. val.
Tumšo matēriju atklāja pateicoties gravitācijai. Gravitācija bija tik liela, ka pat novirzīja gaismas starus, pateicoties, kam arī tika izveidota telpiska tumšās matērijas karte.
skatīties video poliski ar subtitriem latv. val.
2007. gadā ar teleskopa Subaru palīdzību tika atklāts jauns kosmisks objekts. Masami Ouchi pētīdams tālās galaktikas nejauši uzdūrās neparastam objektam, kas atrodas 13. miljardi gaismas gadu attālumā no Zemes. Aprēķinot šī objekta lielumu, tika konstatēts, ka tas ir 50 tūkstoši gaismas gadu liels. Šāds secinājums zinātnieku iedzina apjukumā, jo saskaņā evolūcijas teoriju šāds objekts nevarēja eksistēt. Būtu jāpieļauj, ka neilgi pēc Lielā sprādziena, jau bija izveidojusies liela galaktika, jo tika uzskatīts, ka šai laikā eksistēja galaktikas, kas nav lielākas par 10 tūkstošiem gaismas gadu, bet šī izrādījās piecas reizes lielāka.
skatīties video poliski ar subtitriem latv. val.
Objekts bija tik liels, ka vadoties pēc evolūcijas teorijas dogmām, to atmeta, kā neiespējamu. Tomēr šis atklājums nedeva miera, tāpēc nolēma to pārbaudīt Keka observatorijā. Rezultāts izrādījās identisks, 12,9 miljardi gaismas gadu, ar teleskopu Subaru iegūtie dati tomēr bija pareizi. Atklāto objektu zinātnieks nosauca pirmās Japāņu karalienes vārdā Himiko. Noslēpumainā Himiko bija piecas reizes lielāka par tā paša vecuma galaktikām.
skatīties video poliski ar subtitriem latv. val.
Septembrī teleskopa Habla objektīvs tika pagriezts Himiko virzienā. Ar iegūtajiem foto attēliem vēlreiz tika apstiprināts fakts, ka Himiko 50 tūkstoši gaismas gadu liels objekts. Tāpat no Habla teleskopa iegūtais attēls, kas bija precīzāks norādīja, ka šis objekts ir daudz slaidāks, nekā iepriekš bija novērots, kas norādīja, ka tā nepārprotami ir galaktika, kas apstrīd evolūcijas teorijas patiesumu. No evolūcijas teorijas viedokļa tik lielam objektam bija stipri par maz laika.
skatīties video poliski ar subtitriem latv. val.