Svētais Mārtiņš no Tūras.
Mārtiņš dzimis dižciltīgu pagānu ģimenē 316. gadā Savarijā – Sombathēja, kas mūsdienās ir Ungārijas teritorija. Mārtiņa ģimene pārcēlās uz Paviu, kur Mārtiņš iepazinās ar kristietību. Vecākiem nezinot Mārtiņš no 10 gadu vecuma apguva katehismu un piedalījās kristiešu rīkotos pasākumos. Nepilnu divpadsmit gadu vecumā bija nolēmis doties uz tuksnesi, bet būdams tribūna dēls bija spiests doties kopā ar tēvu. Mārtiņš līdzīgi, kā tēvs dienēja kavalērijā. Mārtiņš kavalērijā dienēja imperatoru Konstancija II un Juliāna laikā. Ziemā militārās ekspedīcijas laikā uz Amjēnu satika kādu puskailu ubagu. Par cik Mārtiņam nebija naudas, ko iedot ubagam, viņš atgrieza pusi no sava apmetņa un to iedeva ubagam. Tai pašā naktī Mārtiņš piedzīvo vīziju. Viņam parādās Jēzus ubaga izskatā un saka: Mārtiņš, kas joprojām vēl nav kristīts ir apsedzis mani ar šo apmetni.
No rīta Mārtiņš konstatē, ka viņa apmetnis ir neskarts, ko iztulko, kā zīmi rīkoties. Mārtiņš nolemj, ka arī turpmāk būs karavīrs un ne imperatora padotībā, bet gan stāvēs zem Kristus karoga. Viņš vērsās pie imperatora ar lūgumu atstāt dienestu armijā un devās uz Patjē. Patjē, kā bīskaps toreiz kalpoja sv. Hilarijs, kas Mātiņu sagatavoja svētajiem sakramentiem, nokristīja un vēlāk arī iesvētīja par priesteri. Pateicoties svētuma slavai Mārtiņš tika vienbalsīgi iecelts bīskapu kārtā. Viņa epigrammā bija sekojošs ieraksts: Karavīrs piespiedu kārtā, bīskaps pienākuma dēļ un mūks pēc paša gribas. Tūrā, kā bīskaps Mārtiņš nokalpoja 27 gadi. Debesu Tēvs viņu paaicināja no šīs pasaules 397 gadā.
Svētais Mārtiņš El Greco izpildījumā.
Procesija svētā Mārtiņa godam.
Gardumiņš bērniem svētā Mārtiņa dienā.
