|
SUBATES BAZNĪCA |
||
|
1677. gadā jezuīti sāk apkopt Subates draudzi. 1690. gadā Ilūkstē nodibinājās klosteris ar misiju pamatiem Subatē un Bebrenē. Subates misionārs - tēvs Jāzeps Koštovs. |
||
|
Celtniecības vēsture. 1576.g. - Subatē pirmo baznīcu uzcēla luterāņiem (patreizējās baznīcas atrašanās vietā). 1677.g. - Ar Polijas karaļa lēmumu baznīcu nodeva katoļiem. 1691.g. - Jezuīti iegādājās baznīcai jaunas ērģeles un zvanu. 1723.g. - No vecuma sabrukušās baznīcas vietā Jezuīti Subatē uzcēla jaunu koka baznīcu, kas ilgi nepastāvēja. 1763.g. - Jezuītu superiors Tomass Karvackis uzcēla jaunu koka baznīcu. 1831.g. - Vecās koka baznīcas vietā, kas bija celta uz senās kapsētas, uzcēla mūra baznīcu. Celšanas darbus subsidēja grāfs Miķelis Plāters-Zībergs. Būve celta no laukakmeņiem, bez torņiem, senbazilikas stilā. Baznīcas apkārtne. Vienā laikā ar baznīcu (1831 .g.) tās priekšā tika uzbūvēts zvanu tornis ar vārtiem no laukakmeņiem. Tornī ir viens zvans. Baznīcas dārzā izvietots lietuviešu stilā veidots krusts (1889.g.). Otrs krusts - pretim draudzes mājai arī veidots Lietuvā (iesvētīja V.E.bīskaps A.Justs 2000.g.septembrī Krusta paaugstināšanas svētkos). Apkārt baznīcai mūra žoga celtniecības darbus organizēja priesteris Petrovičs (kalpoja Subates draudzē 1865.g. - 1904.g.). Viņa vadībā tapa draudzes plebanijas ēka. Baznīcas interjers. Baznīcas koka griesti balstās uz sešiem koka pīlāriem. Priestera A.Rukmaņa kalpošanas laikā (1948.g. - 1963.g.) baznīcas griestos tika izveidota velve skaņas labākai plūsmai un akustikas uzlabošanai. Baznīcai ir trīs altāri: lielais altāris izmūrēts 1937.gadā renesanses stilā dek. Mūrnieka laikā. Altāra antipedijā ir kokgriezumā veidots attēlojums "Pēdējās vakariņas", ko pēc Leonardo da Vinči gleznas izgatavoja kurlmēmā Subates māksliniece Anele Balule (1909.g. - 1979.g.). A.Balule dzimusi Subatē "Vāverēnos". Viņas darbi ir atrodami daudzās apkārtnes baznīcās. Koks un metāls viņas rokās pārtapis par brīnumlietām. Meistare apglabāta Subates vecajos kapos. Sānu altāri celti no koka romāņu stilā: labās puses altāris - Sv.Miķeļa Ercenģeļa altāris, kreisās puses altāris - Sv.Dievmātes altāris. Uz abiem altāriem ir novietotas A.Balules veidotās - Dievmātes un Jēzus Kristus statujas. |
||
|
Baznīcā ir divi biktskrēsli. Prāvesta V.Barzdas kalpošanas laikā (1975.g.-1995.g.) uzstādītas baznīcas solu rindas. Koros atrodas septiņu reģistru ērģeles. Pēc Francijā veidotā Krustaceļa staciju fotogrāfijām Ilūkstes rūpkombinātā tika veidotas Subates baznīcā redzamās Krustaceļa stacijas, kas saista ar krāsu gammu un telpiskumu. Elektriskā instalācija baznīcā izveidota pr.Piebalga laikā. Liels pārsteigums subatiešiem bija 1933. gada Lieldienās, kad draudzes locekļi agrā rītā nāca no laukiem uz Resurekciju un jau dažu kilometru attālumā ievēroja, ka baznīcas lielais metāla krusts ir elektrificēts. |
||
|
Subates Romas katoļu draudzē kalpojušie priesteri 1865.g. - 1904.g. - Petrovičs 1904.g. - 1911.g. - J.Gražis 1911.g. - 1913.g. - M.Kirlis 1913.g. - 1917.g. - J.Butenas 1917.g. - 1919.g. - J.Rimeika 1919.g. Bomblovskis 1919.g. - 1925.g. - Kurlandskis 1925.g. - 1928.g. - M.Dukaļskis 1928.g. - 1932.g. - Stulpinskis 1932.g. - 1935.g. - A.Piebalgs 1935.g. - 1944.g. - D.Mūrnieks 1944.g. - 1947.g. - J.Silevičš 1947.g. - 1948.g. - Kazenas 1948.g. - 1963.g. - A.Rukmanis 1963.g. - 1975.g. - Ķivlenieks 1975.g. - 1995.g. - V.Barzda No 1996.g. draudzi apkalpo pr. A.Skadiņš. No Subates draudzes nākušie garīgās kārtas pārstāvji: Ostrovskis, Boļeslavs Dižgalvis, Leons Garško, Juris Pudāns, prelāts Jānis Silevičs, Čegis bīskaps, Vilhelms Lapelis Liepājas bīskaps, Dominikāņu mūks Vladislavs Lapelis | ||
|
Subates pilsētas atrašanās uz Lietuvas robežas rosināja lietuviešus no tuvākās apkārtnes ciemiem apmeklēt dievkalpojumus Subates katoļu baznīcā. 70-jos gados draudzi veidoja 3000 cilvēku. Kā ērģelnieki Subates katoļu baznīcā strādāja Golubeckis, R.Brenčuks, Grabčiks, Lošaks, Davgvilovičs, A.Sniķe, I.Araminaite. Patreiz draudzē nav patstāvīgā ērģelnieka. |
||
|
|
|
sākums, foto arhīvs, saites, new © 2006 Subate |